Jau kopš septembra sākuma latvieši visā pasaulē ir sākuši aktīvu dalību 14. Saeimas vēlēšanās, jo līdz 9. septembrim bija jāpiesakās balsojumam pa pastu, bet jau no pirmdienas, 26. septembra ikvienam Latvijas pilsonim ir iespēja izpildīt pilsoņa pienākumu, dodoties uz vēlēšanu iecirkni pirms 1. oktobra.
Nozīmīga loma vēlēšanās ir arī diasporas Latvijas pilsoņiem, kuru balsis tiks ieskaitītas pie Rīgas vēlētājiem. Kopumā oficiālie statistikas dati rāda, ka aptuveni 350 000 Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas dažādās Eiropas mītņu valstīs.
Diasporas tautiešus mēdz dēvēt par Latvijas „5. novadu“. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās, piemēram, Apvienotajā Karalistē bija rekordliels vēlēšanu iecirkņu skaits, kā arī nobalsoja rekordliels vēlētāju skaits – apmēram 11 000 Latvijas valstspiederīgo. Šogad ārvalstīs ir mazāks vēlēšanu iecirkņu skaits, nekā bija pirms četriem gadiem, bet ir atvieglota iespēja piedalīties, balsojot pa pastu.
Lai saprastu, vai Latvijas politiskie pārstāvji saredz diasporas vēlētāju potenciālu 2022. gada vēlēšanās, vai partijas ir iedziļinājušās ārpus Latvijas dzīvojošo viedokļos un vajadzībās, īsi pirms 14. Saeimas vēlēšanām Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pētīja partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī nosūtīja vēstules lielāko partiju pārstāvjiem, mudinot iepazīstināt, ko domā darīt diasporas kontekstā.
Apzinot partiju piedāvājumu diasporai, ELA pievērsa uzmanību 4000 vārdu partiju programmām, kurās tiek aplūkoti partiju piedāvājumi svarīgākajās politikas jomās. Pirms četriem gadiem - 2018. gadā LR Saeima pieņēma Diasporas likumu, kas ietver diasporas un remigrācijas rīcībpolitiku ar vairāk nekā desmit likumdošanas iniciatīvām. Izlasot 4000 vārdu partiju programmas, ELA secina, ka diemžēl tikai trīs partijas no deviņpadsmit savos nodomos iekļāvušas diasporu vai ārvalstīs dzīvojošos tautiešus, kaut arī šis jautājums ir aktuāls dažādās dzīves jomās.
Jaunā vienotība savā programmā saskata diasporu kā cilvēkkapitālu, tādā veidā piesaistot cilvēkresursus un finanšu investīcijas Latvijas ekonomikā. Partija paredz, ka, stiprinot saites ar diasporu, tiks veicināta remigrācija.
Arī Nacionālās Apvienības programma iekļauj padziļinātu sadarbību ar ārvalstu tautiešiem, kā arī tā paredz pilnveidot esošos remigācijas piedāvājumus.
Vēlmi stiprināt saikni ar latviešiem ārvalstīs savā 4000 vārdu programmā minējusi arī Zaļo un zemnieku savienība.
ELA, apzinoties diasporas latviešu vēlmi uzklausīt ieteikumus, kuras partijas interesē sadarbības veicināšana ar ārpus Latvijas mītošajiem tautiešiem, pēc veiktās programmu analīzes, nosūtīja vēstules lielākajām politiskajām partijām, norādot, ka vēlēšanu programmu svarīgākajās jomās netiek minēta diaspora vai remigrācija. Tāpat norādot, ka diasporai ir svarīgi, ka diasporas balsis, kas tiks saņemtas 14. Saeimas vēlēšanu ārvalstu iecirkņos, tiks ieskaitītas Rīgas vēlēšanu iecirknī, kā rezultātā mēs vēlētos iepazīstināt diasporas tautiešus ar Rīgas sarakstu pārstāvošiem kandidātiem.
Atbildi par partijas pozīciju ELA saņēma tikai no pāris politiskajiem spēkiem – no Nacionālās Apvienības (turpmāk tekstā NA), kas atsūtīja savu redzējumu nākamajiem četriem gadiem. NA uzsver, ka viņiem diasporas politika ir kritiski svarīga. Viņu ieskatā tikai ar mērķtiecīgu diasporas politiku būs iespējams rīkoties ar augsto ārvalstīs mītošo tautiešu īpatsvaru un pētījumos identificētajiem straujajiem asimilācijas procesiem, lai šādi risinātu nelabvēlīgo demogrāfiju Latvijā.
Ļoti konkrētus atbalsta mērķus NA sola: „Sadarbībā ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem plānojam turpināt pilnvērtīgi ieviest diasporas politiku, paplašinot pieejamos atbalsta pasākumus, piemēram, atbalstot diasporā iedibināto tradīciju pētniecību, vairākpaaudžu ģimeņu saietu un jauniešu nometņu rīkošanu, veicinot diasporas bērnu iesaisti lasīšanas veicināšanas programmā latviešu valodā, nodrošinot dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību diasporas mītnes zemēs un profesionālās kultūras un mākslas pieejamību diasporai. Uzskatām, ka jānodrošina plašāks atbalsts diasporas mediju un informācijas platformu pieejamībai un kvalitātei, kā arī jāturpina paplašināt diasporas norišu atspoguļojums un klātbūtne sabiedriskajos medijos. Viennozīmīgi jāveicina latviešu valodas apguve diasporā.“
NA plāno ieguldījumu diasporā un remigrācijā kā ilgtermiņa procesu, kam jābūt konsekventam un no valsts puses sistemātiski jēgpilnam. Sadarbībā ar pašvaldībām vēlams pilnveidot reģionālo remigrācijas programmu ar pašvaldības diasporas/ remigrācijas lietu pārstāvi, kas cieši strādā ar reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem. Jau veiksmīgi darbojošos programmu PAPS (“Palīdzi atgriezties pašu sētā”) jāstiprina, lai šādi kopumā stiprinātu diasporu ar savu dzimto vietu.
Latvijai sadarbībā ar diasporu un Latvijas uzņēmējiem jāveic pāreju uz zināšanu ekonomiku. Ar LIAA diasporas pārstāvju iesaisti un to paplašināšanu, stiprinot eksportu, veicinot investīcijas, tūrismu, uzņēmējdarbību un inovācijas, lai veidotu pēctecīgu sadarbību. Mērķis ir kopīgi radīt jaunas zināšanas, inovācijas un tehnoloģijas un nodrošināt pārticīgu dzīvi Latvijā.
Remigrācija skatāma kopējā valsts labklājības un pakalpojumu uzlabošanā. Tamdēļ jāatbalsta jaunos vecākus, jānodrošina izglītības pieejamība no bērnudārza līdz studiju kredīta dzēšanai. Latviešu valodas kursi nodrošinās bērniem veiksmīgu integrāciju latviešu izglītības sistēmā. Nomas iespējas ar izpirkumu ekonomiskā tipa privātmājām uz pašvaldības zemes liks pieaugt mājokļu pieejamībai ģimenēm ar bērniem. Senioru labklājību nodrošinās paaugstināta pensiju bāze. Atbalsts uzņēmējiem veicinātu darba vietu izveidi pieaugušām remigrējušām personām un viņu ģimenes locekļiem integrējoties Latvijas sabiedrībā.
Remigrantiem jānodrošina personalizētu piedāvājumu ar attiecīgo finansējumu.
NA noslēdz savu diasporas redzējumu: “Šiem pasākumiem – bez izņēmuma – nepieciešams pietiekams finansiālais atbalsts, lai pasākumus varētu īstenot jēgpilni. Pateicamies par Jūsu interesi tautiešu ārvalstīs informēšanā un par Jūsu atbalstu, īstenojot diasporas politiku jēgpilni un ar pievienoto vērtību!”
Savukārt Zaļo Zemnieku savienība (turpmāk ZZS) atsūtīja savu skatījumu, norādot, ka 4000 zīmju programmā ietverts vien īss punkts, bet ka zem katra punkta ir vai top pasākumu programma nākotnei. Viņi uzskata, ka radot labvēlīgus apstākļus tautsaimniecībā, kā, piemēram, atbalsts mazajiem un vidējiem vietējiem ražotājiem un speciāls nodokļu režīms maziem uzņēmējiem arī radītu remigrantiem interesi atgriezties, kas vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Ar sociāliem drošības pasākumiem vēlams veidot saprātīgu “drošības spilvenu”, kura apmērs atkarīgs no Latvijas valsts budžeta. Vieglāk īstenojami bez finansējuma plāni būtu nodrošinot bērniem bērnudārza vietu un latviešu valodas kursus.
Ar nodokļu likmes pazemināšanu (Baltijas līmenī) cer uzrunāt uz īsāku laiku aizbraukušos.
Zinātnes projektu, augstskolu docētāju amatu konkursu un cita veida informāciju, piemēram, publiskotu e-vidē, kas būtu pieejama arī tautiešiem ārvalstīs, lai piesaistītu “prātus” un investīcijas.
Lai varētu īstenot ZZS programmu, būs jāpieņem likuma normas, kā arī valdībai ar savām ministrijām būs jāsagatavo pasākumus kopīgam darbības plānam ar diasporu. ZZS uzsver: “Tomēr ZZS būtu ieinteresēta uzklausīt ārvalstīs dzīvojošo tautiešu priekšlikumus par to, ko šeit Latvijā vajadzētu darīt, lai dzīve un darbs Latvijā kļūtu pievilcīgāka vai, vismaz, kā vēl nostiprināt saikni ar Dzimteni. Viena lieta – ko varam iedomāties mēs, bet cita – kādi apsvērumi ir svarīgi citur dzīvojošajiem.” Noslēdzot, ka kopīgi varam visiem izveidot Latviju, ar apmierinošu dzīves līmeni, par valsti kurā gribētos dzīvot, jo priekšnosacījumi, kā brīnišķīga daba, sirsnīgi cilvēki, veselīga pārtika, jau ir.
ELA secina, ka Latvijas politiskā telpa no vienas puses, un ārpus Latvijas dzīvojošie cilvēki no otras puses, arī pirms 2022. gada. 14. Saeimas vēlēšanām nav atraduši vienotu saikni, varētu pat apgalvot, ka viens otru nepazīst un nesaprot. Latvijas politiskais piedāvājums rāda, ka partijām nav izpratnes par lielo diasporas vēlētāju skaitu un viņu vajadzībām, savukārt, diasporas vēlētāji trūkst apziņas, cik liels ir viņu kopīgais spēks, lai ietekmētu politiku Latvijā. Nākotnē abām pusēm jāsadarbojas vēl ciešāk, jāmeklē veidi, kā sadzirdēt vienam otru un rīkoties kopīgu mērķu virzienā.
Mediju ziņa ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #NVOfonds2022