lv
Mājas lapa ir izstrādes procesā un informācija tiek papildināta.

Par Eiropas Latviešu apvienības ikgadējās biedru organizāciju kopsapulces rezultātiem

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizācijas 2020.gada 26.septembrī tikās tiešsaistes biedru sapulcē, kur līdz ar citām ieinteresētām pasaules latviešu organizācijām un potenciālajiem biedriem apsprieda organizācijas darba uzdevumus tālākajam darba posmam 2020.-2021.gadā. 

Pirmā sēdes daļa bija atklāta, interesenti to varēja vērot sociālā tīkla Youtube tiešraidē, savukārt otrā daļa bija slēgta - paredzēta tikai ELA delegātiem.

ELA kopsapulces dalībniekus, uzsverot ELA un diasporas nozīmi Latvijai, sveica Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, kā arī jaunā Latvijas sevišķo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.

Organizācijas vadītāja Elīna Pinto pēc kopsapulces norādīja, ka biedru sapulce bija apliecinājums tam, ka diasporas organizācijas un kopienas Eiropā ir rosīgas arī šīgada grūtajos apstākļos. "ELA ir uzņēmusi jaunus biedrus un atbalstījusi jaunu, mūsdienīgu sadarbības kustību izveidošanos - uzņēmēju, profesionāļu un investoru sadarbībai (#esiLV), jaunatnei (EJ!) u.c. Diaspora aktīvi izmēģina jaunas darbības formas gan digitāli, gan dažādu brīvdabas zibakciju veidā. Diasporas līderi Eiropā apzinās arvien svarīgāko vajadzību būt Latvijas partneriem, ne patērētājiem – savā darbībā vērtējot t.s. “Krišjāna Valdemāra faktoru” jeb diasporas iniciatīvu pievienoto vērtību Latvijai."

Viņa secina, ka vienlaikus diasporas organizāciju resursi ir apdraudēti. Jo līdz ar cilvēku ekonomiskajām grūtībām krītas biedru iemaksas. Latviešu vēsturiskie centri ārvalstīs nevar sevi uzturēt ar saimniecisko darbību tūrisma un viesmīlības jomā. Esot vērojama izdegšana kopienu vadītāju lokā. "Tas liek meklēt jaunus atbalsta veidus, lai latvietība saglabātos kā neatliekamība, ne malā noliekama greznība." 

Sapulcē valdība un Saeima tika aicināta nekavējoties ieviest Diasporas likuma praktisko daļu, tostarp par papildu dzīvesvietas reģistrēšanu, pasta balsošanu pašvaldību vēlēšanās un ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību remigrējot. "Attiecībā uz Latvijas valsts budžeta finansējumu Eiropas diasporai prioritāri ir uzturēt atbalstu izglītībai, latviešu centriem ārvalstīs un diasporas mediju darbībai, kā arī veicināt iniciatīvas, kas iegulda Latvijas sociālekonomiskajā atlabšanā. Esošie un topošie ELA biedri aktualizēja jautājumu par dubultpilsonības atļaušanu ar Gruziju, kā arī Ukrainu un Izraēlu. ELA biedri aicināja valdību izveidot digitālu latviešu valodas eksāmenu izmantošanai visā pasaulē un paplašināt attālinātas latviešu valodas apguves iespējas atbilstoši diasporas specifikai. ELA veidos kampaņu e-ID plašākai ieviešanai diasporā attālinātai administratīvo jautājumu kārtošanai, atslogojot konsulāros dienestus. Sapulce arī apsprieda attālināta darba regulējuma nepieciešamību Latvijā un Eiropā, lai veicinātu “digitālo nomadu” un citu tāldarba veicēju piesaisti Latvijai, tā sekmējot arī remigrāciju," rezumē E.Pinto.

Saite uz ELA kopsapulces Youtube ierakstu: https://youtu.be/IbgOriErsJE

Aicinām Jūs iepazīties ar ELA biedru organizāciju kopsapulces rezolūcijām un lēmumiem (zemāk). 

Rezolūcijas

Eiropas Latviešu apvienības biedru organizāciju sapulce:

1. Ar pateicību novērtē ELA prezidija, referentu un komandas līdzšinējo darbu un aicina turpināt virzību uz konkrētiem rezultātiem diasporas interešu pārstāvībā Latvijā un Eiropas līmenī izglītības, kultūras, jauniešu iesaistes, pilsoniskās un ekonomiskās līdzdalības, mediju un remigrācijas atbalsta jautājumos, kā arī sekmēt informācijas apmaiņu un sadarbību organizāciju stiprināšanas, labdarības, sporta un veselīga dzīvesveida jomās.

2. Ar gandarījumu par kopīgi paveikto un aizsākto diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, izsaka pateicību par sadarbību saviem partneriem Latvijā un pasaulē – valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, medijiem, kā arī citiem atbalstītājiem, kas sekmē ELA darbību.

3. Aicina Saeimu un valdību pilnībā īstenot Diasporas likumu, pieņemot, ieviešot un atbilstīgi finansējot tam nepieciešamos aktus, tostarp attiecībā uz papildu dzīvesvietas reģistrēšanas iespēju diasporai, pasta balsošanu pašvaldību vēlēšanās, ārvalstu kvalifikācijas atzīšanu un remigrējušo pensionāru ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību.

4. Atzīmē latviešu vēsturisko centru Eiropā darbības grūtības, ko saasinājuši pandēmijas iespaidā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, un uzdod ELA prezidijam saskaņot un pārstāvēt šo centru intereses Latvijā, meklējot noturīgu risinājumu to vēsturiskās un šodienas lomas uzturēšanai diasporas dzīvē un Latvijas publiskajā diplomātijā.

5. Uztur biedru organizāciju aicinājumu sadarbībā ar PBLA un Latvijas politikas veidotājiem aktualizēt un risināt jautājumu par dubultpilsonības pieļaušanu ar Gruziju, Ukrainu, Izraēlu.

6. Aicina Ārlietu ministriju un attiecīgās nozaru ministrijas kopā ar ELA un citām diasporas organizācijām īstenot informatīvu kampaņu diasporā, lai mudinātu plaši iegūt un izmantot e-ID/e-paraksta iespējas Latvijas pārvaldes pakalpojumu attālinātai saņemšanai un citu jautājumu kārtošanai, tā arī atslogojot Latvijas konsulāro dienestu darbu būtiskiem uzdevumiem cilvēku atbalstam grūtībās.

7. Aicina diasporas organizācijas, diasporas un Latvijas medijus, Latvijas diplomātisko dienestu un Centrālo vēlēšanu komisiju savlaicīgi un aktīvi informēt diasporas piederīgos par tiesībām un iespējām piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās 2021.gadā.

8. Atzīmē diasporas mediju nozīmi Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā un ar diasporu saistīto aizspriedumu mazināšanā Latvijas sabiedrībā, un aicina Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un NEPLP nodrošināt, ka diasporas mediji atbilstīgi saņem atbalsta līdzekļus, kas paredzēti diasporas darbības atspoguļošanai un mediju pamatdarbībai.

9. Aicina Izglītības un zinātnes ministriju izveidot un ieviest digitālu latviešu valodas eksāmenu, kas ir latviešu valodas zināšanu oficiālai novērtēšanai attālināti pieejams jebkurā vietā pasaulē.

10. Norāda uz latviešu literatūras pieejamības nozīmi latviešu valodas un kultūrtelpas uzturēšanai diasporā, un rosina ciešāku sadarbību starp Kultūras ministriju, Latvijas bibliotēkām un diasporas bibliotēkām un atbalstu to darbībai un personālam.

11. Ņemot vērā pandēmijas radītos apgrūtinājumus diasporas skolu klātienes darbībai un lielo skaitu diasporas bērnu, kuriem diasporas skolas ir tālu un grūti pieejamas, aicina Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru paplašināt brīvo vietu skaitu un uzņemšanas vecumgrupas latviešu valodas mācībām tālmācības sistēmā Classflow, un lūdz Latvijas valdību uzrunāt mītnes zemju valdības, lai pēc vecāku pieprasījuma nodrošinātu diasporas bērniem iespēju apgūt latviešu valodu kā svešvalodu mītnes valsts pamatskolās un vidusskolās;

12. Izsaka pateicību visām mākslinieciskajām kopām un indivīdiem, kas par spīti pandēmijas radītajiem ierobežojumiem ir radoši un nerimstoši turpinājuši uzturēt kultūras dzīvi diasporā, un vienojas izvērtēt to, kā maksimāli efektīvi pielietot kultūras darbībai pieejamos atbalsta līdzekļus diasporas mākslinieciskās darbības ilgtspējas uzturēšanai.

13. Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai Eiropā apņemas kopīgi izvērtēt Eiropas Latviešu kultūras svētku virsmērķi, organizatorisko struktūru un finansiālos pamatus, un pieņem zināšanai Štutgartes, Minsteres un Līdsas latviešu ieceres rīkot turpmākus Eiropas Latviešu kultūras svētkus Vācijā un Lielbritānijā, par ko vienošanās tiks panākta un ceļakarte iezīmēta ELKS veltītā domnīcā 2020.gada novembrī Rīgā. Pateicas Latviešu biedrībai Īrijā par vietējā rīkotāja lomu ELKS II.

14. Atzinīgi novērtē Eiropas Latviešu jaunatnes biedrības EJ! izveidi, lai stiprinātu jaunatnes pašorganizēšanos Eiropā un sadarbību ar Latviju, un aicina biedrorganizācijas popularizēt šo organizāciju un mudināt jauniešus diasporā aktīvi iesaistīties EJ! darbībā.

