lv

Septembrī Stokholmā norisinājās Ziemeļvalstu latviešu diasporas (sa)darbības seminārs

Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu septembra beigās Stokholmā norisinājās Ziemeļvalstu latviešu diasporas (sa)darbības seminārs, pulcinot vairākus desmitus sabiedrisko aktīvistu. Semināra noslēguma diena pulcināja Latvijas pilsoņus izzināt uz 13. Saeimu kandidējošo partiju nostādnes un rīcības plānu diasprai svarīgos jautājumos.

Ziemeļvalstīs, iekšējās Eiropas savienības darbaspēka migrācijas rezultātā, ir ieradies daudzskaitlīgs Latvijas valstspiederīgo skaits. Atšķirībā no Zviedrijas, kur jau kopš trimdas laikiem ir izveidojušās stabilas pilsoniskās, kultūras un izglītības organizācijas, citās ziemeļu kaimiņvalstīs organizācijas ir jaunas.  Lai palīdzētu izprast organizācijas veidošanas, pienākumu sadales, budžeta un nākotnes darbības plānošanas principus, t.i. veicinātu organizāciju ilgtspējīgas darbības spēju stiprināšanu, ZLA aicināja latviešu organizāciju Ziemeļvalstīs pārstāvjus uz trīs dienu semināru un sadarbības stiprināšanas pasākumu. Viens no galvenajiem dienaskārtības jautājumiem bija pilsoniskās aktivitātes veicināšana pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kā arī Ziemeļeiropas organizāciju interešu pārstāvība un sadarbība ar Eiropas Latviešu apvienību, ELA, kā arī Latvijas valsts iestādēm u.c. partneriem Latvijā.

Semināru ievadīja iepazīšanās vakars Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, kurā uzrunu teica vēstnieks Marģers Krams, Zviedrijas Latviešu apvienības, ZLA, priekšsēdis Juris Rozītis, Eiropas Latviešu apvienības, ELA, priekšsēdis Kristaps Grasis, ZLA pārstāve ELA prezidijā un projekta iniciatore Zviedrijā Ieva Reine.

Nākamajā dienā Juris Rozītis izvērsti stāstīja par sabiedriskā darba ilgtspēju laika griežos Zviedrijā – no trimdas līdz disaporai un Latvijas 5. novadam. Tālāk sekoja ELA Ziemeļvalstu dalīborganizāciju paneļdiskusija par izaicinājumiem jaunajām, kā arī tradīcijām bagātajām organizācijām, kuru moderēja Ieva Reine. Visspraigākās diskusijas izvērtās par jauno biedru sasniegšanas veidiem un motivēšanu dalībai diasporas organizācijās. Pēcpusdiena bija atvēlēta sarunām par disaporas organizāciju,t.sk. ELA lomu saiknē ar Latvijas valsti. Kristaps Grasis (Vācija) un Vita Kalniņa (Austrija) ar uzskatāmiem piemēriem stāstīja par pilsonisko atbildību diasporā, jēgu iesaistīties ELA biedrorganizācijās, to nozīmi un ietekmi ELA caur jumta organizāciju uz diasporai nozīmīgiem politiskajiem procesiem. Daudzi no klātesošajiem bija dalībnieki pagājušajā vasarā notikušajiem svēkiem Latvijā, tāpēc īpaši interesants bija Ingunas Grietiņas-Dārziņas (Īrija) atskats uz 2018. notikušajām Pasaules Latviešu kultūras dienām un Dziesmu un deju svētkiem, kā arī ziņas par gaidāmajiem kultūras pasākumiem un maksliniecisko kopu atbalsta iespējām nākotnē. Izglītības nozares attīstības veicināšanā veiktie ieguldījumi, tālākās vajadzības un to sasniegšanas stratēģijas, izglītojošās nometnes diasporai, kā arī dzimtās valodas apguves jautajumi mītnes zemēs bija Māra Pūļa (Lielbritānija un Airas Priedītes (Latvija) plaši apspriests jautājumu klāsts. Dienas noslēgumā Ieva Reine sniedza arī īsu ieskatu par medicīnas, zinātnes, ekonomikas, vides u.c. nozaru Ziemeļvalstu latviešu diasporas politisko interešu iekļaušana pārstāvībā caur ELA.

Vakarpusē, neformālā gaisotnē, pamazām atklājās daudzie sabiedrisko darbinieku talanti: Māris Pūlis ar Jolantu Strazdiņu semināra dalībniekiem iestudēja vairākas dejas, Kristaps Grasis un Gints Dravnieks improvizēja ģitaras saspēli, Inguna Grietiņa-Dārziņa spēlēja klavieru pavadījumu, bet visi pārējie dziedāja un dejoja līdz pat vēlai vakara stundai, tādējādi stiprinot savas jauniegūtās draudzības saistes ārpus Stokholmai un pāri valstu robežām.

Semināra noslēdzošā diena Igauņu namā pulcēja lielu skaitu interesentu, kas ieradās, lai iepazītos 13. Saeimas partiju vizītkartēm žurnālistes Ritas Rudušas sagatavotajā apskatā. Tam sekoja aktīva  diskusija par 13. Saeimas partiju programmām, kas skar diasporai nozīmīgus jautājumus. Kopumā semināru apmeklēja ap 80 dalībnieku, turklāt tiešraidē tam sekoja vairāki desmiti interesentu ne tikai no Ziemeļvalstīm, bet arī no Itālijas, Kanādas, Latvijas u.c. valstīm. Kā atzina vairāko semināra dalībnieki, šī ir bijusi lieliska iespēja gūt izpratni gan par diasporas organizāciju struktūru, gan pieņemt izsvērtu lēmumu par balsojumu 13. Saeimas vēlēšanās.

Seminārs tika organizēts projekta „Ziemeļeiropas Latviešu diasporas organizāciju (sa)darbības spēju stiprināšana” (Līguma Nr.2018./LV/DP/18/12) ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem „Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam”. Projektu atbalstīja arī Latvijas vēstniecība Zviedrijā, un to organizēja Zviedrijas Latviešu apvienība.

Foto: CC0 licence

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK