Šī gada 30. oktobrī Eiropas latviešu apvienības projekta "Diasporas mediju sadarbības platforma – koncepcija un pirmie soļi" ietvaros Rīgā, viesnīcā „Radi un draugi”, notika apmācības un diskusijas diasporas medijiem „Multimediālā vide – iespējas un prasības”.
Apmācību laikā noritēja trīs galvenās informatīvās prezentācijā, kā arī kopīgas diskusijas. Par diasporas mediju platformas ekonomisko modeli stāstīja lektors - Egmonts Gržibovskis. Ingrīda Kariņa-Bērziņa iesniedza ieskatu par diasporas mediju platformas juridisko modeli. Savukārt diasporas mediju ziņu žurnālistikas analīzes rezultātus apsprieda Kristaps Zālītis.
Egmonta Gržibovska vienotās diasporas redakcijas ekonomiskais modelis, nodrošinot neatkarību, pašfinansēšanās iespēju un ilgtermiņa attīstību, paredz ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru 12 mēnešu laikā. Lai to nodrošinātu, pirmajā darbības gadā būtu nepieciešams papildus finansējums 95 967eiro apmērā, iekļaujot darbinieku algas, nodokļus un tehniskos uzlabojumus. Redakcijas struktūra pirmajā gadā sastāvētu no četriem darbiniekiem, respektīvi, galvenais redaktors, redaktors un divi žurnālisti. Tāpat sadarbību varētu veidot ar ārštata autoriem, citiem medijiem, kā arī uzturēt pilsonisko žurnālistiku. Vienotas diasporas mediju platformai svarīgi būtu arī piesaistīt sociālo tīklu portālu speciālistu, kas palīdzētu platformai sasniegt lietotāju pieaugumu caur sociālo tīklu portālu aktivitātēm. Vienlīdz svarīgs elements būtu arī mārketinga aktivitātes. Toties kā ienākumu avotu Egmonts Gržibovskis piedāvāja tāda maksas satura ieviešanu kā komentārus par pasaules notikumiem, ekspertu un vietējo apstākļu zinātāju viedokļus. Tāpat tika apspriesta iespēja ieviest e-komerciju, proti, pārdot latviešu mūziku, grāmatas, suvenīrus, tomēr reklāmu atstājot kā būtiskāko ienākuma avotu vismaz pirmos trīs gadus.
Ingrīda (Inga) Kariņa-Bērziņa sniedza ieskatu par diasporas mediju platformas juridisko modeli. Galvenā struktūra varētu tikt izvēlēta starp biedrības un SIA dibināšanu. Tāpat vienotas diasporas mediju platformas gadījumā būtu nepieciešams atbilstoši katrai darbībai izveidot attiecīgus līgumus, it sevišķi pārpublicējot saturu un sadarbojoties ar citām platformām un portāliem. Satura pieejamība lietotājiem prasa izstrādātus lietošanas noteikumus, piem., arī par sīkdatņu (cookies) izmantošanu, lietotāju reģistrāciju, utt. Tāpat šādā gadījumā būtu jāizveido savs domēns jeb domēna vārds - simbolisks nosaukums, kas internetā tiek izmantots, lai identificētu noteiktu tīmekļa vietni. Dažādu domēnu strīda gadījumos, tie būtu jārisina attiecīgi kuras valsts domēns ir izvēlēts, respektīvi, ja tas ir “.lv”, tad tas tiek risināts Latvijas tiesā.
Savukārt Kristaps Zālītis bija veicis diasporas mediju ziņu žurnālistikas analīzi no tādiem diasporas medijiem kā “Anglo Baltic News”, “Baltic Ireland”, “Brīvā Latvija”, “Laiks”, “Latvija Amerikā” un “Latviesi.com”. Kā galvenās problēmas vairums vietnēm iezīmējās novecojusi, neatjaunota informācija, ziņas, pārkopētas Latvijas mediju ziņas, it sevišķi no ziņu aģentūras LETA.
Foto: ELA
Eiropas Latviešu apvienības aktivitātes īstenotas projekta „"Diasporas mediju sadarbības platforma – koncepcija un pirmie soļi", projekta Nr. 2018.LV/DP/10/14 ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.