lv
Mājas lapa ir izstrādes procesā un informācija tiek papildināta.

Projekts „3D Diaspora Domā Dara (2020)”

E.Pinto Amerikas Latviešu apvienības kongresā uzsver sadarbības stiprināšanu

Šā gada 23.-24.oktobrī attālināti - Zoom platformā -  notika Amerikas Latviešu apvienības kongress, kurā kopumā piedalījās 65 delegāti, tostarp Eiropas Latviešu apvienība.

Savā uzrunā biedrības priekšsēde Elīna Pinto uzsvēra sadarbības stiprināšanas nepieciešamību kopīgu mērķu sasniegšanā Latvijas labā.

"Mīļie latvieši Amerikā un citviet pasaulē! Man ir liels prieks un gods jūs šodien sveikt no Atlantijas okeāna otras malas, no manu radu mītnes Portugāles piekrastē. Skatos jūsu virzienā gandrīz kā Kristofors Kolumbs, kurš pirms vairāk ka piecsimt gadiem bija iecerējis no šiem krastiem atklāt Ameriku. Viņš drošvien būtu priecājies par Zoom!

Draugi, es Ameriku un latviešus Amerikā pirmoreiz iepazinu pirms divdesmittrim gadiem. Ar izcilības stipendiju pavadīju savu vidusskolas Junior year vienā no Austrumkrasta prep-schools un amerikāņu viesģimenē. Satiku arī Bostonas latviešu draudzes ļaudis, Latvijas studentus Amerikas universitātēs – paldies par tālaika sirsnīgo uzņemšanu! Tam gadam bija milzīga nozīme, veidojot manu personību. Amerikāņu “can do spirit” pārvarēja postpadomju deviņdesmito gadu trūkuma, nedrošības un dogmu liktos rāmjus jauna cilvēka idejām un apņēmībai. Šīs pieredzes iespaidā es vēlējos palikt studēt ASV, taču stipendija prasīja atgriezties un pabeigt skolu Latvijā, kur paliku. Vēlāk vēl vienu gadu pavadīju Ņujorkā, strādājot ANO mītnē. Tātad, es esmu bijusi latviete Amerikā. Bet vai var sacīt, ka esmu bijusi Amerikas latviete? Reizēm iedomājos, kā mana dzīve būtu veidojusies tālāk, ja toreiz būtu palikusi Amerikā. Vai būtu ar laiku uzņemta Jūsu lokā, varbūt šodien piedalītos ALA kongresā kā viena no delegātiem?

Bet dzīve tālāk veidojusi mani par Eiropas latvieti – gan pēc idejiskās pārliecības, gan profesionālās pieredzes, gan manas ģimenes aprisēm. Arī savā sabiedriskajā darbā tiecos Latviju cieši ievīt Eiropas vērtībtelpā un Eiropai likt novērtēt Latviju.

Bet vai vispār vietā ir sacīt “Eiropas latvietis”, “Amerikas latvietis? Vai pat “Latvijas latvietis”, kā redzēts apzīmējam mana dzīvesgājuma Latvijas cilvēkus Amerikā? Vēsturiski tam ir nozīme, varētu sacīt. Bet vai bez tā šādi šķirkļi var būt drošs pamats nākamības latvietībai pasaulē, kura mainās vēl ātrāk kā mēs paši? Vai tādas birkas nekavē mūsu saliedēšanos un kopdarbu?

Uzdrīkstēšos sacīt, ka pasaules latvieši būs patiesi brīvi un apliecinās Latvijas atgūto brīvību tad, kad kopīgu mērķu labā atmetīsim šķirošanu pēc paaudzēm vai pasaules daļas, kurā dzīvojam. Kā nekā, mums visiem, kas šeit pulcējušies, Latvija ir kā saules pinums pakrūtē. Un mūsu organizāciju būtība un sūtība ir celt šo gaišo likteņpiederību kā laipu pāri attālumam, pāri paaudzēm, pāri vēstures traumām un pāri šķeļošiem dalījumiem. Mūsu uzdevums ir gādāt, lai arvien vairāk no tiem nu jau pusmiljons Latvijas cilvēkiem ārzemēs, varētu būt piederīgi, iederīgi un noderīgi Latvijai kā tās piektais novads.

Cienījamie delegāti, kolēģi, mans mērķis šodien, bet arī turpmākajos mēnešos un gados ir stiprināt tiltu starp ELA un ALA. Latvija ģeopolitiski ir visstiprākā, kad starptautisko tiesību ietvarā ir līdzsvarā mūsu stratēģiskās partnerības Eiropā un transatlantiskajā telpā.

To pašu varu sacīt par pasaules latviešu sadarbību.

Jā, visu pasaules latviešu organizāciju dabiskais kopdarba ietvars ir PBLA – ar nosacījumu, ka tajā līdzās vēstures liecībām ir vieta mūsdienīgam, atbildīgam, atvērtam pilsoniskumam un visu biedru balsīm.

Taču vismaz tikpat nozīmīga pasaules latviešu lietā ir mūsu - eiroatlantiskā ass. Amerikas latviešu devums ir politiskā darba pieredze, jūsu uzņēmēju jauda un mecenātu gars. Eiropas latviešiem ir degsme, skaits un jauni profesionāļi Eiropas Savienības institūcijās, zinātnē un mūsdienīgās tautsaimniecības nozarēs. Liekot to kopā, mēs varam iedarbināt spēcīgu sviru Latvijas labā.

Tāpēc no ELA puses šodien nāku ar ciešākas sadarbības vēsti. Mums ir tik daudz, kur kopā darboties kopīgiem mērķiem un Latvijai.

  1. Mēs no jums mācīsimies prasmes Latvijas drošības stiprināšanai un latviešu kopienu interešu aizstāvībai mītnes zemēs – un jau esmu aicinājusi Dzintaru Dzilnu uz pieredzes apmaiņas diskusiju par šo. Mēs esam gatavi savās zemēs kopīgi iesaistīties kampaņā par Latvijas ievēlēšanu ANO DP nepastāvīgā locekļa statusā.
  2. Mēs ar jums dalīsimies pieredzē, kā organizācijās saliedēt un iesaistīt dažādas emigrācijas paaudzes – gan ELA komandā, gan Eiropas vēsturiskajās organizācijās Lielbritānijā, Zviedrijā un citviet jau plecu pie pleca strādā pirmās, otrās un pat trešās paaudzes latvieši.
  3. Mēs priecātos apvienot spēkus un idejas, lai skubinātu diasporas jauniešus atklāt Latviju kā izcilu vietu pašizaugsmei, studijām, zinātnei, uzņēmējdarbībai un inovācijām. Jūsu izcilās programmas kā “Sveika, Latvija!” un vasaras prakses programma Latvijā iedvesmo! Arī Eiropā nu ir jauniešus apvienojoša biedrība EJ! Tad nu iesim kopā!
  4. Mēs vēlamies iet kopsolī, secīgi plānojot Dziesmu un deju svētku sagatavošanās norises ar skatu uz šo svētku 150gadi – un tamdēļ esam aicinājuši Baltimoras un Minesotas svētku rīkotājus un ASV Dziesmu svētku fondu 27.novembra kultūras stratēģijas forumā dalīties pieredzē ar Eiropas svētku veidotājiem
  5. Mūsu izglītības nozaru vadītāji jau ir ciešā saskarē, apmainoties ar labo praksi attālinātu mācību procesa uzlabošanai un aicinot Latvijas partnerus paplašināt tālmācības sistēmas Classflow iespējas un ieviest digitālu latviešu valodas prasmju novērtējuma eksāmenu, tostarp ar skatu uz jauniešu iespējamām mācībām vai studijām Latvijā;
  6. Es saredzu lielu jaudu, ko varam atraisīt, liekot kopā ar ELA atbalstu tapušās jaunās kustības #esiLV spēkus ar ALA iedibināto Spotlight Latvia tradīciju, lai spēcīgā uzņēmīguma, inovāciju un investīciju platformā apvienotu pasaules latviešu uzņēmēju un profesionāļu pienesumu Latvijas ekonomikas diplomātijai.

Noslēdzot, ne velti gan ELA, gan ALA  nākamgad vienlaikus atzīmēs savas darbības 70 gadu. Mēs esam vienaudži. Mūs vada vieni mērķi. Mēs varam iet kopsolī. Veiksmīgu darbu šajā kongresā! Un uz turpmāku sadarbību!"

Plašāku informāciju par kongresa gaitu var gūt: https://www.latviesi.com/organizaciju-jaunumi/nosledzies-amerikas-latviesu-apvienibas-69-kongress

Informācija publicēta projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara

LVportāls.lv: Diasporas likums. Kādas likumdošanas iniciatīvas īstenotas?

Pirms nepilniem diviem gadiem tika pieņemts Diasporas likums. Tas būs ietvars diasporas un remigrācijas rīcībpolitikai, kas līdz tam nebija definēta. No vairāk nekā desmit likumdošanas iniciatīvām, kas noteiktas likuma pārejas noteikumos, dažas ir pieņemtas, citas vēl tiek izskatītas Saeimā. 

Informācijas pirmavots: LV portāls, Inese Helmane

LV portāls skaidro, ko ir izdevies atrisināt ar Diasporas likuma ieviešanu un kādas galvenās problēmas vēl būtu jārisina.

ĪSUMĀ
  • Ir izveidoti trīs diasporas politikas stūrakmeņi: Diasporas likums, Diasporas konsultatīvā padome un visaptverošs plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam.
  • Ar likumu ir ielikti stipri pamati tam, lai ar mērķtiecīgu darbu uzturētu saiknes un piesaistītu diasporas ieguldījumu Latvijas demogrāfijas, ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu pārvarēšanai.
  • Apņemšanās, kas noteiktas Diasporas likumā, skar 12 likumu grozījumus.
  • Vairāki likumprojekta grozījumi patlaban atrodas izskatīšanā Saeimā, vairākas apņemšanās Diasporas likumā ir izpildītas.
  • Diskutabls ir jautājums par to, vai remigrējušam diasporas loceklim pensijas neapliekamais minimums jāpiemēro tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

Ārlietu ministrijas jaunieceltā speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele uzskata, ka ir izveidoti trīs diasporas politikas stūrakmeņi:

Plāns paredz atbalstīt diasporas vajadzības ārpus Latvijas un sekmēt tautiešu atgriešanos Latvijā remigrācijai atbalstošu pasākumu ietvarā, Ārlietu ministrijai koordinējot vienotu valsts institūciju darbu ar diasporu.

Akmenī ierakstīts atbalsts

“Likums ir nostiprinājis, “ierakstījis akmenī” finansiālu atbalstu iespējai izglītoties latviešu valodā un arī kultūrai. Ilgus gadus katru reizi bija jāstāsta, ka latviešu skolas ir un būs un ar tām tiek uzturēta latviskā identitāte. Šī apņemšanās tagad ir iekļauta pamatbudžetā,” saka Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte. Vienlaikus viņa atzīst, ka darbs pie Diasporas likuma turpinās.

Likums nodrošina noteiktas lietas, bet ne cilvēku attieksmi. Ir labi, ka publiski valsts atzīst to, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārpus valsts, ir tikpat nozīmīga sabiedrības sastāvdaļa.

“Likums nodrošina noteiktas lietas, bet ne cilvēku attieksmi. Ir labi, ka publiski valsts atzīst to, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārpus valsts, ir tikpat nozīmīga sabiedrības sastāvdaļa,” turpina K. Saulīte. “Latvieši jau gadu desmitus ir dzīvojuši ārvalstīs ar domām par un ap Latviju. Tas, ka ir likums, šo darbību un degsmi nemaina. Vai viss ir gājis tik ātri, kā gribētos? Protams, ne, bet šogad pa vidu ir Covid-19. Diasporas likums vairāk ir “sausā” daļa, kas atļauj kaut ko darīt. Reālā darbība nav atkarīga no likuma. Jo vairāk ejam uz priekšu, jo vairāk risinām un saprotam, ka lietas ir jāmaina.”

Nostiprina saikni ar Latviju

Savukārt Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēde Elīna Pinto norāda, ka Diasporas likums ir ielicis stiprus pamatus tam, lai ar mērķtiecīgu darbu uzturētu saikni ar Latviju un piesaistītu diasporas ieguldījumu Latvijas demogrāfijas, ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu pārvarēšanai.

“Likumam bija divējāds uzdevums. Pirmais ir valststiesisks, proti, nostiprināt mūsu valsts un tautas fundamentālos principus, starp kuriem atbilstoši Diasporas likumam ir arī ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo saikne ar Latviju,” tā E. Pinto. “Tādējādi tika radīts likuma ietvars diasporas un remigrācijas rīcībpolitikai, kas līdz tam nebija definēta. Šis likuma uzdevums ir izpildīts, pat ja politiskās vilkmes un stratēģijas šai jomā joprojām trūkst. Tas sakāms arī par Eiropas Savienības līmeni, kur slēpjas risinājumi vairākiem mobilitātes radītajiem emigrācijas valstu demogrāfijas, veselības aprūpes sistēmu un ekonomikas izaicinājumiem.”

Otrs Diasporas likuma uzdevums ELA ieskatā bija praktisks. Tas bija apsolījums konkrēti rīkoties, lai konkrētiem cilvēkiem konkrētos brīžos un apstākļos būtu vienkāršāk kārtot lietas Latvijā vai atgriezties. “Šo apsolījumu jau divus gadus pēc likuma pieņemšanas ir ļoti grūti izpildīt. Nav ieviestas vairākas praktiskās Diasporas likuma normas – par papildu dzīvesvietas reģistrēšanu, par pasta balsošanu pašvaldību vēlēšanās, par ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību remigrējot. Citas normas, piemēram, par ārvalstu profesionālās kvalifikācijas vienkāršotu atzīšanu praktiskam vai akadēmiskam darbam Latvijā, tikušas virzītas lēni un negribīgi, kā liecināja, piemēram, Uģa Gruntmaņa gadījums un citi,” uzskata E. Pinto.

Viņasprāt, šos jautājumus varētu daudz lietišķāk un mērķtiecīgāk risināt Diasporas konsultatīvajā padomē, valdībā un Saeimā. “Nav runa tikai par ierēdniecību, svarīga ir arī sabiedrības un politikas veidotāju izpratne un ieinteresētība,” piebilst ELA pārstāve.

Visu rakstu lasiet lvportāls.lv<<

Informācija publicēta projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. –
30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara

Informāciju publicēja: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Par Pašvaldību likuma projekta saskaņošanu ar Diasporas likumu

Šā gada 16.oktobrī, pārstāvot diasporas intereses, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) oficiālā vēstulē vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ārlietu ministrijas*.

Balstoties uz VARAM 2020.gada 30.septembra prezentāciju MK un NVO sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē par topošā Pašvaldību likuma projektu, Eiropas Latviešu apvienība aicina likumprojektu saskaņot ar Diasporas likuma normām, kas attiecas uz pilsoniskās līdzdalības iespējām un remigrācijas procesu organizēšanu.

I Pilsoniskā līdzdalība

Diasporas likums nostiprina mērķi “atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību” (2.pants) un uzdevumu “veicināt diasporas locekļu un diasporas organizāciju iesaisti ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē” (4.pants). Šāda līdzdalība nodrošināma atbilstoši “līdzdalības principam — nodrošināt diasporas locekļiem un diasporas organizācijām savlaicīgu iespēju klātienē vai attālināti iesaistīties ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē” un “vienlīdzīgu iespēju principam — nodrošināt diasporas locekļiem iespēju bez jebkādas diskriminācijas brīvi piedalīties sabiedriskās, pilsoniskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs Latvijā, ievērojot ar pastāvīgu uzturēšanos ārvalstīs saistītos objektīvos apstākļus” (5.pants). Līdzdalība pašvaldību līmenī ir arī ceļš uz to, lai atbilstoši Diasporas likumam nostiprinātu diasporas ieguldījumu “Latvijas kultūrā, ekonomikā, tautsaimniecībā un zinātnē” un “nodrošinātu labvēlīgus apstākļus remigrācijai” (2.pants). Citu diasporisku valstu (Portugāle, Lietuva, Izraēla) pieredze liecina, ka pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai diasporā ir pozitīva ietekme uz remigrācijas un diasporas investīciju veicināšanu un ar tiem korelē.

Attiecīgi, Eiropas Latviešu apvienība aicina Pašvaldību likuma projektā nodrošināt:

- Domes sēžu (t.sk. tālsaistē notiekošu sēžu) atklātumu arī neklātienē (audiovizuālu tiešraižu veidā) un iespējas ar pašvaldību saistītajiem diasporas piederīgajiem izteikties attālinātā sēdē;

- Saistošo noteikumu projektu pieejamību digitālajā vidē un iespējas ar pašvaldību saistītajiem diasporas piederīgajiem iesniegt priekšlikumus arī attālināti (paredzot diasporai  pieejamus autentifikācijas veidus);

- Tiesības un iespēju ar pašvaldību saistītajiem diasporas piederīgajiem izmantot jaunos sabiedrības līdzdalības rīkus (publiskā apspriešana, kolektīvais iesniegums, iedzīvotāju valde, līdzdalības budžets), proti, tiesības ierosināt publisko apspriešanu, iesniegt kolektīvo iesniegumu, izvirzīt iedzīvotāju valdes kandidātus vai kandidēt pašam, ierosināt iedzīvotāju valdē izskatāmus jautājumus, iesniegt līdzdalības budžeta projektus un par tiem balsot.

NB. Pašlaik paredzēts, ka šādas tiesības ir personām, kuru “dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā”. Tas izslēdz diasporas piederīgos, kuri atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām ir savu atbūtni apliecinājuši, paziņojot PMLP savu dzīvesvietu ārvalstīs (tas dzēš dzīvesvietas reģistrācijas faktu Latvijā).

Tomēr atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam pilsoniskās līdzdalības tiesības – vēlēšanu tiesības – ir arī ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, kuriem “attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums” (5.2.pants). A fortiori, šādas līdzdalības tiesības attiecīgajiem ar pašvaldību saistītajiem diasporas piederīgajiem piešķiramas arī pašvaldības ikdienas norisēs starp vēlēšanām. 

Kad Saeimā tiks pieņemti šobrīd izskatīšanā (2.lasījums) Diasporas likumā pamatotie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, diasporas piederīgajiem tiks paredzēta iespēja Latvijā reģistrēt administratīvi derīgu papildu adresi (Diasporas likuma 16.pants). Tās pielietojums definējams speciālajos normatīvajos aktos.

Attiecīgi, Eiropas Latviešu apvienība aicina paredzēt, ka pilsoniskās līdzdalības tiesības un iespējas Pašvaldību likumā noteiktajos formātos tiek nodrošinātas arī ar pašvaldību saistītajiem diasporas piederīgajiem - ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, kuriem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums vai ir reģistrēta papildu adrese.

II Remigrācijas procesi

Eiropas Latviešu apvienība vēstulē lūdz Pašvaldību likuma projektā ietvert normas, kas ļauj piemērot Diasporas likuma 9.pantā noteikto pašvaldību kompetenci diasporas politikas un remigrācijas veicināšanas vai atvieglošanas jomā.

Tāpat vēstulē norādīts, ka Eiropas Latviešu apvienība aicina un vienmēr ir atvērta konsultācijām par diasporas specifikai piemērotākajiem un praktiski īstenojamajiem veidiem, kā Latvijas un tās pašvaldību attīstības interesēs regulēt augstāk noradītos jautājumus.

*Oficiālā vēstule informācijai nosūtīta arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai, Pilsoniskā Alianse, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai

 

Informācija publicēta projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara

Informācija masu medijiem: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Biedrība “Latviešu kultūra Šveicē” iegūst ELA asociētā biedra statusu

Pamatojoties uz biedrības "Latviešu kultūra Šveicē" 2020.gada 24.septembra iesniegumu, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidijs šā gada 25.septembrī, atbilstoši ELA statūtiem, un, jo īpaši to 2. pantam, nolēma uzņemt šo organizāciju savā sastāvā asociētā biedra statusā.

Līdz ar asociētā biedra statusu "Latviešu kultūra Šveicē" saskaņā ar ELA statūtu 3.pantu iegūst tiesības saņemt informāciju par ELA darbību, tostarp piedalīties ELA biedru sapulcēs un citos saietos. Minētajā pantā norādīti arī asociēto biedru organizāciju pienākumi ievērot ELA statūtus un ELA institūciju lēmumus; prezidijam reizi gadā iesniegt ziņas par statūtu maiņām un darbību.

"ELA prezidija vārdā vēlos pateikties par Jūsu sadarbības garu un vēlmi iekļauties ELA saimē. Aicinām Jūs rosināt Šveices latviešu organizāciju, kopu un kopienu saliedēšanos un tuvināšanos, kā arī aktīvi līdzdarboties Eiropā dzīvojošo latviešu kopienu dzīvē. ELA būs jūsu atbalsta punkts ciešāku saišu vīšanai ar citām diasporas kopienām un organizācijām un ar Latviju, biedrību sveic Elīna Pinto, ELA priekšsēde.

Informācija publicēta projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. –
30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Elīna Pinto: Intīmāka kopā būšana

Pagājušajā nedēļā Berlīnē, 2.Latviešu forumā, lielāko biedrību Vācijā vadītāji plānoja, kā strādāt, lai Covid-19 nemazinātu kopā būšanas prieku un latvietību. Viena no foruma iniciatorēm ir Elīna Pinto, ELA (Eiropas Latviešu apvienība) vadītāja, kura apvienību vada kopš 2018.gada un darbojas tajā jau septiņus gadus.

Autore: Ieva Alberte, Latviesi.com vēstnese Vācijā un Beniluksa valstīs

Saite uz pirmavotu<<

ELA apvieno 25 latviešu biedrības 19 valstīs. Pinto dzīvo Berlīnē otro gadu, un ģimenē aug trīs bērni. Maģistra grādu cilvēktiesībās Elīna ieguvusi Venēcijā, savulaik strādājusi starptautiskā mērogā Ženēvā, Ņujorkā, Briselē.

Kā kopienām Vācijā klājies šogad? Ko ar tām izdarījis Covid?

Pavasarī laiks uz brīdi apstājās. Rakstot stāstu, būtu vieta komatam. Daļa biedrību reaģēja novērojoši, daļa apliecināja latvietību radošos un neierastos veidos digitālajā formā. Manuprāt, tagad kopā būšana kļūs intīmāka - ģimeņu un draugu lokā, viensētu formā. Mazāk tendēta uz ārišķību. 

Aicināšu tevi iedomāties, ka pēc trim gadiem nav iespējami Dziesmusvētki - vai biedrības kļūtu vājākas?

Es ceru, ka latvieši Vācijā nedzīvo ciklā: līdz Dziesmusvētiem. Forumā tiem mēs nemaz kā tēmai nepieskārāmies. Biedrību vadības nav ieciklējušās tikai uz nacionālo romantismu, jo tādā veidā var iekonservēties un nogriez tos, kuri identitāti izdzīvo dabiski.

Latvietība ir arī izvēļu kopums - attieksme vienam pret otru, dabas mīlestība, radošums, profesionālā darbība. Dejas un dziesmas nav vienīgais, kas vieno latviešus. Esot biedrības vadītāja Luksemburgā, sāku rīkot tīklošanās pasākumus - uz tiem aicināju starptautiskus finansu sektora profesionāļus. Iesaistījās arī krieviski runājošie latvieši, kuri Luksemburgu izvēlējušies par dzīves vietu pēc darba Ņujorkā un Londonā.

Kāds Tavā redzējumā bija šī foruma virsuzdevums?

Laikam nemācēšu tā viennozīmīgi atbildēt, jo esmu sev sen pieņemusi, ka mans viedoklis nav labākais, un tādam tam nav jābūt.

Idejas, ko apspriedām: savstarpējās sadarbības stiprināšana, bērnu izglītības nodrošināšana, kā dot lielāku pievienoto vērtību Latvijai, piemēram, tēla stiprināšanai ārvalstīs.

Bija jūtama gatavība un vēlme ciešāk saliedēties, kā arī darboties plašākā mērogā, piesaistot kolēģus no citām Eiropas valstīm. Piemēram, Zviedrijas latviešu apvienība norādīja, ka būtu jēga veidot apvienojošu organizāciju. 

Uz kādām darbībām vedināja foruma noskaņojums?

Nedaudz kā manā bērnībā - paukšķēdamas krita zīles no ozola vēstniecības dārzā. Mans četrus mēnešus vecais bēbis gulēja, un brīžam bija no zīlēm jāsargā. Man šķiet lieliski, ka vēstniece mūs sasauc kopā, taču tikpat svarīgi ir arī pašiem satikties un parunāties, kā vēlamies latvietību nest ikdienā. Pērn pēc foruma izveidojām Whatsapp grupu, kas noder, kad man, kā ELA vadītājai, jāpieņem kāds lēmums, jo varu konsultēties. 

Kāds ir Latvijas tēls Vācijā?

Neesmu šeit tā iesakņojusies vēl, bet redzu, ka tas ir Baltijas kontekstā nevis Latvija kā atsevišķa valsts. Es gribētu, lai tēls ir starptautiski uztverams, ticams. To kopīgi veido katrs no mums, jo savā ziņā esam vēstneši. Mēs prezentējam savu valsti, aizstāvam to šodienas un sarežģītās vēstures jautājumos. Reputācijas menedžments! Mēs esam ļoti dažādi: gan tādi, kuri ar lepnumu rāda piederību savai valstij, gan tādi, kuri to dara caur dzīvesveidu un profesiju - jaunuzņēmumā, kultūrā un citur.

Dienu pirms foruma bija diasporu tikšanās ar vēstnieci Ingu Skujiņu, tā ir viņas ideja reizi gadā pie sevis viesos uzaicināt vadītājus. Nebūt nav ierasta Latvijas diplomātu prakse. Daudziem diaspora šķiet kas provinciāls. Kāpēc?

Jācer, ka ar laiku, kad diasoporas politika būs nostiprinājusies, diaspora nebūs tikai nepatīkama blakne, bet viens no diplomātijas uzdevumiem. Atkārtošos - kopš robežas ir tik viegli šķērsojamas, publisko tēlu par valsti veido katrs latvietis ārzemēs. Katrs no mums ir vēstnieks.

Tos, kuri atgriežas Latvijā, slavē. Kāpēc tā?

Jā, lai atgrieztos, ir jānoliedz tā valsts, kur bija emigrējis. Tā nu tas ir iesakņojies. Brigaderes Sprīdītis bija labais tēls, jo nolēma atgriezties. Atrada vietējo Lienīti. Vēlāk par viņu neko nedzirdam, tikai to, ka mājās ir vislabāk. Kaupo dēls pēc atgriešanās no Vatikāna stāstīja, ka arī mums vajadzētu mūrēt mūra pilis. Tas nebija labi, jo vislabāk taču ir tur, kur esam mēs paši.

Es aicinātu mūsu māksliniekus un literātus radīt jaunus tēlus un stāstus, kas palīdz mums būt stiprākiem un veselākiem. Jo mēs neesam sadrumstaloti. Mēs esam nesaraujamā tīklā.

Kur rodas - mēs un viņi? Kā var neredzēt, ka aizbraucēji ik gadu iemaksā nodokļos Latvijā ap 600 miljoniem eiro, tādējādi būvējot sabiedrisko līdzdalību?

Izpratne par kopību mūsos ir apstājusies pie personiskajām saiknēm. Latvija nebeidzas tur, kur ir tās ģeogrāfiskās robežas. Savā nacionālajā stāstā neesam uztvēruši, ka latvieši ir liela tauta. Ka ārzemēs dzīvojošie ir piederīgi saimei un ir liels pienesums. Mums nevajadzētu vienam otru pazaudēt. Saprast, ka grūtāk iet uz priekšu, ja viena kāja ir kliba. Ātrāk ir abām un, ja tās ir vienotas un veselas.

Vasarā krasi parādījās - mēs un viņi. Tie tur, vīrusa atvedēji! Kur rodas tāda attieksme?

Tās ir bailes no svešādā un nezināmā: "ievāzas te pie mums Covid un vēl kādas liberālas idejas". Tas sakņojas jau latviskajā dzīvesziņā, ka ārpasaules ļaunums jāizsvēpē ar kadiķa zariņu. Taču ļaunums nav ārpus mums - tas veidojas tur, kur paši to ielaižam sevī.

Ja spēsim ikdienas saziņā ienest vairāk labestības, spēsim saskatīt cilvēcīgo un pieķerties tam, ja nepaļausimies uz klišejiskiem saukļiem: krievi nāk! Homoseksuālisti nāk! - būsim spēcīgāki. Dānijā jau maziem bērniem skolās māca empātiju un to, ka jāorientējas uz cilvēku tā, lai kopā būvētu panākumus. Spēks ir nevis pārākums, bet - partnerība. 

Kā to iebarot?

Man ir iecere veidot Gaismas dienu kā pretstatu Ēnu dienai, kad skolēni seko cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus - valdībā, lieluzņēmumos. Viņi varētu vienu dienu sekot skolotājiem, sanitāriem, pašvaldības policistiem - cilvēkiem pirmajā līnijā, kurus mēs Covid laikā sveicām ar aplausiem. Ņemt un iemērkt rokas viņu ikdienā, lai saprastu, cik milzīga loma ir sabiedrībā.

Kā pamēģināt uztrenēt empātiju jau šodien?

Kad gribas dusmoties, trīs reizes dziļi ieelpot un saprast - kāpēc cilvēks tā teicis un rīkojies. Jāmēģina uzklausīt. Jāmēģina sadzirdēt. Tad dusmas var pārvērsties pozitīvā darīšanas spēkā.

Vai Latvijas valsts dara visu, lai atbalstītu diasporas?

Nedomāju, ka tā ir tikai valsts lieta. Mums pašiem jābūt drošākiem, ar augstāku pašvērtības apziņu. Līdzpilsoniskumu. Gan vienam vārdam ir spēks, gan vienam cilvēkam. Liels spēks ir līdz galam izdarītā darbā.

Kā iekustināt jauniešus?

Lai latvietība būtu dzīva, svarīgi veidot atvērtību dažādībai. Medijprasmes, DJ darbnīcas, filmēšana ar dronu - darbības, kas aizrauj jauniešus un neasociējas ar latvietību, taču palīdz sanākt kopā. Esmu pārliecināta, ka visvairāk ideju rodas brīvā telpā - kad katram ir brīvība būt tādam, kā vēlas.

Informācija pārpublicēta projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. –
30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara

Foto: Timurs Subhankulovs

ELA Izglītības padomes sēdē pārrunā diasporas jauniešu izglītības pilnveidošanas risinājumus

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) izglītības nozares vadītājs Māris Pūlis informē, ka pirmdien, 27.jūlijā Latviešu Valodas aģentūras (LVA) birojā notika ELA Izglītības padomes sēde. 

"Sēdes ietvaros tika saskaņots ELA Diasporas izglītības plāns attiecībā uz DKP rīcības plānu, tai skaitā, tika izvērtēts līdz šim izpildītais un plānotais; veiktas korekcijas/ papildinājumi 2021.gada plānā", stāsta M. Pūlis. "Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī plānus skolotāju semināram oktobrī, kā arī tika pārrunāts mācību saturs, kas ir balstīts uz attālināto apmācību un labo praksi, īsiem semināriem, kurus plānots šogad organizēt četros reģionos Eiropā. Klātesošie dalījās pārdomās par iespējām mācību procesā vairāk iesaistīt pašus jauniešus - lietojot tematisko programmu attālināti. Tika nolemts sazināties ar skoliņām Eiropā, lai uzzinātu vai tās vēlas sadarboties ar skolām Latvijā kāda sadraudzības projekta ietvaros". ELA Izglītības padomes sēdē piedalījās M.Pūlis, ELA administratore Aira Priedīte, LVA direktora vietniece Dace Dalbiņa un izglītības daļas metodiķe Aija Otomere.

Šā gada 24.jūlijā Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) notika tikšanās par iespējām uzlabot nometnes diasporas bērniem. No ELA puses tajā piedalījās Aira Priedīte, Māris Pūlis un ELA priekšsēdes vietnieks
Agnis Sauka. “Kopīgi ar SIF pārstāvjiem nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams fokusēt dažas nometnes ar kādu tematisko virzienu, kā arī tām varētu būt ilgāks norises laiks. Lai veicinātu maksimālu informācijas rezonansi, mēs izteicām ierosinājumu, ka nometņu izsludināšanu turpmāk varētu izplatīt centralizēti – sadarbojoties SIF un ELA," rezumē M. Pūlis.

Publikācija tapusi projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. –
30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara

Informācija masu medijiem: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com


ELA komanda tiekas Rīgā un apspriež organizācijas stratēģiskos plānus

Piektdien, 24.jūlijā, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komanda tikās stratēģijas apspriešanai ceļā uz ELA 70 gadu jubileju, kas tiks atzīmēta jau pavisam drīz - 2021.gadā. 
 
ELA prezidijs Rīgas pārstāvniecības darbinieku, referentu un pārstāvju PBLA lokā vienojās par 2020. un 2021. gada biedru kopsapulču norisi un uzsvariem, apsverot arī iespējamo Covid-19 ietekmi. 
Komanda izvērtēja diasporas budžetu, biedrības finanses un papildu resursu piesaistes iespējas Aktīvo iedzīvotāju fonda ietvaros, kā prioritāti šai nolūkā izvirzot diasporas, īpaši jauniešu, pilsonisko izglītību un informētību. Tika apspriests ceļš uz nākamajiem Eiropas latviešu kultūras svētkiem (ELKS) sadarbībā ar biedrorganizācijām un citiem partneriem. Tika pārskatīts arī līdz šim sasniegtais un plānotais, stiprinot komunikāciju un atgriezenisko saikni ar biedrorganizācijām, skolām un kopām, kā arī citām diasporas interešu kopienām. Prezidijs pateicās visai komandai par profesionalitāti un atdevi kopējo mērķu īstenošanā.
 
"ELA sūtība ir saliedēt un atbalstīt savus biedrus, diasporas kopienas un Latvijas tautu. Īpaši svarīgi tas ir krīzēs un tādos pārmaiņu laikos kā pašlaik! Tam ir svarīga stipra, radoša komanda, skaidrs redzējums un plašs domubiedru tīkls. Gandarījums, ka šajos gados ceļā uz nozīmīgo ELA jubileju mums izdevies to izveidot, pat ja šis darbs nebeidzas ne dienu," norāda ELA prezidija priekšsēde Elīna Pinto, aicinot visus ārpus Latvijas mītošos latviešus un Latvijas draugus iesaistīties ELA un tās biedrorganizāciju aktivitātēs: "Pleca sajūta un domubiedri stiprina un iedvesmo!"
 
Sapulcē piedalījās: 
 
Elīna Pinto, ELA prezidija priekšsēde
Agnis Sauka, ELA priekšsēdes vietnieks
Aira Priedīte, ELA administratore
Lelde Vikmane, ELA kultūras nozares vadītāja
Vita Kalniņa, ELA projektu un finanšu vadītāja
Māris Pūlis, ELA izglītības nozares vadītājs
Rasa Saliņa, ELA konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos
Agnese Rimicāne, ELA projektu vadītāja
Linda Stabiņa, ELA projektu vadītāja
Karolīne Zobens East, ELA pārstāve PBLA valdē
 
Publikācija tapusi projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara
 

Lelde Vikmane: „Laimes sajūta mīt tevī pašā, citur to neatradīsi”

Leldi Vikmani Latvijā daudzi atceras kā Dailes teātra aktrisi, kura lielākās vai mazākās lomās filmējusies arī pārdesmit filmās. Kopš 1995. gada Lelde strādājusi kā reklāmas menedžere vairākos žurnālos, bet pēdējos pāris gados viņas vārds un smaids pazib Latvijas medijos saistībā ar Eiropas Latviešu apvienību.

Šajā organizācijā viņa darbojas kā Prezidija pārstāve un atbildīgā par kultūras nozari ELA.

Leldi Vikmani Latvijā daudzi atceras kā Dailes teātra aktrisi, kura lielākās vai mazākās lomās filmējusies arī pārdesmit filmās. Kopš 1995. gada Lelde strādājusi kā reklāmas menedžere vairākos žurnālos, bet pēdējos pāris gados viņas vārds un smaids pazib Latvijas medijos saistībā ar Eiropas Latviešu apvienību, kur viņa pašreiz ir Prezidija pārstāve un atbildīgā par kultūras nozari ELA.

Leldi raksta autore satiek Cēsīs, Pasaules Latviešu mākslas centrā, Rolanda Kaņepa izstādes atklāšanā. Kopā ar vīru, Ēriku de Drezī, viņa priecājas par izstādi un tajā sastaptajiem cilvēkiem. Dzirkstoša, smaidīga viņa ar aizrautību stāsta, ka abi nakšņošot Ungurmuižā, vienīgajā baroka stila muižā no koka, kas saglabājusies Latvijā un atrodas pavisam netālu no Cēsīm. Tas būšot īsts piedzīvojums, jo telpas nakšņošanai kungu mājā iekārtotas 18. gs. stilā, savukārt brokastis piedāvās Ungurmuižas restorāns. Nākamajā dienā Lelde saka, ka tas tiešām bijis tik patīkams piedzīvojums un teic, ka labprāt dzīvotu kādu nedēļu te, Cēsīs un muižā zem ozoliem.

Vai esi kādreiz sapņojusi par kādu zemi vai pilsētu, kurā gribētos kaut vai paviesoties?

Amizanti! Ja tu tā jautā, atceros, ka vectētiņš reiz stāstīja par to, kā jāēd austeres. Toreiz domāju – mēs taču esam Padomju Savienībā, nekad mūžā nekur netiksim ārā, kādas austeres!? Austeres taču ir Francijā, vislabāk Bretaņā, Kankalē. Un tad es pēc daudziem, daudziem gadiem – man savulaik likās, ka cilvēki tik ilgi nedzīvo, jo jaunībā šķita, ka ap četrdesmit ir dziļš vecums, un es tak arī ilgāk nenodzīvošu – kad biju jau nodzīvojusi ilgāk, nekā jaunībā bija domāts (smejas), es tiešām nokļuvu Francijā, Bretaņā. Vispār pirmo reizi ārā no Padomju Savienības tiku 1987. gadā, jo mani trīs gadus pēc kārtas aicināja uz kinofestivālu toreizējā Dienvidslāvijā un tajā gadā beidzot "palaida". Bijām tikai divi no PSRS, kopā ar Stalkera lomas atveidotāju Aleksandru Kaidanovski, neaizmirstami.

Un tagad tu dzīvo Parīzē.

Jā, es dzīvoju Parīzē jau septīto gadu. Apprecējos ar Ēriku. Laikam tā bija lemts – tagad tā skatos un domāju, ka nekas jau nenotiek tāpat vien, nejauši. 

Tavos senčos nav tikai latvieši vien...

Jā, manās asinīs ir kaut kas no baskiem. Mans vecvectēvs bija bocmanis, bet viņa tēvs bija kapteinis miķelis Vikmanis. Kapteiņa sieva dzemdībās nomira, un viņš apprecējās otrreiz, ar basku meiteni Annu. 

Vai esi iejutusies Parīzē, vai tevi ir pieņēmuši kā savējo? Daudzi teic, ka vajadzīgs ilgs laiks, lai citā zemē tevi neuzskatītu tikai par ciemiņu, kuram tur īsti nav ko darīt.

Daudzie Ērika radi mani pieņēma, kad es vēl nemaz nerunāju franču valodā – zināju tikai baleta terminus, jo bērnībā mācījos Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Pagāja trīs gadi, kamēr kaut cik apguvu franču valodu, jo tā ir sarežģīta, arī tagad es vēl nerunāju perfekti un domāju, ka tā nerunāšu nekad. Ērika ģimene ir liela, viņi mani ir pieņēmuši, tāpēc man liekas, ka francūži mani pieņem (smejas). Ar Ērika kolēģiem notiek kopīgas Jaungada balles, un man ir sajūta, ka viņiem patīk, ka ir kāds, kurš nav gluži tāds pats kā viņi, nav īsts francūzis, bet jūsmo par Franciju. Es tiešām par Franciju jūsmoju, mīlu to, jo tā ir kultūras lielvalsts. 

Tomēr – vai brīžam tu neilgojies pēc Latvijas, pēc Rīgas un mājām?

Jā, brīžam skumstu, pat ļoti. Bet esmu, ja tā var teikt, to atrisinājusi – ar latviešiem tiekos katru nedēļu. Mums ir koris, mums ir Latviešu apvienība. Parīzē mēs gan esam kādas sešas aktīvās, bet vienmēr organizējam pasākumus – 18. novembrī mums bija Latvijas simtgades balle, tas bija skaisti un brīnišķīgi. Es arī bieži braucu uz Latviju, gadā vismaz četras reizes, un vasarās es vienmēr esmu šeit, Latvijā. 

Ja tev jautātu, kur ir tavas mājas...

...es vienmēr atbildētu, ka jūtos kā mājās divās vietās – Parīzē un Rīgā.

Tu pagājušajā gadā kopā ar kori dziedāji lielajos Dziesmu svētkos, un tev blakus dziedāja arī tavs vīrs, Ēriks. Kā tev tas izdevās?

Dzīvojot Parīzē, es jau no paša sākuma dziedāju korī. 2013. gada Ziemassvētkos mēs dziedājām vienā brīnišķīgā Parīzes baznīcā. Mums bija fantastisks diriģents – Valters Lindbergs, un mēs baznīcā dziedājām tautasdziesmas mainīgos ritmos, improvizējot. Nācām dziedot pa baznīcas ejām no dažādām pusēm, klausītājiem francūžiem tas tā patika! Bija lieli aplausi un milzīgi puķu klēpji.Tā bija tāda sajūta! Vēl tagad atceroties, skudriņas skrien pa muguru! 

Vīram patīk tautasdziesmas, viņš zina daudz franču tautasdziesmu, vecmāmiņa bijusi liela dziedātāja. Kad uzzinājām, ka varam tikt uz Dziesmu svētkiem, viņš arī sāka nākt uz kora mēģinājumiem. Mums korī dzied vairāki francūži,  divi kungi ir mūsu diriģentes Ināras un alta dziedātājas Daces vīri, bet ir arī francūži Bruno un Mišels, kuri vienkārši mīl Latviju un kuriem ļoti patīk dziedāt. Mums ir tāds starptautisks koris ar nosaukumu „Latve”.

Tu Parīzē arī strādā?

Jā, es divus gadus strādāju INALCO, valodu institūtā, kur mācīju latviešu valodu. Man bija gan pirmais, gan otrais, gan trešais kurss, studenti bija apbrīnojami. Tomēr šobrīd vairs institūtā nestrādāju – kopš mani pirms gada ievēlēja ELA Prezidijā un par kultūras nozares vadītāju, slodze kļuva pārāk liela. Lekcijām ir jāgatavojas katru dienu, tas prasa laiku, uzmanību, turklāt es neesmu filologs. Man gan ir bijuši ļoti labi valodas skolotāji – Konservatorijā Raimonds Auškāps, mana mamma ir filologs.

Kā iesaistījies ELA darbā? Latvieši atrada tevi vai tu – latviešus?

Valters Lindbergs, diriģents, kurš nu jau ir viņsaulē, mani uzaicināja uz Latviešu apvienību Francijā. Viņš bija cilvēks, kurš visu darīja, izdeva avīzi – mēnešrakstu, darbojās ar kultūras lietām. Latviešu apvienība bija ELA sastāvā, kura daudz dara visām latviešu apvienībām Eiropā.

Pirms gadiem trijiem mani aizsūtīja uz ELA kopsapulci Vīnē. Tā lēnām un pamazām iesaistījos darbā, kurā varēju palīdzēt. Tagad man ir diezgan liela atbildība, jo man ir jāatbild par visām kopām – koriem, tautas deju ansambļiem, kas darbojas Eiropā un jāizsver par Latvijas doto atbalstu piešķiršanu. Ir divu veida atbalsts – pasākumiem un materiālais atbalsts īrei, tērpu iegādei. Visi piesakās, ir konkurss. Protams, naudas nekad nepietiek, ir jāsaprot, kā to naudu pareizi sadalīt. Var teikt, ka es nodarbojos ar matemātiskiem aprēķiniem. Tiek pieprasīta zināma naudas summa, jāvērtē, cik šis prasības ir pamatotas, un tad summa tiek nedaudz samazināta. Tā notiek ar visiem.

Pilnu intervijas tekstu lasiet ŠEIT<<

Autore: Sallija Benfelde, Latviesi.com vēstnese Latvijā

Publikācija tapusi projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara

ELA ar SIF atbalstu turpina stiprināt diasporas interešu pārstāvību Latvijā un Eiropas Savienībā

Ar mērķi turpināt sniegt jēgpilnu diasporas pienesumu Latvijas norisēm un rīcībpolitikas veidošanai, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstu arī šogad turpina projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros uzsāktās aktivitātes.

Projekts ļauj segt izdevumus ELA vadības komandas darba vizītēm Latvijā, kā arī pie biedrorganizācijām un partneriem Eiropā. Vizītes Latvijā ELA vadībai būtiski palīdz iesaistīties diasporas rīcībpolitikas veidošanā, darba grupās un citās sanāksmēs paužot biedru sniegto mandātu un aizstāvot diasporas intereses, kā arī veidojot partnerības ar Latvijas organizācijām. Mērķis darba vizītēm Eiropā ir tikšanās un apspriedes ar ELA biedrorganizācijām un diasporas kopienām un jaunu organizāciju veidošanas sekmēšana, dalība diskusiju semināros u.c. sabiedriski pilsoniskās aktivitātēs. 

Projekts ļauj ELA arī aktīvāk pārstāvēt Latvijas diasporas intereses Eiropas Savienības procesos, pateicoties dalībai Eiropas mobilo pilsoņu pārstāvības organizācijas Europeans Throughout the World apspriedēs un iniciatīvās. Apzināta arī Polijas un Spānijas diasporas organizāciju NetworkPL un Compromiso Asturias XXI pieredze, pašorganizējoties atbalsta sniegšanai biedru izaugsmei un savas zemes ekonomikas un rīcībpolitikas veidošanai.

Lai stiprinātu sadarbību un pieredzes apmaiņu ar pieredzējušo partneri - Amerikas Latviešu apvienību (ALA) - plānota arī dalība ALA kongresā, ja to atļaus ar Covid19 saistībā noteiktie ierobežojumi. Šo ierobežojumu ietekmē daļa no projektā iecerētajām aktivitātēm tiek īstenota digitālajā vidē.

ELA prezidija priekšsēde Elīna Pinto uzsver: "Šajā sarežģītajā laikā apvienībām kā ELA ir ļoti būtiski veikt savu saliedējošo lomu, stiprinot atgriezenisko un solidaritātes saikni ar biedrorganizācijām un ar Latviju, kā arī iesaistoties Eiropas mēroga procesos. Šis ir laiks, kad būvēt tiltus, nevis robežmūrus. SIF atbalsts šajā projektā tam ir ļoti noderīgs."

ELA projekta aktivitāšu rezultātā paredzēts veicināt diasporas organizāciju pašorganizēšanos mītnes zemēs, sekmējot saiknes ar Latviju saglabāšanu un nacionālās identitātes stiprināšanu.

Projekta mērķa grupa ir ELA biedrorganizācijas, dažādas diasporas kopienas un interešu grupas, kas kopsummā veido līdz pat 370 tūkstošus Latvijas piederīgo pasaulē. 

Publikācija tapusi projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, ELA sabiedrisko attiecību speciāliste, 29145314, rasa.salina@gmail.com

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK