Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina Saeimas deputātus rūpīgi izvērtēt augstāk minētā likumprojekta aktualitāti un lietderību. ELA ieskatā šobrīd ir būtiski, lai 2018.gada 1.novembrī pieņemtais un Valsts prezidenta 14.novembrī izsludinātais Diasporas likums stātos spēkā. Eiropā mīt aptuveni 250 tūkstoši Latvijas piederīgo (kopā ārpus Latvijas – ap 370 tūkstoši), un Diasporas likums šābrīža redakcijā ir labs pamats tam, lai ELA un tās biedru organizācijas 19 Eiropas valstīs varētu izvērst 1951. gadā aizsākto un šobrīd vēl vairāk kā jebkad prasīgo darbu diasporas saliedēšanai, latvietības un atgriezeniskās saiknes stiprināšanai, kā arī atgriešanās atvieglošanai.
Pirmkārt, Diasporas likuma atvēršana radītu neskaidrību par tā tvērumu, kas šobrīd apgrūtinātu diasporas sadarbības un remigrācijas iniciatīvu un atbalsta plānošanu, tostarp gaidāmā 2019.gada valsts budžeta ietvaros. Tas var aizkavēt ja aizsākto iestrāžu turpināšanu (piemēram, latviskās izglītības vai remigrācijas jomā) un jauno iniciatīvu izveidi (piemēram, par diasporas ekonomiskā pienesuma veicināšanu Latvijai). Tas ierobežotu likuma pozitīvo pienesumu Latvijai.
Otrkārt, likumprojektā ietvertie apsvērumi jau atrisināti Diasporas likuma esošajā redakcijā. Par tiem šoruden notikušas plašas diskusijas Saeimas Ārlietu komisijā un balsojums plenārsēdē, un tos pirms likuma izsludināšanas vērtējusi arī Valsts prezidenta kanceleja. Definīcija likumā ir izstrādāta atbilstoši Latvijas un starptautisko tiesību praksei, un 2 jautājumos, kur tas nepieciešams likuma praktiskajai piemērošanai, precizējumi šobrīd tiek iestrādāti Pārejas noteikumos norādīto speciālo tiesību aktu saturā.
1. Likumprojekta autoru izpratnē nepieciešams definīcijā ietvert (i) latviešus un Latvijas pilsoņus; (ii) līvus, (iii) personas, kuru augšupējie radinieki ir latvieši vai līvi, un (iv) šo personu ģimenes locekļus.
ELA ieskatā Diasporas likuma definīcija (1. panta 1. punkts: “diaspora — ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”) jau ietver visas minētās personas. Radniecība ar latviešiem un līviem ietilpst “saiknes” jēdzienā, un arī citviet likuma tekstā pēc ELA ierosinājuma ir ietvertas nepārprotamas norādes uz līviem (piemēram, attiecībā uz latviešu, t.sk. latgaliešu, un lībiešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību diasporā).
2. Likumprojekta autoru ieskatā Diasporas likuma definīcija esot neskaidra un apgrūtināšot likuma piemērošanu vai pieļauj manipulāciju.
ELA ieskatā diasporas definīcijā lietotie jēdzieni (“Latvijas pilsonis”, “latvietis”, “saikne”, “ģimenes locekļi”) ir jau noteikti Latvijas tiesību aktos un starptautiskajā judikatūrā. Latvijas likumdošanā jau tiek izmantotas arī klauzulas, kas konkrētiem cilvēkiem piemērojamas konkrētos apstākļos (līdzīgi kā “saikne” ir, piemēram, jēdzieni “tikumība” un “lojalitāte” Izglītības likumā un biedrību un nodibinājumu darbības regulējumā). Šādas klauzulas vienmēr piemērojamas saskaņā ar attiecīgā likuma mērķiem un Satversmi, līdz ar to nav spekulatīvi vai pretvalstiski manipulējamas.
3. Likumprojekta autoru ieskatā definīcija neesot pietiekami skaidra individuālu tiesību noteikšanai.
ELA ieskatā Diasporas likumā ir atspoguļots labs līdzsvars – iekļaujoša definīcija, taču skaidri noteiktas mērķgrupas konkrētiem pasākumiem. Definīcija dod diasporai nozīmīgo saliedējošo vēstījumu, vienlaikus speciālās normas ir piemērojamas attiecīgi definētām mērķgrupām.
Proti, virknei Diasporas likumā norādītu tiesību mērķgrupa jau skaidri noteikta spēkā esošajos normatīvajos aktos (piemēram, attiecībā uz balsstiesībām vēlēšanās, rezidenci, remigrācijas atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības sākšanai reģionos u.c.), un Diasporas likums to nemaina. Diasporas jēdziens papildina, taču neaizstāj vai negroza tādu konstitucionālo jēdzienu saturu kā Latvijas pilsonība vai Latvijas tauta (Latvijas pilsoņi un latvieši un līvi).
Citus Diasporas likuma pasākumus, kas attiecas uz mobilitāti Eiropas Savienības ietvaros (sociālā nodrošinājuma nepārtrauktība, studiju dokumentu atzīšana), regulē arī ES tiesību akti, kas aizliedz diskrimināciju pēc pilsonības vai tautības.
Visbeidzot, lai spēkā varētu stāties citas jaunas Diasporas likumā paredzētas iespējas, nozaru ministrijas izskatīšanai Saeimā izstrādā projektus grozījumiem speciālajos tiesību aktos (piem., papildu dzīvesvieta, iespēja bērnus pieteikt bērnudārza rindā pirms remigrācijas, mediķu un inženieru kvalifikācijas vienkāršota atzīšana). Šajos topošajos speciālajos tiesību aktos tiek pēc vajadzības precizēts konkrēts tiesīgo personu loks, un šajā nolūkā nav nepieciešams grozīt Diasporas likumu. Diasporas likuma tapšanas laikā šādu pieeju detalizētāku regulējumu ietvert speciālajos likumos aizstāvēja pašas nozaru ministrijas, kuru pārziņā būs šo normu piemērošana (piem., FM nodokļu tiesību kompleksajā jomā un IeM
attiecībā uz dzīvesvietas paziņošanu).
Diasporas likums liek stabilu pamatu diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju un atgriešanās iniciatīvu plānošanai. Aicinām Jūs rūpīgi izvērtēt, vai tā atvēršana ļaus sekmīgāk sasniegt tā mērķus. Esam Jūsu rīcībā un atbalstīsim Jūsu turpmākos centienus diasporas un atgriešanās laukā, stāstot par diasporas kopienu un organizāciju darbu un veicinot diasporas pozitīvu pienesumu Latvijas izaugsmei.
Cieņā,
Kristaps Grasis
Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdis