lv
Mājas lapa ir izstrādes procesā un informācija tiek papildināta.

Pirmais pasaules latviešu koru diriģentu salidojums tiešsaistē

PBLA Kultūras Fonda un padomes Dziesmu  svētku forums 27. marta vakarā uz tikšanos aicināja pasaules latviešu koru diriģentus, vadītājus un pārstāvjus. Pateicoties mūsdienu tehniskām iespējām un arī šī brīža pasaules situācijai, šāda tikšanās notika pirmo reizi. Piedalījās ap 60 koru diriģenti, vadītāji vai pārstāvji no visām pasaules malām  - no Kanādas, ASV, Eiropas,  Austrālijas un Brazīlījas.

Tikšanos ievadīja PBLA KF un padomes valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš, kurš pastāstīja par KF un padomes jauno lomu PBLA organizācijā. https://www.pbla.lv/pbla-kulturas-fonds-paplasinas-darbibu

PBLA paspārnē ir izveidota Dziesmu svētku nozare, kuru pārstāv Dziesmu svētku forums (https://www.pbla.lv/pbla-kulturas-fonds-un-padome-veido-jaunu-nozari/). Foruma dibinātājiem bija būtiski izveidot uz pieredzi un zināšanām balstītu Dziesmu svētku tradīcijas uzturētāju pārstāvniecību, ar kuru rēķinās un kuras balsi uzklausa. Foruma padomes priekšsēde Iveta Grava iezīmēja galvenos mērķus un uzdevumus: veidot ciešāku sadarbību, komunikāciju gan savā starpā, gan ar Latviju, kas, protams, ir divvirzienu ceļš, iedibināt līdzdalības tradīciju Dziesmu svētku ilgtspējas uzturēšanā. Ar Foruma e-ziņām ir uzsākta regulāra viaām kultūras nozarēm veltīta informācijas aprite un pateicoties kora darba grupai ir iesākts darbs pie ārpus Latvijas radušās kora mūzikas datu bāzes izveidošanu. 

Nākamajam tika dots vārds Latvijas Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdim Intam Teterovskim, kurš smalki aprakstīja  patlaban visus aktuālākos  jautājumus Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanā Latvijā. Viņš pastāstīja par biedrības iesaisti KM dokumentu izstrādē, par darbu pie jauna diriģentu atalgojuma finansēšanas modeļa, par ideju reanimēt diriģentu asociāciju un citām interesantām lietām. Īsumā viņš iepazīstināja ar 2023. gada Dziesmu svētku  koru koncertu abām koncepcijām un nesen notikušo dziesmu aptauju, īpaši uzsverot, cik svarīgs ir katrs dalībnieks. Ne Latvijas, ne tie, kas ārpus Latvijas - diasporas dalībnieki nedrīkst būt dalīti ne uz papīra, ne dzīvē. 

Pēc tam koru vadītāji tika iepazīstināti ar  tuvākajām pasaules Dziesmu svētku un Kultūras svētku rīkotāju iecerēm līdz 2024. gadam. Runātāji arī īsumā dalījās stāstos par koru darbību viņu mītņu zemēs pandēmijas laikā un to, kā mēģinājumi notiek tagad. 

Anita Andersone un Ilona Brūvere no Austrālijas stāstīja par Austrālijas Latviešu kultūras dienām, kuras notiks šogad no 26.decembrim līdz 1. janvārim. Teātris, dzeja, sarīkojumi bērniem un jauniešiem un trīs kora koncerti. Noslēguma koncertā “Saknes Latvijā, atvases Austrālijā” būs koris, tautas dejas un dzeja. Šie sarīkojumi būs pieejami arī virtuāli. 

XV Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Minesotā, ASV rīkotāji Krisīte Skare un Ansis Vīksniņš pastāstīja par daudzveidīgo programmu, kas veidojas 2022. gada svētkos. Aicinām ar to vairāk iepazīties: https://www.latviansongfest2022.org. Abi runātāji sirsnīgi aicināja klātesošo koru vadītājus ar saviem koriem piedalīties svētkos ASV. Visi tiks mīļi gaidīti.

Tālāk par Eiropu - Lelde Vikmane, Laura Putāne  pastāstīja plānus par Eslingenu 2022.gada vasarā. Visi klātesošie ļoti atzinīgi novērtēja, ka Eslingenas Dziesmu svētki ir kļuvuši par tradīciju un dalījās savos iespaidos. Lilija Zobens  savukārt ieskicēja, kas plānots un  kā varētu notikt ELKS 3, Lielbritānijā, Bredfordā. 

Brazīlijas pārstāvji Allans Arājs un Inga Liepiņa pastāstīja par kora dzīvi Brazīlijā un vēlreiz kavējās atmiņās par 2018. gada Kultūras dienām Brazīlijā, kurās notika lielkoncerts "Ar Latviju sirdī" (https://www.pbla.lv/pbla-daliborganizacijas-brazilijas-latviesi-svin-latvijas-valsts-simtgadi/).

Nobeigumā Juris Ķeniņš stāstīja arī par to, kā notiek gatavošanās XVI Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Kanadā 2024. gadā. 

Tālāk sekoja tikšanās otrā daļa, kurā veidojās  divas pārrunu tēmas mazākās 6 grupās, un pēc tam kopīgi ar visiem daloties ar pārrunātā kopsavilkumu un galvenajām domām.  Šajā tikšanās reizē bija iedvesmojoši būt kopā, lai pārrunātu vairākus aktuālus jautājumus.

Pirmais jautājums, kas tika diskutēts - sadarbība ar LV koru skašu un meistarklašu projektos. Pārrunu dalībnieki uzsvēra, ka viņiem ļoti noderīga būtu sistemātiska, regulāra Latvijas profesionāļu palīdzība koru vadības ikdienā. Novērtēja, ka koru skates dziedātājiem pozitīvi iedarbojas uz pašapziņu, tādēļ sadarbībai ar Latvijas virsdiriģentiem vajadzētu būt ciešākai un sistemātiskākai. Tā ir palīdzīga roka ilgtermiņā, kas ceļ koru profesionālo līmeni, lai tie varētu piedalīties Dziesmu svētkos. Šāda sistēma arī dotu iespēju saprast patieso atdevi KM ieguldītai naudai diasporas Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanā. 

Otrais jautājums: koru vadītāji dalījās ar savu pieredzi par diasporas kora koncertu 2018. gada Dziesmu svētku laikā un apsprieda dažādos variantus, kādā veidā  kaut kas varētu notikt Dziesmu svētku 150. jubilejas gadā. Nākošais solis ir šo jautājumu izrunāt ar diasporas koriem, jo būtu labi uzzināt dalībnieku domas un ieteikumus pirms plāno un rīko kādus diasporai speciālus pasākumus. Forums ir gatavs uzņemties dalībnieku ieteikumu un domu apkopošanu. Zīmīgi, ka daudzu dalībnieku ieteikumos dominēja - nešķelsim, nedalīsim mūs. Tai pašā laikā, diasporas kori būtu arī priecīgi sanākt kopā, sadziedāties kādā īpašā sarīkojumā, lai stiprinātu savstarpējo komunikāciju. Atbalstu guva arī ideja, ka šis varētu būt sadraudzības sarīkojums ar Latvijas koriem, kas ir piedalījušies svētkos ārpus Latvijas vai sadarbojušies ar diasporas koriem dažādos projektos. Galvenā tēma ir  tuvināties un sadarboties ciešāk gan savā starpā, gan ar Latviju. Svētki ir visiem latviešiem. Diasporas sarīkojumam Dziesmu svētku laikā ir jābūt tādam, kas būvē tiltus un nojauc robežas "mēs un jūs".

Divu  stundu plānotā tikšanās pārvērtās sešu stundu garā kopā būšanā ar ļoti saistošām, interesantām un tiešām vērtīgām sarunām, kas izskanēja jau austošā Latvijas un Eiropas Pūpolsvētdienas rīta noskaņā. Pietrūka tikai dziesmu.

 

Lelde Vikmane,

Eiropas Latviešu Apvienības kultūras nozares vadītāja

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK