Projekts „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (2020)

Lai atbalstītu ELA biedrus un citas Eiropā un kaimiņreģionā darbojošās diasporas organizācijas, ELA aicina diasporas organizāciju projektvežus uz pieredzes apmaiņas semināru. 

Seminārā apzināsim Covid-19 ietekmi uz projektu īstenošanu 2020.gadā un apkoposim priekšlikumus valsts iestāžu (SIF, ĀM, KM, LVA u.c.) administrēto atbalsta projektu konkursu nolikumu pilnveidošanai 2021.gadam. Apkopotos priekšlikumus ELA virzīs izskatīšanai Latvijas valsts iestādēs.

Seminārs notiks Zoom platformā. Datumu reģistrētajiem dalībniekiem apstiprināsim, balstoties uz šo aptauju<<

Reģistrēšanās, rakstot uz ela.projekts@gmail.com, no 10.oktobra.

Aicinām no katras organizācijas pieteikt ne vairāk kā vienu pārstāvi, kurš apkopojis organizācijas kolēģu atziņas un priekšlikumus; lūdzam dalībniekus arī sagatavot aplēses par Covid-19 ietekmē neizmantotā finansējuma apmēru.

Darba kārtība:

1. Covid 19 ietekme uz projektu īstenošanu - labās prakses piemēru apmaiņa, konsultācijas, ietekmes novērtējums.

2. Priekšlikumi pilnveidojumiem 2021.gada projektu konkursu nolikumos (SIF, ĀM, KM, LVA u.c.).

Informācija sagatavota projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Otrā saruna Eiropas Latviešu apvienības veidotajā Sarunu ciklā "Kafija ar ELA". Šoreiz piedāvājam noskatīties ELA administratores Airas Priedītes sarunu ar latviešu valodas skolotājām Ingu Narmontu un Edīti Fiļimonovu.

Ar mērķi aktualizēt diasporas biedrību, skolu un kopu veikumu, izaicinājumus un labās prakses piemērus, kā arī rosinātu viedokļu apmaiņu, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) septembrī uzsāka īstenot Sarunu ciklu "Kafija ar ELA". Tā ietvaros neformālā gaisotnē runājam par dažādām diasporai aktuālām tēmām. Katru sarunu vada kāds no ELA pārstāvjiem - attiecīgo jomu ekspertiem.

Video sagatavots un publicēts projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Ar mērķi stiprināt diasporas sadarbību un informācijas apriti sporta un aktīva dzīvesveida jomā, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ir uzsākusi apkopot kontaktinformāciju. 

Aicinām ELA biedru organizācijas un citas ieinteresētas diasporas organizācijas un kopienas šajā SARAKSTĀ<< iekļaut savas kontaktpersonas ar sportu un aktīvu dzīvesveidu diasporā saistītiem jautājumiem!

Kad tiks apzināta minētā informācija, ELA turpmāk plāno:

- izplatīt informāciju par Latvijas startiem pasaulē;

- meklēt iespējas atbalstīt iniciatīvas sporta veidu un sporta spēļu attīstībai diasporas kopienās un sadarbībā;

- palīdzēt saziņā ar Latvijas sporta federācijām un klubiem, lai dotu iespējas jauniešiem un citiem interesentiem diasporā tikties ar Latvijas sportistiem, iedvesmoties un viņus atbalstīt;

- piedāvāt diasporas jauniešiem Erasmus+ programmu iespējas, lai stažētos Latvijas sporta organizācijās;

- apspriesties ar biedru organizācijām par tālākām iniciatīvām.

Informācija sagatavota projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizācijas 2020.gada 26.septembrī tikās tiešsaistes biedru sapulcē, kur līdz ar citām ieinteresētām pasaules latviešu organizācijām un potenciālajiem biedriem apsprieda organizācijas darba uzdevumus tālākajam darba posmam 2020.-2021.gadā. 

Pirmā sēdes daļa bija atklāta, interesenti to varēja vērot sociālā tīkla Youtube tiešraidē, savukārt otrā daļa bija slēgta - paredzēta tikai ELA delegātiem.

ELA kopsapulces dalībniekus, uzsverot ELA un diasporas nozīmi Latvijai, sveica Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, kā arī jaunā Latvijas sevišķo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.

Organizācijas vadītāja Elīna Pinto pēc kopsapulces norādīja, ka biedru sapulce bija apliecinājums tam, ka diasporas organizācijas un kopienas Eiropā ir rosīgas arī šīgada grūtajos apstākļos. "ELA ir uzņēmusi jaunus biedrus un atbalstījusi jaunu, mūsdienīgu sadarbības kustību izveidošanos - uzņēmēju, profesionāļu un investoru sadarbībai (#esiLV), jaunatnei (EJ!) u.c. Diaspora aktīvi izmēģina jaunas darbības formas gan digitāli, gan dažādu brīvdabas zibakciju veidā. Diasporas līderi Eiropā apzinās arvien svarīgāko vajadzību būt Latvijas partneriem, ne patērētājiem – savā darbībā vērtējot t.s. “Krišjāna Valdemāra faktoru” jeb diasporas iniciatīvu pievienoto vērtību Latvijai."

Viņa secina, ka vienlaikus diasporas organizāciju resursi ir apdraudēti. Jo līdz ar cilvēku ekonomiskajām grūtībām krītas biedru iemaksas. Latviešu vēsturiskie centri ārvalstīs nevar sevi uzturēt ar saimniecisko darbību tūrisma un viesmīlības jomā. Esot vērojama izdegšana kopienu vadītāju lokā. "Tas liek meklēt jaunus atbalsta veidus, lai latvietība saglabātos kā neatliekamība, ne malā noliekama greznība." 

Sapulcē valdība un Saeima tika aicināta nekavējoties ieviest Diasporas likuma praktisko daļu, tostarp par papildu dzīvesvietas reģistrēšanu, pasta balsošanu pašvaldību vēlēšanās un ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību remigrējot. "Attiecībā uz Latvijas valsts budžeta finansējumu Eiropas diasporai prioritāri ir uzturēt atbalstu izglītībai, latviešu centriem ārvalstīs un diasporas mediju darbībai, kā arī veicināt iniciatīvas, kas iegulda Latvijas sociālekonomiskajā atlabšanā. Esošie un topošie ELA biedri aktualizēja jautājumu par dubultpilsonības atļaušanu ar Gruziju, kā arī Ukrainu un Izraēlu. ELA biedri aicināja valdību izveidot digitālu latviešu valodas eksāmenu izmantošanai visā pasaulē un paplašināt attālinātas latviešu valodas apguves iespējas atbilstoši diasporas specifikai. ELA veidos kampaņu e-ID plašākai ieviešanai diasporā attālinātai administratīvo jautājumu kārtošanai, atslogojot konsulāros dienestus. Sapulce arī apsprieda attālināta darba regulējuma nepieciešamību Latvijā un Eiropā, lai veicinātu “digitālo nomadu” un citu tāldarba veicēju piesaisti Latvijai, tā sekmējot arī remigrāciju," rezumē E.Pinto.

Saite uz ELA kopsapulces Youtube ierakstu: https://youtu.be/IbgOriErsJE

Aicinām Jūs iepazīties ar ELA biedru organizāciju kopsapulces rezolūcijām un lēmumiem (zemāk). 

Rezolūcijas

Eiropas Latviešu apvienības biedru organizāciju sapulce:

1. Ar pateicību novērtē ELA prezidija, referentu un komandas līdzšinējo darbu un aicina turpināt virzību uz konkrētiem rezultātiem diasporas interešu pārstāvībā Latvijā un Eiropas līmenī izglītības, kultūras, jauniešu iesaistes, pilsoniskās un ekonomiskās līdzdalības, mediju un remigrācijas atbalsta jautājumos, kā arī sekmēt informācijas apmaiņu un sadarbību organizāciju stiprināšanas, labdarības, sporta un veselīga dzīvesveida jomās.

2. Ar gandarījumu par kopīgi paveikto un aizsākto diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, izsaka pateicību par sadarbību saviem partneriem Latvijā un pasaulē – valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, medijiem, kā arī citiem atbalstītājiem, kas sekmē ELA darbību.

3. Aicina Saeimu un valdību pilnībā īstenot Diasporas likumu, pieņemot, ieviešot un atbilstīgi finansējot tam nepieciešamos aktus, tostarp attiecībā uz papildu dzīvesvietas reģistrēšanas iespēju diasporai, pasta balsošanu pašvaldību vēlēšanās, ārvalstu kvalifikācijas atzīšanu un remigrējušo pensionāru ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību.

4. Atzīmē latviešu vēsturisko centru Eiropā darbības grūtības, ko saasinājuši pandēmijas iespaidā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, un uzdod ELA prezidijam saskaņot un pārstāvēt šo centru intereses Latvijā, meklējot noturīgu risinājumu to vēsturiskās un šodienas lomas uzturēšanai diasporas dzīvē un Latvijas publiskajā diplomātijā.

5. Uztur biedru organizāciju aicinājumu sadarbībā ar PBLA un Latvijas politikas veidotājiem aktualizēt un risināt jautājumu par dubultpilsonības pieļaušanu ar Gruziju, Ukrainu, Izraēlu.

6. Aicina Ārlietu ministriju un attiecīgās nozaru ministrijas kopā ar ELA un citām diasporas organizācijām īstenot informatīvu kampaņu diasporā, lai mudinātu plaši iegūt un izmantot e-ID/e-paraksta iespējas Latvijas pārvaldes pakalpojumu attālinātai saņemšanai un citu jautājumu kārtošanai, tā arī atslogojot Latvijas konsulāro dienestu darbu būtiskiem uzdevumiem cilvēku atbalstam grūtībās.

7. Aicina diasporas organizācijas, diasporas un Latvijas medijus, Latvijas diplomātisko dienestu un Centrālo vēlēšanu komisiju savlaicīgi un aktīvi informēt diasporas piederīgos par tiesībām un iespējām piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās 2021.gadā.

8. Atzīmē diasporas mediju nozīmi Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā un ar diasporu saistīto aizspriedumu mazināšanā Latvijas sabiedrībā, un aicina Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un NEPLP nodrošināt, ka diasporas mediji atbilstīgi saņem atbalsta līdzekļus, kas paredzēti diasporas darbības atspoguļošanai un mediju pamatdarbībai.

9. Aicina Izglītības un zinātnes ministriju izveidot un ieviest digitālu latviešu valodas eksāmenu, kas ir latviešu valodas zināšanu oficiālai novērtēšanai attālināti pieejams jebkurā vietā pasaulē.

10. Norāda uz latviešu literatūras pieejamības nozīmi latviešu valodas un kultūrtelpas uzturēšanai diasporā, un rosina ciešāku sadarbību starp Kultūras ministriju, Latvijas bibliotēkām un diasporas bibliotēkām un atbalstu to darbībai un personālam.

11. Ņemot vērā pandēmijas radītos apgrūtinājumus diasporas skolu klātienes darbībai un lielo skaitu diasporas bērnu, kuriem diasporas skolas ir tālu un grūti pieejamas, aicina Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru paplašināt brīvo vietu skaitu un uzņemšanas vecumgrupas latviešu valodas mācībām tālmācības sistēmā Classflow, un lūdz Latvijas valdību uzrunāt mītnes zemju valdības, lai pēc vecāku pieprasījuma nodrošinātu diasporas bērniem iespēju apgūt latviešu valodu kā svešvalodu mītnes valsts pamatskolās un vidusskolās;

12. Izsaka pateicību visām mākslinieciskajām kopām un indivīdiem, kas par spīti pandēmijas radītajiem ierobežojumiem ir radoši un nerimstoši turpinājuši uzturēt kultūras dzīvi diasporā, un vienojas izvērtēt to, kā maksimāli efektīvi pielietot kultūras darbībai pieejamos atbalsta līdzekļus diasporas mākslinieciskās darbības ilgtspējas uzturēšanai.

13. Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai Eiropā apņemas kopīgi izvērtēt Eiropas Latviešu kultūras svētku virsmērķi, organizatorisko struktūru un finansiālos pamatus, un pieņem zināšanai Štutgartes, Minsteres un Līdsas latviešu ieceres rīkot turpmākus Eiropas Latviešu kultūras svētkus Vācijā un Lielbritānijā, par ko vienošanās tiks panākta un ceļakarte iezīmēta ELKS veltītā domnīcā 2020.gada novembrī Rīgā. Pateicas Latviešu biedrībai Īrijā par vietējā rīkotāja lomu ELKS II.

14. Atzinīgi novērtē Eiropas Latviešu jaunatnes biedrības EJ! izveidi, lai stiprinātu jaunatnes pašorganizēšanos Eiropā un sadarbību ar Latviju, un aicina biedrorganizācijas popularizēt šo organizāciju un mudināt jauniešus diasporā aktīvi iesaistīties EJ! darbībā.

15. Novērtē Briseles un Luksemburgas latviešu diasporas organizāciju sadarbību ar baltiešu kopienām savās mītnes zemēs, 2019. gadā atzīmējot Baltijas ceļa trīsdesmit gadu atceri un 2020.gada 23.augustā piedaloties Baltkrievijas atbalsta akcijās, un aicina turpināt un plašāk izvērst šādu sadarbību;

16. Ņem vērā diasporas sabiedrisko darbinieku izdegšanas draudu saasināšanos, apņemoties veidot savstarpēja atbalsta iniciatīvas un apmācības organizāciju finanšu un cilvēkresursu stiprināšanai;

17. Aicina biedrorganizācijas dalīties ar savu labo praksi un pieredzi, organizējot virtuālus un jauktus (klātienes un neklātienes) pasākumus.

18. Atgādina par ELA un Latvijas Valsts arhīva sadarbību un aicina biedrorganizācijas apkopot, sistematizēt, glabāt un/vai nodot arhīviem vēsturiskus materiālus par diasporas darbību.

19. Novērtē valsts budžeta atbalstu diasporai un aicina to nostiprināt valsts bāzes budžetā, kā arī valsts finansiālo iespēju robežās 2021.gada budžetā to nesamazināt, prioritāri atbalstot izglītību, latviešu vēsturisko centru darbību un iniciatīvas, kas dod pienesumu Latvijas attīstībai; aicina izskatīt iespējas 2020.gadā pandēmijas ierobežojumu dēļ neizmantotos diasporas iniciatīvu atbalsta līdzekļus pārcelt uz 2021.gadu.

Pieņemtie lēmumi

ELA biedru organizāciju sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Apstiprināt 2019.gada biedru sapulces protokolu; ELA darbības pārskatu, finanšu pārskatu un revīzijas ziņojumu par 2019.gadu; ELA budžetu 2020.gadam.

2. Apstiprināt grozījumus ELA statūtos un uzdot Statūtu darba grupai turpināt darbu saistībā ar ELA biedru struktūru, biedru naudas apmēru un statūtu mērķu pārskatīšanu ar skatu uz nākamo biedru sapulci.

3. Stiprināt sadarbību ar partneriem un biedru iesaisti ELA kopējā darbā dažādās nozarēs: a) izveidot kultūras grupu, izglītības grupu, komunikācijas grupu un sporta grupu pie ELA prezidija, biedriem deleģējot pārstāvjus šajās grupās; b) aicināt Eiropas Latviešu jaunatnes biedrības EJ! pārstāvi iesaistīties ELA vadības darbā, lai stiprinātu jaunatnes pašorganizēšanos Eiropā un sadarbību ar Latviju; c) atbalstīt biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas (#esiLV)” izveidi diasporas ekonomiskā pienesuma un zināšanu pārneses veicināšanai Latvijā, deleģējot ELA pārstāvi dalībai tās valdē;

4. Izskatīt iespēju iedibināt ELA balvu par nozīmīgu ieguldījumu diasporas darbā, un uzdod ELA prezidijam izstrādāt nolikuma projektu apspriešanai ar biedrorganizācijām;

5. Darbojoties PBLA ietvaros, a) rosināt atspoguļot pasaules latviešu vienotību PBLA Statūtos un citos darbības dokumentos, kur joprojām pastāv dalījums “Rietumu” un citos latviešos; b) PBLA valdē un sarunās ar Latvijas valdību un Saeimu kā valsts budžeta prioritātes no Eiropas puses virzīt izglītību, latviešu vēsturisko centru atbalstu un iniciatīvas, kas dod pievienoto vērtību Latvijai. Turklāt ELA ietvaros izveidot domnīcu par Eiropas pārstāvību PBLA.

6. Pēc laikraksta “Brīvā Latvija” izdevēju kopas aicinājuma, tai izbeidzot darbību, pastāvīgi pārņemt un reģistrēt zem ELA laikraksta “Brīvā Latvija” zīmolu un domēnu, neuzņemoties finansiālas saistības pret redakciju, un uzdod ELA prezidijam vienoties ar laikraksta redakciju par zīmola un domēna izmantošanas kārtību;

7. Nākamo ELA biedru sapulci noturēt Latvijā 2021.gada vasarā līdz ar ELA 70 gadu jubilejas atzīmēšanu, un iecer 2022.gada biedru sapulci organizēt Bērzainē, Vācijā.

Informācija publicēta projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informāciju publicēja Rasa Saliņa, ELA padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Šodien Latvijas Radio 1 kopā ar kolēģiem no Eiropas Latviešu apvienības (ELA) runājām par sestdien notikušās ELA biedru pilnsapulces svarīgākajiem jautājumiem. 

Raidījumā par aizvadīto tikšanos diskutē portāla "Latvieši.com" galvenais redaktors Kristaps Grasis, Eiropas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, Zviedrijas Latviešu apvienības priekšsēdes vietniece, ELA prezidija locekle Justīne Krēsliņa, asociācijas Latvija-Luksemburga pārstāve, ELA Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Valda Liepiņa, ELA priekšsēdētājas vietnieks Agnis Sauka un Gruzijas latviešu biedrības „Ave Sol!” priekšsēdētāja Dace Džavašvili.

Informācija publicēta projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Ar mērķi aktualizēt diasporas biedrību, skolu un kopu veikumu, izaicinājumus un labās prakses piemērus, kā arī rosinātu viedokļu apmaiņu, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) uzsāk sarunu ciklu "Kafija ar ELA". 

Lai koordinētu Latvijas vienota valsts tēla veidošanas procesu, apzinātu kopīgās vērtības un uzskatus par Latvijas stiprajām pusēm un iespējamo pienesumu starptautiskai sabiedrībai, šā gada 24.jūlijā Eiropas Latviešu apvienība, sadarbībā ar Latvijas Institūtu rīkoja radošo diskusiju - darbnīcu par Latvijas tēlu.

Ideju darbnīcas dalībnieki ar asociācijas spēles palīdzību veidoja impulsīvus un personiskus stāstus par Latviju, diskutēja par Latvijas stiprajām pusēm un to, kuras no tām var tikt izmantotas Latvijas tēlam, kā arī aktīvi diskutēja par šobrīd aktuālajām kampaņām “Ahead of the Curve” un“Rīga bez tevis nav Rīga’, kā arī par jaunizveidoto izcelsmes atpazīstamības zīmi  “Born in Latvia”.

Valsts tēla ideju darbnīcu rezultāti parādīja, ka uzskati par Latvijas stiprajām pusēm un Latvijas iespējamo pienesumu starptautiskai sabiedrībai lielākoties sakrīt. Valsts tēls ir skatāms kā vienots kopums, kas adaptējams katras nozares vajadzībām. Aktuālā situācija izvirza ekonomiskos mērķus kā primāros.

Informācija publicēta projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību. Tas nozīmē stiprināt pilsonisko sabiedrību un pašorganizēšanos latviešu diasporas kopienās, turpināt iesaistīties diasporas politikas plānošanā, kā arī nodrošināt diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Savienībā. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Lielā Talka un Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina ikvienu Latvijas cilvēku ārvalstīs šā gada 19. septembrī pievienoties akcijai “World Cleanup Day” (WCD) jeb Pasaules talkai. 

Šogad Pasaules talka tiek rīkota jau trešo reizi. Arī šogad visi, neatkarīgi no dzīvesvietas, tiek aicināti iesaistīties talkas aktivitātes – gan apkārtējās vides sakopšanas darbos, gan tradicionālajā koku stādīšanas akcijā “Laimes koki”, lai katra tās laikā iesētā sēkla vai iestādītais koks varētu izaugt par nākotnes dižkoku.

Pasaules talkas galvenais mērķis ir apvienot cilvēkus cīņā ar klimata pārmaiņām un globālo piesārņojumu. Lielā Talka ik pavasari organizē uzkopšanas un labiekārtošanas talkas visā Latvijā, savukārt Pasaules talkas dienā, pievienojas visai pasaulei ar koku stādīšanas akciju “Laimes koki”, tādā veidā sniedzot Latvijas ieguldījumu pasaules klimata un ekosistēmas līdzsvara atjaunošanā. Tāpēc aicinām Latvijas pārstāvniecības un tautiešu organizācijas ārvalstīs savu iespēju robežās, ņemot vērā pašreizējos piesardzības pasākumus, pievienoties Pasaules talkas aktivitātēm savā mītnes zemē (vairāk informācijas par konkrēto valsti var atrast platformā worldcleanupday.org), vai atbalstīt “Laimes koku” akciju, stādot kokus vietā, kuru šobrīd saucat par savām mājām. Par saviem zaļajiem darbiem rakstiet arī mums talkas@talkas.lv un projects@talkas.lv, vai arī padalieties ar tiem sociālajos tīklos izmantojot tēmturus: #Lielatalka #WorldCleanupDay #Laimeskoki;

Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto piebilst, ka: “Latvijas diaspora vairākus gadus aktīvi atbalsta Lielās Talkas ideju un mērķus, rīkojot kopīgus talkas pasākumus dažādās latviešu kopienās visā pasaulē. Esam gandarīti par šo diasporas ieguldījumu pasaules ekosistēmas un zaļas vides saglabāšanā. Latviešiem ir gadsimtiem izkoptas talkošanas tradīcijas un cieņas izjūta pret dabu, un svarīgi to pārvērst arī politikas izvēlēs un inovatīvos videi draudzīgos risinājumos, kas iesaista visu sabiedrību. “Lielā Talka” tam ir viens izcils piemērs un paraugs arī citām valstīm. Aicinām 19. septembrī Pasaules talkā visus mūs vienoties zaļajā idejā un darbos!”

Ņemot vērā pašreiz aktuālos piesardzības pasākumus, kas virknē Eiropas un pasaules valstu ir daudz stingrāki nekā Latvijā, ārzemju latvieši aicināti piedalīties Ideju talkā. Tās ietvaros ikviens var dalīties ar idejām, kā sasniegt mūsu visu kopīgo mērķi – pasauli padarīt tīrāku un samazināt atkritumu apjomu. Plašāka informācija par dalību Ideju Talkā un iespēju laimēt balvu no EUR 2000 lielā balvu fonda skatiet šeit: https://talkas.lv/2019/10/08/nac-talka-ar-ideju-un-cinies-par-eur-2000-lielo-balvu-fondu/

Lielā Talka ir kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne vien katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos. Lielās Talkas patrons ir Valsts prezidents, ierindojot Latviju starp pirmajām valstīm pasaulē, kur vides aktivitātēm ir valstisks atbalsts tik augstā līmenī.

Eiropas Latviešu apvienība ir diasporu apvienojoša organizācija ar 25 biedrorganizācijām 19 valstīs Eiropā un tās kaimiņreģionā, kas pārstāv aptuveni 250 000 šajās valstīs dzīvojošos Latvijas piederīgos. ELA koordinē un pārstāv biedru intereses izglītības, kultūras, pilsoniskās un ekonomiskās līdzdalības jomās, un veicina diasporas saikni ar Latviju.

Uz tikšanos 19. septembrī Latvijā un visā pasaulē!

Vairāk informācijas: www.talkas.lv 

Papildu informācija:

Nikola Matjušenko, Lielās Talkas sabiedrisko attiecību konsultante

Mob. 26431149, e-pasts: nikola.matjusenko@onecom-latvia.com

Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Mob. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Informācija publicēta projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Mūsdienās tīmekļa vietne ir kļuvusi par vienu no galvenajiem informācijas avotiem. Attīstoties tehnoloģijām, informācijas apmaiņas ātrumiem, tās ļauj arvien palielināt organizācijas iespēju attīstīties, uzrunāt un informēt savus apmeklētājus.

Arī Eiropas Latviešu apvienība (ELA) iet līdzi laikmetam un turpina attīstību. Tāpēc mūsu komanda jau kopš maija strādā pie jaunas tīmekļa vietnes izstrādes. Lai tās saturu padarītu pēc iespējas atbalstošāku un pieejamāku diasporai, mēs aicinām atsaukties savus biedrus, diasporas skolas, kultūras un citas interešu kopas Eiropā un kaimiņreģionos, un kopīgi piedalīties jaunās lapas satura veidošanā!

Jaunajā www.ela.lv tīmekļa vietnē plānojam izvietot informāciju:

- par ELA biedru organizācijām. Lai šīs sadaļas saturs būtu pilnvērtīgs, ir nepieciešams ar anketas starpniecību apkopot pamatinformāciju par biedru organizācijām, to darbību, kas turpmāk palīdzēs biedrorganizācijām sekmēt jaunu biedru, kā arī atbalsta piesaisti. 

- par diasporas skolām Eiropā un tās kaimiņreģionā. Šīs sadaļas mērķis būs apkopot ziņas un popularizēt diasporas skolas un to sniegto latvisko izglītību, kā arī citus sarīkojumus, veicinot skolēnu un atbalsta piesaisti skolu darbībai.

- par mākslinieciskajām un citām interešu kopām Eiropā un tās kaimiņreģionā. Ar minētās sadaļas starpniecību paredzēts popularizēt kopas un to darbību, sekmējot biedru un atbalsta piesaisti to darbībai.

Lai piedalītos tīmekļa vietnes satura izstrādē, lūdzam aizpildīt šīs anketas (atbilstoši pārstāvētai jomai) līdz šā gada 18.septembrim:

ELA biedru anketa

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScW4sORntYvpDJJVej-nrIGEJw_kz6tCyvBJRr6uFwlObA-uQ/viewform?vc=0&c=0&w=1

Diasporas skolu aptaujas anketa

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfDjiF2OTCy9JtGw2Tz7GKNhHqGqeFd3g_ZWeQDqBSJK2ia8g/viewform?vc=0&c=0&w=1

Diasporas māksliniecisko un citu interešu kopu aptaujas anketa

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoHH7NkUnyYUwdd4KT2eaVgpK5jnlnjat_JWA6KIPDXm8PnA/viewform?vc=0&c=0&w=1

Informācija sagatavota projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) informē, ka darbam Latvijas Zinātnes padomes konsultatīvajā padomē izvirza Dr. Alvi Brāzmu.

Šāds deleģējums veikts, atsaucoties Izglītības un zinātnes ministrijas 2020.gada 5.augustā iesniegtajam Latvijas Zinātnes padomes aicinājumam Diasporas konsultatīvo padomi (DKP) deleģēt vienu pārstāvi darbam Latvijas Zinātnes padomes konsultatīvajā padomē.

Dr. A.Brāzma ir apliecinājis gatavību ieņemt šo pozīciju, un viņa kandidatūra ir guvusi plašu atbalstu neformālās konsultācijās starp DKP nevalstiskā sektora dalībniekiem.

ELA ieskatā Dr. Alvis Brāzma ir ilggadējā darbā apliecinājis savu augsto profesionalitāti zinātniskajā un zinātnes nozares pārvaldības jomā, uzturējis ciešu kontaktu un sadarbību ar kolēģiem un zinātniskajām institūcijām Latvijā, kā arī uzņēmies viedokļa līderību stratēģiskos jautājumos saistībā ar Latvijas zinātnes attīstību, internacionalizāciju un izcilības veidošanu.

Bez tam Dr. Alvis Brāzma ir apliecinājis gatavību uzturēt atgriezenisko saikni ar DPK pārstāvētajām diasporas organizācijām zinātnes sadarbības laukā, lai sekmētu zinātnes diasporas apzināšanu, tīklošanos, pienesumu Latvijai un sadarbību starp partneriem Latvijā un pasaulē.

Dr. Alvis Brāzma ar darbu LZP konsultatīvajā padomē var sniegt nozīmīgu ieguldījumu LZP stratēģiskajā darbā, nostiprināt tās sazobi ar zinātnes diasporu, palīdzēt iet kopsolī ar starptautiskajām tendencēm un institūcijām, kā arī pienest “savējā skatu no malas” un pasaules redzējumu Latvijas zinātnes un zinātnē balstītu inovāciju stiprināšanai.

Aicinām DKP atbalstīt Dr. Alvja Brāzmas deleģējumu darbam LZP konsultatīvās padomes sastāvā.

Sīkāks kandidāta dzīvesgājums:

https://www.ebi.ac.uk/about/people/alvis-brazma

https://congress.sciencelatvia.lv/alvis-brazma/

Informācija sagatavota projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informācija masu medijiem: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Kā vienu no zemās vēlēšanu aktivitātes faktoriem Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto min daļas balsstiesīgo atrašanos ārvalstīs un apgrūtinājumus viņu dalībai, īpaši Covid-19 apstākļos.

Jau ziņots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās trīs iepriekšējās nobalsošanas dienās un vēlēšanu dienā, 29. augustā, ir nobalsojuši 171 591 vēlētājs jeb vien 40,6% balsstiesīgo rīdzinieku. Līdz ar to šī ir zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopš 1997. gada. Kopumā Rīgas domes vēlēšanās tiesības vēlēt ir 422 681 iedzīvotājam.

“Covid-19 dēļ Latvijā šovasar ir maz diasporas vasarnieku, un arī atbraukt tikai uz vēlēšanām šobrīd ir sarežģīti pašizolācijas prasību un tiešo avioreisu atcelšanas dēļ. Kamēr nav ieviesta Diasporas likumā paredzētā iespēja no ārzemēm balsot attālināti (pašlaik paredzēts - pa pastu, bet nākotne varētu pavērt arī citus, digitālus risinājumus), šis ir pilsonisks zudums” uzsver E.Pinto. Viņa norāda, ka "līdzlemšana sekmē remigrāciju, investīcijas, sadarbību". 

Pašlaik paredzēts diasporas vēlētājiem pašvaldību vēlēšanās ieviest pasta balsošanu – līdzīgi kā tas notiek Saeimas vēlēšanās. E.Pinto ieskatā nākotne varētu pavērt arī citus, digitālus vēlēšanu risinājumus, kuru izmēģināšanai diaspora būtu pateicīgākā mērķgrupa. Uz to pirms pagājušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES dalībvalstu parlamentus aicināja mobilo eiropiešu virsorganizācija ETTW-Europeans Throughout the World Briselē.

E.Pinto skaidro, ka situācijā, kad deklarēšanās saistīta ar virkni tiesību un ieguvumu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, diasporā mazāk par pusi oficiāli izdeklarējas no Latvijas. “Pienākums izdeklarēties nav arī cilvēkiem, kuri ārvalstīs uzturas īslaicīgi, mazāk nekā trīs mēnešu garumā, un viņi saglabā balsstiesības. Piedevām, pēc LU Diasporas un migrācijas centra pētījumu datiem aptuveni 60% no diasporas cilvēkiem joprojām esot īpašums Latvijā, kas līdz ar to tiem dod tiesības attiecīgajā pašvaldībā vēlēt arī izdeklarētajiem”.

