Šogad Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanās pirmo reizi Latvijas iecirkņi darbosies arī ārvalstīs. Bet vissvarīgākais ir tas, ka vēlētāji arī paši varēs tos veidot, vajadzēs vien 36 balsstiesīgo parakstus, kas jānosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).
Kāpēc jābalso EP vēlēšanās?
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiks šogad 25. maijā, un tajās varēs piedalīties visi Latvijas pilsoņi neatkarīgi no to atrašanās vietas vēlēšanu dienā vai pastāvīgās dzīvesvietas. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un mēs visi kopā ievēlēsim 8 EP deputātus. Vai tas ir maz? Vai mūsu balsi var sadzirdēt starp pārējām, jo no 751 EP deputāta (vai 705, ja Apvienotā Karaliste aizies no ES 29. martā) tikai 8 ir ievēlēti no Latvijas?
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš, kurš tika ievēlēts EP gan 2009., gan 2014. gadā, jau gandrīz desmit gadus ir bijis deputāts. Starptautiskās nevalstiskās organizācijas „VoteWatch Europe” pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem Krišjānis Kariņš ir 19. vietā un ir vienīgais Baltijas valstu deputāts, kurš ir iekļauts 70 ietekmīgāko deputātu sarakstā.
Savukārt Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēdētāja Elīna Pinto teic, ka Eiropas Parlaments ir vieta, kur top 80% mūsu ikdienai piemērojamo likumu, vieta, kur Eiropas valstīm kopīgi risināt izaicinājumus, kas vienatnē nav pa spēkam, vieta, kur sargāt mūsu vērtības, un aicina: „Šogad pirmo reizi mums ir iespēja veidot EP vēlēšanu iecirkņus arī ārvalstīs – izmantosim to, mudināsim savus draugus un paziņas diasporā piedalīties šajās vēlēšanās! Latvijai vajadzīgi zinīgi, prasmīgi pārstāvji ar stāju un Eiropas izpratni – un arī mūsu pieredze ārvalstīs ļaus tādus izvēlēt”.
Elīna Pinto arī atgādina, ka EP jau sen vairs nav pļāpātuve, bet gan pieņem Eiropas aktus ar tiešu ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi (viesabonēšanas maksas atcelšana mobilajiem zvaniem un datiem, privāto datu aizsardzība pret lielo kompāniju izmantošanas savās interesēs un citos nezināmos nolūkos) un uz mūsu vidi (plastmasas izstrādājumu ierobežošana, izmeši u.c.).
Jāpiekrīt arī Elīnas Pinto sacītajam, ka, Eiropai stiprinot savu kompetenci tādās jomās kā sociālā drošība, cīņa pret korupciju, robežu pārvaldība un apsardze, mūsu pārstāvji EP var no Eiropas līmeņa stiprināt spiedienu arī uz Latvijas valdību sekmīgāk strādāt šajās jomās. „Tāpēc mums ir svarīgi, lai Latviju tur pārstāvētu cilvēki, kuri tiešām saprot Eiropas darbību un spēj aizstāvēt Latvijas cilvēku intereses, nevis rātni atsēdēt plenārsēdes”, saka E. Pinto.
Protams, katras valsts deputāti, veidojot šos aktus, cenšas aizstāvēt arī savas valsts intereses, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Latviju EP pārstāvētu deputāti, kuri atgādina par Latvijas interesēm, zina un saprot Latvijas cilvēku vajadzības. Spilgts piemērs savulaik bija cīņa par lielākām subsīdijām lauksaimniecībai, kad Latvijas deputāti nestāvēja malā un panāca to palielināšanu. Subsīdijas, ja tās salīdzina ar citu Eiropas Savienības valstu subsīdijām, joprojām neapmierina Latvijas zemniekus, bet tas ir nopietns darbs un domubiedru piesaistīšana, ja gribam situāciju mainīt.
Vēl jāpiebilst, ka Latvijas pilsonis, kurš pastāvīgi dzīvo kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, var izvēlēties, vai balsot par Latvijas EP deputāta kandidātiem vai tās valsts kandidātiem, kurā viņš dzīvo. Balsot par abiem – gan Latvijas, gan mītnes zemes kandidātiem – nevar.
Latviju EP jāpārstāv zinošiem un darīt gribošiem cilvēkiem, kuri saprot gan Latvijas lomu Eiropā, gan Eiropas lomu Latvijas dzīvē. Tādēļ katra vēlētāja balss ir ļoti svarīga. Diaspora ir līderis šajā jomā, jo zina, gan Latvijas situāciju, gan Eiropas valstu iespējas un trūkumus, diasporai ir pieredze, kā dažādus jautājumus risina Eiropā, turklāt, balsojot par Latvijas kandidātiem, tās balsīm būs lielāks īpatsvars un atgriezeniskā saite nekā lielajās mītnes zemēs, teic E. Pinto.
Kā un kur balsot?
Kā informē CVK, ir izdarīti grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā. Tas nozīmē, ka pirmo reizi ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi varēs balsot ne tikai pa pastu, bet arī vēlēšanu iecirkņos.
Svarīgi ir arī tas, ka iecirkņi vēstniecībās tiks izveidoti pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ieskata, bet citās piemērotās vietās – pēc vismaz 36 vēlētāju priekšlikuma.
Priekšlikumi par iecirkņu izveidošanu ārvalstīs iesniedzami no 25. janvāra līdz 11. martam Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Lēmumu par iecirkņu izveidošanu CVK pieņem ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām.
Jāatceras, ka EP vēlēšanās tiek balsots pēc vēlētāju reģistriem un to veidošana Latvijā un ārvalstīs ir atšķirīga. Latvijā sākotnējie reģistri tiek veidoti , balstoties uz vēlētāja deklarēto dzīvesvietu. Ārvalstīs pēc vēlēšanu iecirkņa izveidošanas vēlētājiem jāpiesakās balsošanai izvēlētajā iecirknī, ja viņi grib piedalīties vēlēšanās un tieši tur balsot par kādu no Latvijas deputātu kandidātu sarakstiem. Jāpiesakās ir arī tiem vēlētājiem, kuri iesnieguši priekšlikumu par vēlēšanu iecirkņa izveidošanu.
To var izdarīt, personīgi piesakoties ne vēlāk kā līdz 7. maijam ar iesniegumu jebkurā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Ja vēlētājs pirms 7. maija atrodas Latvijā, pieteikties balsošanai ārzemēs var jebkurā pašvaldībā vai tās dzīvesvietas deklarēšanās iestādē.
Bez maksas balsošanai ārzemēs var pieteikties arī elektroniski, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumu.
CVK ir izveidojusi ārzemju vēlēšanu iecirkņu instrukciju, kurā ir informācija par to, kādas prasības un informācija būs nepieciešama iesniegumā par iecirkņa izveidošanu un kā šo priekšlikumu CVK var iesniegt.
EP vēlēšanu likumu var izlasīt CVK mājas lapā.
CVK vēstule saistībā ar EP vēlēšanām, arī par iecirkņu komisiju veidošanu un prasībām, lasāma raksta pielikumā.
Autore: Sallija Benfelde
* Materiāls sagatavots Eiropas Latviešu apvienības īstenotā projekta “Simts balsis Simtgadē” ietvaros ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas valsts Simtgades programmas ietvaros.
Foto: CC0 licence