Ārpus Latvijas esmu nedaudz ilgāk par 12 gadiem. Aizbraucu 2006. gada 8. martā, kas ir tāds zīmīgs datums latviešu sievietēm. Iemesli bija dažādi, bet tas galvenais bija tāds, ka es pati strādāju par mūzikas pedagogu Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā un arī citās iestādēs. Skolotāju garais atvaļinājums nedaudz pagarināts: apskatīju pasauli, aizbraucu pie draugiem pamēģināt kaut ko citu. Tas atvaļinājums ieilga, jo, aizbraucot uz Īriju, pēc divām nedēļām es iepazinos ar savu tagadējo vīru, par sevi Radio SWH raidījumā “Saites. Sirdī Latvija” stāsta Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekle, Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja Inguna Grietiņa-Dārziņa.
Līdz ar to tas tā viss liktenīgi sagriezās, bet tas pats galvenais, ko es gribētu pateikt šajā sakarā ir, ka, aizbraucot no Latvijas, pamēģinot darīt citas lietas, satiekot draugus un izpētot, kā lietas notiek tajā valstī, uz kuru esmu aizbraukusi, nostabilizējusies, novembrī man tapa mans tagadējais Īrijas latviešu koris “eLVē”, jo es sapratu, ka es nevaru bez kormūzikas un latviešu sabiedrības. Tas tā aizgāja pa diedziņu, nāca nākamie amati klāt. Nu jau mani tas viss ir aizvedis līdz Eiropas Latviešu koru virsdiriģēšanai, kā arī pašai rīkojot dažnedažādus pasaules latviešu pasākumus.
Pirmie mēneši, pateicoties draudzenēm, man bija vieglāki, bet principā tā ir dzīves uzsākšana no jauna. Izaicinājumi bija ārkārtīgi lieli Pirmais bija izglītības dokumentu pielīdzināšana, darba meklēšana, likumdošanas iepazīšana, dažādi kultūršoki, piemēram, Īrijā ir tikai viens profesionālais koris. Kā izrādās Īrijā muzicēšana un dziedāšana korī ir tāda inteliģentu ģimeņu maniere nodota no ģimenes ģimenē. Tā ir brīvprātīga izvēle. Īrijā ir ļoti labi kori, kā arī konkursi, arī Eiropas mēroga konkursi. Piemēram, Korkā notiek ikgadējs kormūzikas konkurss, kur piedalās arī daudz koru no Latvijas.
2018. gadā notikušie Dziesmu un Deju svētki bija fantastiskākie svētki, kādus vispār es esmu piedzīvojusi, kā arī dzirdēju no saviem līdzcilvēkiem, ka tie bija visskaistākie un grandiozākie svētki ar visplašāko piedāvājumu, ar Latviju vislielāko emocionālo saikni, jo tie notika arī simtgades zīmē. Pēc svētkiem viens otram teicām, ka gribētos, lai Latvija arī ikdienā tāda būtu, jo visi ir smaidīgi, laimīgi, priecīgi. Tas liecina, ka kultūra ir viena no spēcīgākajām tautas apvienošanas metodēm.
Šo un citus raidījumus klausieties tiešraidē Radio SWH, kā arī portālā Latviesi.com.
Raidījumu cikls “Saites. Sirdī Latvija.” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.