Jau šonedēļ, 3.septembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīs grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, kas atbilstoši Diasporas likumam paredz ieviest iespēju pašvaldību vēlēšanās no ārvalstīm balsot pa pastu.

Saeimas Juridiskais birojs likumprojekta autorus ir lūdzis pamatot šī Diasporas likuma jauninājuma lietderību - skaidrot, "vai ar likumprojektā piedāvāto regulējumu patiešām ir iespējams pilnvērtīgi sasniegt likumprojekta anotācijā norādīto mērķi: veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un iesaistīt pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju pašvaldību norisēs, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti”.

Eiropas Latviešu apvienību Saeimas komisijas sēdē pārstāvēs organizācijas administratore Rīgā Aira Priedīte, skaidrojot šīs normas jēgu, leģitimitāti un lietderību pilsoniskās līdzdalības un remigrācijas veicināšanā. “Arī citas diasporiskas valstis kā Portugāle un Lietuva pēdējā gada laikā vienkāršojušas un paplašinājušas diasporas iespējas piedalīties vēlēšanās no ārvalstīm,” kā piemēru min ELA pārstāve.

“Turklāt balsošanai pa pastu piedāvātais process ir lielā mērā digitalizēts, kas pēc izmēģināšanas diasporā var kalpot par pamatu procesa vienkāršošanai arī balsošanai pa pastu uz vietas Latvijā, kad ir apgrūtinoši klātienē doties uz iecirkni attiecīgajā pašvaldībā. Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi vienkāršu un drošu attālinātu risinājumu nepieciešamību,” rezumē E.Pinto. 

Informācija sagatavota projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību. Tas nozīmē stiprināt pilsonisko sabiedrību un pašorganizēšanos latviešu diasporas kopienās, turpināt iesaistīties diasporas politikas plānošanā, kā arī nodrošināt diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Savienībā. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informācija masu medijiem: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Tiešsaistes piekļuves saiti dalībniekiem nosūtīsim pirms sēdes.

Informācija sagatavota projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību. Tas nozīmē stiprināt pilsonisko sabiedrību un pašorganizēšanos latviešu diasporas kopienās, turpināt iesaistīties diasporas politikas plānošanā, kā arī nodrošināt diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Savienībā. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informācija masu medijiem: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Solidarizējoties ar Baltkrievijas tautas brīvības un demokrātijas centieniem, Eiropas Latviešu apvienības prezidijs aicina savas biedrorganizācijas un Latvijas diasporas kopienas pasaulē vēsturiskā Baltijas ceļa gadadienā, 23.augustā, būt daļai no solidaritātes akcijas "Baltijas ceļš - Brīvību Baltkrievijai”. 

Piedalīties akcijā aicinām arī iniciējot atbalsta aktivitātes savās mītnes zemēs kopā ar citām baltiešu, baltkrievu un sadraudzības nevalstiskajām organizācijām, ievērojot noteikumus par pulcēšanās kārtību un sabiedrības veselības apsvērumus Covid-19 sakarā.

“Es esmu Eiropas latviete ar saknēm Jelgavā, savu dzīvi veidojusi gan Latvijā, gan ārpus tās,” par sevi saka Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja.

Elīnas dzīves gājums ir iespaidīgs - viņa ir ieguvusi plašu pieredzi Latvijas nevalstiskajā sektorā un ir strādājusi starptautiskās organizācijās. Pašlaik viņa vada Eiropas Latviešu apvienību un ir arī Eiropas Kustības Latvijā valdes locekle. Elīna bija arī Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos. Līdztekus visam viņa ir arī trīs mazu bērnu māmiņa, no kuriem jaunākais dzimis tikai šī gada maijā. Precējusies ar portugāļu izcelsmes luksemburgieti Orlando. Šovasar, kā ik katru gadu, viņi visi pieci viesojās Latvijā.

Par sakņu sajūtu sevī un bērnos, ģimenē savijoties daudzām kultūrām - par Latvijas īpašo garšu un smaržu - par jēgu mums līdzdarboties pozitīvu pārmaiņu veidošanā Latvijā - noklausies LR1 Ģimenes studija vasarīgo sarunu<<

Intervijas autors: Latvijas Radio 1, Ģimenes studija

Foto: Agnese Linka

Saite uz pirmavotu: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/pasaules-brivo-latviesu-apvienibas-vaditaja-elina-pinto.a133076/

Informācija publicēta projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informācija masu medijiem: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

24. jūlijā, Latvijas Institūts (LI) kopā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA) rīkoja radošo diskusiju – darbnīcu par Latvijas tēlu. Tās dalībnieki bija Eiropas latviešu biedrību pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Austrijas, Francijas, ASV un Latvijas. 

Kopīgi rīkotā pasākuma mērķis bija, koordinējot Latvijas vienota valsts tēla veidošanas procesu, apzināt kopīgās vērtības un uzskatus par Latvijas stiprajām pusēm un Latvijas iespējamo pienesumu starptautiskai sabiedrībai.

Uzrunājot klātesošos, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto atzina, ka ikviens no mums ir būtiska daļa no kopējā Latvijas tēla stāstā – “tikai redzot sevi līdzdalībā, ir iespējams apzināt sevi kā Latvijas kopīgā stāsta sastāvdaļu. Diasporas latvieši, tostarp kultūras un citu nozaru profesionāļi, uzņēmēji un zinātnieki, ir būtisks partneris Latvijas tēla veidošanā ārvalstīs. Mēs esam šī tēla vēstneši, bet arī spējam uztaustīt šī tēla vājās un stiprās puses ar "savējo skatu no malas" un pienest pasaules tendences, lai šis tēls būtu autentisks un vienlaikus mūsdienīgs."

Ekonomiskās sadarbības un investīcijas Latvijai (ESI.LV) pārstāvis Ģirts Greiškalns dalījās vērtīgā pieredzē, kā diasporā esošie latviešu profesionāļi var palīdzēt Latvijai gan sniedzot savus komentārus un ieteikumus Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Ārvalstu investoru padomei, gan ikdienā palīdzot savas nozares pārstāvjiem. Ģ.Greiškalns uzsvēra ESI.LV nozīmi aktuālajā situācijā, kad ceļošana ir ierobežota, un diasporas pārstāvji var uzņemties Latvijas uzņēmuma pārstāvību sarunu sākumstadijā.

Iesākot radošo darbnīcu, Latvijas Institūta direktore Vita Timermane – Moora iepazīstināja diasporas pārstāvjus ar Latvijas tēla un kampaņu saistību, īsi ieskicēja LI uzdevumus un mērķauditoriju, akcentējot, ka: “Latvijas Institūta mērķauditorija nav anonīms ārvalstnieks, bet gan Latvijas sabiedrība, uzņēmēji un visi tie, kuru ikdienas darbības lokā ir ārvalstu auditorijas. Latvijas Institūts ir netiešā mārketinga institūcija, kura strādā, lai celtu pievienoto vērtību Latvijas preču vai pakalpojumu izcelsmei. Latvijas stāstā ietvertas visas nozīmīgās Latvijas nozares, kas ir ciešā mijiedarbībā, kad stāstām par Latviju – katrs elements un detaļa ir svarīga!”

Ideju darbnīcas dalībnieki ar asociācijas spēles palīdzību veidoja impulsīvus un personiskus stāstus par Latviju, diskutēja par Latvijas stiprajām pusēm un to, kuras no tām var tikt izmantotas Latvijas tēlam, kā arī aktīvi diskutēja par šobrīd aktuālajām kampaņām “Ahead of the Curve” un“Rīga bez tevis nav Rīga’, kā arī par jaunizveidoto izcelsmes atpazīstamības zīmi  “Born in Latvia”.

Valsts tēla ideju darbnīcu rezultāti rāda, ka galvenokārt uzskati par Latvijas stiprajām pusēm un Latvijas iespējamo pienesumu starptautiskai sabiedrībai sakrīt. Valsts tēls ir skatāms kā vienots kopums, kas adaptējams katras nozares vajadzībām. Aktuālā situācija izvirza ekonomiskos mērķus kā primāros.

Informāciju sagatavoja: Šarlote Līduma, Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību speciāliste

Informāciju papildināja un publicēja: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste

Informācija publicēta projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību. Tas nozīmē stiprināt pilsonisko sabiedrību un pašorganizēšanos latviešu diasporas kopienās, turpināt iesaistīties diasporas politikas plānošanā, kā arī nodrošināt diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Savienībā. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Dzīvojot ārzemēs, mēs ik dienas pasaulē nesam vēstījumu par Latviju, veidojam tās tēlu un reputāciju. 

Cienītie ELA biedri,

Apkopojot atbildes uz iepriekš izsūtītās anketas jautājumiem par vēlamo kopsapulces laiku un, izvērtējot esošo situāciju ar Covid-19 radītajiem šķēršļiem, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidijs ir pieņēmis lēmumu pārcelt ELA gada kopsapulci uz 26.-27.septembri latviešu centrā „Bērzaine” Freiburgā (Vācijā). Ļoti ceram redzēt Jūs kuplā skaitā klātienē septembrī!

Aicinām līdz 1. augustam apstiprināt savu dalību kopsapulcē (norādot organizācijas pārstāvja/-u vārdu/-us). Aicinām ELA biedrorganizācijas līdz minētajam datumam iesniegt savu organizāciju gada ziņojumus, rakstot uz ela@latviesi.com. Lai veicinātu dzīvas diskusijas par darba kārtības tēmām, šoreiz ziņojumus atsevišķi darba kārtībā neiekļaujam, bet rosinām būtiskos jautājumus, izaicinājumus un iniciatīvas aktualizēt tematiskajās diskusijās. Līdz 1.augustam aicinām iesūtīt arī ierosinājumus dienas kārtības papildināšanai vai grozīšanai, kā arī biedrorganizāciju priekšlikumus par nākamo ELKS rīkošanu (brīvā formā, t.sk. norādot iecerēto mītnes zemi/vietu, koncepciju, budžeta aplēses). ELA prezidijs biedrorganizācijām ir izsūtījis ELA gada pārskatu, revīzijas ziņojumu un budžeta projektu, kā arī citus darba dokumentus atsevišķām darba sesijām, attiecībā uz kuriem aicinām līdz kopsapulcei sagatavot Jūsu pārstāvētās organizācijas pozīciju.

Pateicoties Ārlietu ministrijas un SIF projektu finansējumam, ELA ir iespēja sniegt atbalstu kopsapulces apmeklējumam biedrorganizāciju pārstāvjiem (ne vairāk kā 1 personai no biedru organizācijas), kuriem šim nolūkam nav pieejams cits finansējums. Lūgums tiem, kuri vēlas pieteikties šādam atbalstam, līdz 1.augustam to pieteikt ELA prezidijam brīvā formā, norādot vēlamā atbalsta apmēru un mērķi (naktsmītnes/ ēdināšana/ ceļa izdevumi). Mēs attiecīgi izvērtēsim saņemtos pieteikumus un informēsim par to, kādu atbalstu varam projektu ietvaros sniegt. 

Pielikumā: Darba kārtības projekts, par kuru aicinām izteikt priekšlikumus papildinājumiem līdz 1.augustam.

Uz tikšanos,

ELA prezidijs, 2020. gada 18.jūnijā

Informācija sagatavota projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību. Tas nozīmē stiprināt pilsonisko sabiedrību un pašorganizēšanos latviešu diasporas kopienās, turpināt iesaistīties diasporas politikas plānošanā, kā arī nodrošināt diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Savienībā. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informācija masu medijiem: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības sabiedrisko attiecību konsultante, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

"Zāļu vainags, ozollapu vainags, pieneņu vainags, miršu vainags... zīļu vainags. Latvijā nav meitenes, kura, uzliekot vainagu, nebūtu sajutusies pavisam citādi - skaistāka, stiprāka, izturīgāka," teic Lelde Vikmane, Eiropas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja.

"Arī puiši ar Jāņukroņiem jūtas īpaši. Saulgrieži un Līgo vakars jau arī pavisam tuvu. Tāpēc aicinām būt aktīviem un piedalīties!"

Akcijā «Savij Latviju vainagā» var piedalīties sociālajā vietnē Facebook - iesūtot savu darināto vainagu, kā arī vietu un laiku, kad tas darināts. Akcijas lapa "Savij Latviju vainagā" pieejama ŠEIT<<

Iniciatīvas autores ir Lelde Vikmane  ar domubiedrēm Daigu Dupāti un Ievu Lapšāni.

Informācija sagatavota projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. 

*Foto: Ieva Lapšāne

Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunus izaicinājumus un arī iespējas diasporas latviskās izglītības jomā. Eiropā ārpus Latvijas ir aptuveni 77 latviešu nedēļas nogales klātienes skolu ar 1942 skolēniem (tie gan ir tikai apmēram 6% no bērniem diasporā), kurus māca 454 skolotāji.

Šo diasporas skolu mērķis ir uzturēt bērnos latvietību un saiknes ar Latviju, atbalstot vecākus un bērnus latviešu valodas un ar Latviju saistītu zināšanu apguvē daudzvalodu vidē mītnes zemēs. Līdzīgi kā visā pasaulē, Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ daudzām diasporas skolām ir nācies pārstrukturēt mācību procesu attālināti. Kā uzsver Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vadītāja Elīna Pinto, “lai sasniegtu un aizrautu bērnus ar ļoti dažādām valodas prasmēm un motivāciju, arī attālinātam mācību procesam jābūt dzīvam un interaktīvam – tam vajadzīgs prasmīgs atbalsts no skolotājiem un vecākiem, un kvalitatīvi mācību materiāli un rīki. Tas arī liktu pamatu, lai turpmāk papildu klātienes un attālinātām mācībām varētu attīstīt pilnvērtīgu tālmācības pieeju”.

ELA saziņa ar diasporas skolām liecināja, ka jaunā situācija dažādās mītnes zemēs un skolās ir ļoti atšķirīga, un vajadzīgs vienots atbalsts kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Tāpēc ELA sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Izglītības padomi aprīlī veica plašu aptauju, lai apkopotu un analizētu skolu problēmjautājumus un ierosinājumus. Aptaujā kopumā piedalījās 28 diasporas skolu pārstāvji no Dānijas, Itālijas, Norvēģijas, Īrijas, Zviedrijas, Austrālijas, Vācijas, Spānijas, Beļģijas, Skotijas, Lielbritānijas, Francijas un Šveices. Aptaujas rīkotāji norāda, ka, balstoties uz šīs aptaujas rezultātiem, tiks plānoti turpmākie soļi un atbalsts kopīgajā ceļā uz kvalitatīvām, un pieejamām attālinātām mācībām kā klātienes mācību atbalsta formai konkrētās situācijās un gadījumos.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 22 no 28 aptaujātajām skolām jau izmanto vai plāno uzsākt attālinātās nodarbības. Mācību process galvenokārt tiek nodrošināts, izmantojot dažādu interneta platformu palīdzību – piemēram, ZOOM, Skype, Classflow, TEAMS, WhatsApp, Youtube. Skolotāji darba procesā aktīvi izmanto arī epastu vai skolas mājas lapu, kurā uzdod darba uzdevumus skolēniem un saņem izpildītos uzdevumus.

Kā lielākos šķēršļus izmantot attālinātās mācības skolu pārstāvji norāda tehnikas (datori, printeri) un tās lietošanas pieredzes trūkumu, interneta nepietiekamu jaudu. Arī vecāku atbalsta trūkums un neieinteresētība, iespējams, pašu noslodzes dēļ, tiek minēta kā viens no šķēršļiem veiksmīgai mācību norisei.

Uz jautājumu – kāds atbalsts, materiāli vai rīki būtu noderīgi, lai šos šķēršļus novērstu un nodrošinātu attālinātās mācības – atbildēs galvenokārt ir minēta skolotāju prasmju pilnveide attālināto mācību nodrošināšanā, kā arī nepieciešamība pēc atbalsta tehnisko rīku nodrošināšanā skolotājiem (dators, jaudīgs internets). Atbildēs minēta arī vajadzība pēc bezmaksas pieejām kādai no online platformām – e-klase, Google Classroom.

Skolotāji attālināto mācību procesu visbiežāk vēlas nodrošināt interaktīvi – izmantojot interneta platformas Classflow, e-klase, Skype un Zoom. Viņi norāda, ka būtu nepieciešams atbalsts šo vietņu lietošanā. Kā galvenās darba metodes skolotāji vēlas izmantot – darba uzdevumu lapu apmaiņa ar skolēniem (uzdots – izpildīts), kopīgas platformas ar dažādiem mācību materiāliem izmantošana (audio, vizuālie utt.), kā arī individuāla asistēšana skolēnu vecākiem, sniedzot konsultācijas telefoniski vai sarakstē.

Gandrīz visi respondenti ir vienisprātis, ka būtu noderīgi un ir nepieciešams vienotā platformā kopīgot mācību materiālus ar citām diasporas skolām. Tas sniegtu iespēju dalīties gan ar saviem mācību materiāliem, gan arī iegūt jaunus. Šobrīd ir iespēja materiālus saņemt no citām skolām, kā arī iegūt informāciju dažādās platformās – piemēram, www.maciunmacies.lv.

Diasporas skolu mācībspēki norāda, ka plašāka pieeja mācību materiāliem sniedz iespēju daudzveidīgāk un skolēniem saistošāk vadīt nodarbību. Tāpēc viņi būtu pateicīgi par iespēju regulāri saņemt informāciju par piemērotu mācību materiālu pieejamību.  Norādīts, ka ir arī nepieciešamība pēc gatavām darba lapām, lai pašiem tās nav vienmēr jāgatavo. Skolotāji interesējās arī par iespējām saņemt jau gatavu attālināto mācību stundu plānus.

Uz jautājumu - Kāda veida profesionālā pilnveide/tālākizglītība Jums būtu noderīga attālinātu mācību nodrošināšanai? – 17 no 28 skolotājiem ir norādījuši skolotāju kursus, kā mācīt skolēnus attālināti (vebināru vai klātienes formā). Seši skolotāji minējuši nepieciešamību pēc rakstveida materiāliem patstāvīgai lasīšanai (metodika, labās prakses apkopojums).

Kā ierosinājumus nākotnei daži no skolotājiem ir minējuši iespēju piešķirt diasporas skolām oficiālu statusu Latvijas izglītības sistēmā, lai būtu iespēja izmantot skolām paredzētos rīkus bez maksas. Skolotāji priecātos par virtuālu semināru, kā labāk bērniem pasniegt tālmācību. Norādīts, ka sadarbība ir panākumu atslēga – tāpēc atkārtoti minēta arī nepieciešamība pēc kopīgas platformas diasporas skolām un skolotājiem.

„Balstoties uz veiktās aptaujas secinājumiem, ELA aicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentūras un citas diasporas organizācijas apaļā galda diskusijā vienoties par praktisko atbalstu attālināto mācību kvalitatīvai nodrošināšanai diasporas skolās. Krīzes situācija darbojas arī kā mācībstunda mums visiem – uzlabojot un, pilnveidojot mācīšanas procesu,” uzsver Māris Pūlis, ELA Izglītības nozares vadītājs. ELA šovasar plāno šai tēmai veltīt skolotāju profesionālās pilnveides un ideju koprades semināru, kas šoreiz notiks virtuālajā vidē un būs pieejams diasporas izglītotājiem visā pasaulē.

Publikācija tapusi projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04), ko īsteno Eiropas Latviešu apvienība, ietvaros. Tā īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 31.10.2020. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības sabiedrisko attiecību konsultante, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Jau 16. maijā, šogad gan citādā formātā, ievērojot visus noteiktos piesardzības noteikumus, Latvijā norisināsies Lielā Talka. Līdz šim ikgadējo talku aktīvi atbalstīja arī mūsu tautieši ārvalstīs, solidarizējoties ar Latviju un veicot uzkopšanas, labiekārtošanas darbus Latvijai un latviešiem nozīmīgās vietās pašreizējās mītnes zemēs.

Taču, ņemot vērā dažādos piesardzības pasākumus, kas virknē Eiropas un pasaules valstu ir daudz stingrāki nekā Latvijā, ārzemju latvieši aicināti piedalīties Ideju talkā, rosinot idejas, kā sasniegt mūsu visu kopīgo mērķi - Latvijai kļūt par zaļāko valsti pasaulē.

Jau kopš marta Latvijā tiek veiksmīgi realizēti drošības pasākumi, kas paredz iespēju 16. maijā iedzīvotajiem doties talkot, izvēloties kādu no šī gada talkas formātiem: solo, duo un ģimenes talkas. Savukārt pēc drošības noteikumu atvieglošanas ir iespēja pulcēties talkā arī līdz 25 cilvēkiem, ievērojot 2 metru distanci un citus drošības pasākumus, kas joprojām ir aktuāli.

Taču citās Eiropas un pasaules valstīs  noteikti dažādi un nereti ļoti strikti ierobežojumi iziešanai ārpus mājas bez pamatota iemesla, saskarsmei un kopīgiem organizētiem pasākumiem. Par plānotajām diasporas aktivitātēm stāsta Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto: “Latvijas diaspora vairākus gadus aktīvi atbalsta Lielās Talkas ideju un mērķus, rīkojot kopīgus talkas pasākumus dažādās latviešu kopienās Eiropā un tālāk pasaulē. Neskatoties uz skarbajām izmaiņām, ko nesusi Covid-19 vīrusa izplatība, mums nevajadzētu zaudēt motivāciju rosināt inovatīvas idejas, kas sargā vidi un dabu. Šis ir atgādinājums, cik saistīti esam viens ar otru un dabu. Šis ir laiks, kad varam apzināties, kādu valsti un pasauli vēlamies sev apkārt, un pielikt prātus un rokas tādas veidošanai.  Latvijas “Lielā Talka” ir paraugs citām valstīm, kā īstenot videi draudzīgākus ieradumus. Vienlaikus arī Latvijā varam iedvesmoties no pasaules pieredzē sakņotām idejām par to, kā veidot zaļu domāšanu, ekonomiku, lēmumus. Ideju talka ir lieliska platforma šādas zinātības apkopošanai! Un gaidām arī 19. septembri ar cerību, ka Pasaules talkā atkal varēsim vienoties rīcībā par dzīvi tīrā un sakoptā pasaulē.”

Mūsu tautiešus ārvalstīs, kuri nevar pašlaik nevar piedalīties vides sakopšanas talkās, aicinām aktīvi iesaistīties Ideju talkā. Ir būtiski skatīties nākotnē un pievērst uzmanību sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanai, kuriem nodosim šo valsti, kurā dzīvojam, cerībā, ka viņi spēs to nodot saviem bērniem vēl skaistāku un zaļāku, nekā tā ir šodien. Ideju talkas galvenais mērķis – ielikt pamatu mūsu nākotnes redzējumam par Latviju un videi draudzīgu nāciju. Ideju Talka ir sava veida “prāta vētra”, ietverot idejas, piemēram, kā samazināt piesārņojumu Latvijā un pasaulē, kāds iepakojums būtu tas, kas aizstātu plastmasas iepakojumu, kā kopumā cīnīties ar klimata pārmaiņām. Ikviens ir aicināts savas idejas sūtīt uz e-pastu talkas@talkas.lv video formātā vai rakstveidā, un labākās no tām tiks ievietotas Lielās Talkas YouTube kanālā, mājaslapā un sociālajos tīklos.

“Katram individuāli un mums visiem kopā nepieciešams izvērtēt iespēju doties dabā. Esmu gandarīta par latviešiem plašajā pasaulē, kas līdz šim palīdzēja iznest “Lielās Talkas” ideju ārpus Latvijas robežām. Es zinu, ka arī šogad viņi ir ar mums - tik pat svarīgi kā fiziski doties talkot, ir nepieciešamība raudzīties nākotnē – kā varam uzlabot savu dzīves kvalitāti, tajā pašā laikā saudzīgi izturoties pret dabu. Ikviens iesūtītā doma Ideju Talkas ietvaros palīdz meklēt jaunus, inovatīvus risinājumus “zaļākai” rītdienai, ar idejām aicina dalīties “Lielās Talkas” organizatore Vita Jaunzeme.

Akcija “Lielā Talka” norisināsies jau divpadsmito gadu. Šī gada “Lielās Talkas” vadmotīvs ir “Sakot savu sētu, Tava sēta – Latvija.  Talcinieki aicināti labiekārtošanas darbus veikt, talkojot vienatnē, divatā vai vienas ģimenes ietvaros. Jaunais talkas formāts sniedz iespēju pavadīt laiku svaigā gaisā, ievērojot visus valstī noteiktos drošības noteikumus.

Uz tikšanos visā Latvijā 16. maijā un uz tikšanos 19. septembrī Latvijā un visā pasaulē!

Vairāk informācijas: www.talkas.lv 

Publikācija tapusi projekta „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste”  (Līguma 2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstīta NVO fonda projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste”  ietvaros Eiropas Latviešu apvienība (ELA) arī šogad ELA biedru organizācijām un citām diasporas kopienām nodrošina diasporas kopienu konsultanta atbalstu.

Diasporas konsultanta pienākumos ir ar informāciju un padomu atbalstīt diasporas pašorganizēšanās centienus un aktivitātes. Tas nozīmē atsaukties diasporas aktīvo sabiedrisko darbinieku, skolu, māksliniecisko vai interešu kopu, kā arī neformālu, topošu diasporas grupu vai kopu jautājumiem  par dažādiem latviešu kopienām un organizācijām aktuāliem jautājumiem – piemēram, dalībnieku piesaisti, publicitāti, projektu sagatavošanu un īstenošanu, biedrību reģistrēšanu, finanšu piesaisti, u.c. izaicinājumiem un iespējām.

Bezmaksas konsultācijas un atbalsts līdz pat 2020.gada 30.oktobrim būs pieejams elektroniski: ela.projekts@gmail.com. Nekavējieties izmantot šo iespēju!

Lai stiprinātu ELA prezidija ikdienas saikni ar savām biedrorganizācijām un latviešu organizācijām visā pasaulē, ELA vadītāja Elīna Pinto aicina ELA biedrorganizāciju un citu pasaules latviešu organizāciju vadību uz "Virtuālu kafiju ar ELA prezidiju" – neformālu sarunu Skype vai Zoom platformā.  Tās ietvaros kopā ar ar ELA prezidija pārstāvjiem nepiespiestā gaisotnē būs iespēja apmainīties ar skatu uz būtisko, rosināt iniciatīvas ciešākai sadarbībai un uzlabot kopdarbu. Par “virtuālajai kafijai” piemērotāko laiku un sarunas saturu var vienoties, rakstot ELA diasporas kopienu konsultantam uz ela.projekts@gmail.com.

Projektu „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Tā īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 31.10.2020. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību. Tas nozīmē stiprināt pilsonisko sabiedrību un pašorganizēšanos latviešu diasporas kopienās, turpināt iesaistīties diasporas politikas plānošanā, kā arī nodrošināt diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Savienībā. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības sabiedrisko attiecību konsultante

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) informē, ka organizācija ir ieguvusi Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstu projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” īstenošanai no šā gada 1.janvāra līdz 30.oktobrim. Projekta mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti un atbalstīt tās pamatdarbību.

Tas nozīmē stiprināt pilsonisko sabiedrību un pašorganizēšanos latviešu diasporas kopienās, turpināt iesaistīties diasporas politikas plānošanā, kā arī nodrošināt diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Savienībā.

Projektā ir plānotas aktivitātes kopumā četros darbības virzienos.

Aktivitātes “NVO darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai” paredz nodrošināt ELA pārstāvniecību Latvijā. Savukārt darbības virzienos “Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm” un “NVO savstarpējās sadarbības stiprināšana” paredzēts turpināt sniegt atbalstu jaunu kopienu un organizāciju veidošanai un strukturēšanai diasporā. ELA komandā darbu varēs turpināt diasporas kopienu konsultants, kurš sniegs konsultācijas par dažādiem diasporas kopienām un organizācijām aktuāliem jautājumiem (e-pasts saziņai: ela.projekts@gmail.com). Tā paredzēts veicināt dažādu kopienu savstarpējo sadarbību Latvijas un Eiropas Savienības līmenī, kā arī veidot ciešāku sadarbību ar Latvijas publisko sektoru.

Projekta ietvaros darbosies arī kultūras kopu administrators, kura pienākumos būs apzināt diasporas mākslinieciskās (deju, kora, teātra un tml.) interešu kopas, veicināt to pašorganizēšanos vai pārstāvnieciska foruma izveidi Eiropā. Administrators darbosies arī kā atbalsta persona, sniedzot konsultācijas un koordinējot kopu dalību pasākumos Latvijā un Eiropā, t.sk. procesā ar skatu uz nākamajiem Skolēnu un jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas nu atlikti uz 2021.gadu.

Ar mērķi veicināt diasporas kopienu iekšējo saliedētību, vasaras nogalē Latvijā plānots organizēt ikgadējo ELA biedru kopsapulci, kas šogad notiks ar tiešsaistes dalības iespējām. Pasākumā plānota dalība 25 biedru organizāciju pārstāvjiem no 19 valstīm Eiropā un kaimiņreģionos.

Projektu „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste”  (Līguma 2020.LV/NVOF/MAC/055/04) īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Tā īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 31.10.2020. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Arī diasporas skolu darbību šobrīd skar Covid-19 pandēmija, kas liek operatīvi mācību procesu pārstrukturēt, lai ārkārtas situācijā to nodrošinātu attālināti. Šī citviet jaunā, citviet jau agrāk piekoptā prakse mums visiem nes gan noderīgu pieredzi, gan jaunus izaicinājumus.

Lai atbalstītu skolu, vecāku un bērnu darbu attālinātā mācību procesā, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina diasporas skolu vadītājus un skolotājus piedalīties aptaujā situācijas apzināšanai, problēmjautājumu un ierosmju apkopošanai.

Tas mums ļaus sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) plānot turpmākos soļus un atbalstu šajā kopīgajā ceļā uz kvalitatīvām un pieejamām attālinātām mācībām kā klātienes mācību atbalsta formai konkrētās situācijās un gadījumos.

Pastāvīgas tālmācības tēma, attīstot Classflow platformā aizsākto, tiks apskatīta atsevišķi (par jēdzieniem "attālināts mācību process" un "tālmācība" sīkāk lasīt šeit: https://www.la.lv/inita-juhnevica-latvija-talmaciba-saturiski-un-tehniski-ir-labi-attistita).

Aicinām šo aptauju aizpildīt līdz 20. aprīlim!

Uz aptauju šeit!

Pateicamies!

ELA komanda

Publikācija tapusi projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma 2020.LV/NVOF/MAC/055/04), ko īsteno Eiropas Latviešu apvienība, ietvaros. Tā īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 31.10.2020. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Autors: Ernests Pinto