15. Novērtē Briseles un Luksemburgas latviešu diasporas organizāciju sadarbību ar baltiešu kopienām savās mītnes zemēs, 2019. gadā atzīmējot Baltijas ceļa trīsdesmit gadu atceri un 2020.gada 23.augustā piedaloties Baltkrievijas atbalsta akcijās, un aicina turpināt un plašāk izvērst šādu sadarbību;

16. Ņem vērā diasporas sabiedrisko darbinieku izdegšanas draudu saasināšanos, apņemoties veidot savstarpēja atbalsta iniciatīvas un apmācības organizāciju finanšu un cilvēkresursu stiprināšanai;

17. Aicina biedrorganizācijas dalīties ar savu labo praksi un pieredzi, organizējot virtuālus un jauktus (klātienes un neklātienes) pasākumus.

18. Atgādina par ELA un Latvijas Valsts arhīva sadarbību un aicina biedrorganizācijas apkopot, sistematizēt, glabāt un/vai nodot arhīviem vēsturiskus materiālus par diasporas darbību.

19. Novērtē valsts budžeta atbalstu diasporai un aicina to nostiprināt valsts bāzes budžetā, kā arī valsts finansiālo iespēju robežās 2021.gada budžetā to nesamazināt, prioritāri atbalstot izglītību, latviešu vēsturisko centru darbību un iniciatīvas, kas dod pienesumu Latvijas attīstībai; aicina izskatīt iespējas 2020.gadā pandēmijas ierobežojumu dēļ neizmantotos diasporas iniciatīvu atbalsta līdzekļus pārcelt uz 2021.gadu.

Pieņemtie lēmumi

ELA biedru organizāciju sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Apstiprināt 2019.gada biedru sapulces protokolu; ELA darbības pārskatu, finanšu pārskatu un revīzijas ziņojumu par 2019.gadu; ELA budžetu 2020.gadam.

2. Apstiprināt grozījumus ELA statūtos un uzdot Statūtu darba grupai turpināt darbu saistībā ar ELA biedru struktūru, biedru naudas apmēru un statūtu mērķu pārskatīšanu ar skatu uz nākamo biedru sapulci.

3. Stiprināt sadarbību ar partneriem un biedru iesaisti ELA kopējā darbā dažādās nozarēs: a) izveidot kultūras grupu, izglītības grupu, komunikācijas grupu un sporta grupu pie ELA prezidija, biedriem deleģējot pārstāvjus šajās grupās; b) aicināt Eiropas Latviešu jaunatnes biedrības EJ! pārstāvi iesaistīties ELA vadības darbā, lai stiprinātu jaunatnes pašorganizēšanos Eiropā un sadarbību ar Latviju; c) atbalstīt biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas (#esiLV)” izveidi diasporas ekonomiskā pienesuma un zināšanu pārneses veicināšanai Latvijā, deleģējot ELA pārstāvi dalībai tās valdē;

4. Izskatīt iespēju iedibināt ELA balvu par nozīmīgu ieguldījumu diasporas darbā, un uzdod ELA prezidijam izstrādāt nolikuma projektu apspriešanai ar biedrorganizācijām;

5. Darbojoties PBLA ietvaros, a) rosināt atspoguļot pasaules latviešu vienotību PBLA Statūtos un citos darbības dokumentos, kur joprojām pastāv dalījums “Rietumu” un citos latviešos; b) PBLA valdē un sarunās ar Latvijas valdību un Saeimu kā valsts budžeta prioritātes no Eiropas puses virzīt izglītību, latviešu vēsturisko centru atbalstu un iniciatīvas, kas dod pievienoto vērtību Latvijai. Turklāt ELA ietvaros izveidot domnīcu par Eiropas pārstāvību PBLA.

6. Pēc laikraksta “Brīvā Latvija” izdevēju kopas aicinājuma, tai izbeidzot darbību, pastāvīgi pārņemt un reģistrēt zem ELA laikraksta “Brīvā Latvija” zīmolu un domēnu, neuzņemoties finansiālas saistības pret redakciju, un uzdod ELA prezidijam vienoties ar laikraksta redakciju par zīmola un domēna izmantošanas kārtību;

7. Nākamo ELA biedru sapulci noturēt Latvijā 2021.gada vasarā līdz ar ELA 70 gadu jubilejas atzīmēšanu, un iecer 2022.gada biedru sapulci organizēt Bērzainē, Vācijā.

Informācija publicēta projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04) ietvaros. Projektu no 01.01.2020. – 31.10.2020. īsteno Eiropas Latviešu apvienība. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informāciju publicēja Rasa Saliņa, ELA padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK