Latvijas Republikas Ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Vācijas Federatīvajā Republikā Ingu Skujiņu intervē Sallija Benfelde.
Daudzi uzskata, ka Brisele ir tālu no Latvijas un nesaprot, kas mums vajadzīgs, tādēļ Eiroparlamenta vēlēšanās piedalās maz vēlētāju. Kāpēc, jūsuprāt, ir radies tāds priekšstats?
Šāda tendence pastāv visā Eiropā. Tas redzams dažādos gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs veiktos pētījumos. Domāju, ka daļa patiesības ir apgalvojumā, ka nacionālajām valdībām vismaz zināmu laiku ir bijis ļoti vienkārši dažādus grūtus lēmumus pamatot ar Briseles vajadzībām. Sabiedrība zināmā mērā ilgu laiku ir tikusi maldināta, un tas liecina par to, ka ar sabiedrību var manipulēt. Par to liecina šā brīža populisma uzplaiksnījums visā pasaulē. Populisma uzskatos neiederas ne Eiropas Savienība, ne arī dažādas sabiedriskās organizācijas. Ja tāds viedoklis pārņem sabiedrību un sāk dzīvot pats savu neatkarīgo dzīvi, tad pēkšņi saprotam, ka šos procesus vairs nekontrolējam un meklējam risinājumus, lai to mainītu. Lauzt sabiedrībā pieņemtos viedokļus un stereotipus nav viegli. Daudzi cilvēki, strādājot gan Latvijā, gan Vācijā, gan arī visā Eiropā, ļoti labi apzinās, kas notiktu, ja nebūtu Eiropas Savienības un cik sarežģīta būtu mūsu ikdiena. Ārkārtīgi sarežģītās „Brexit” sarunas manuprāt ir labākais apliecinājums tam, ka izstāšanās no Eiropas Savienības nav labs risinājums nevienai no pusēm un zaudētās priekšrocības liek ātri sevi manīt. Es aicinu katru Latvijas pilsoni, neatkarīgi no mītnes zemes, piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo katra balss var būt tā izšķirīgā, kas nosver svaru kausus uz vienu vai otru pusi.
Viens no jautājumiem par Eiroparlamenta vēlēšanām ir, ko var izdarīt tikai astoņi deputāti no 751?
Astoņi deputāti – tas ir daudz! Ir jābūt aktīviem un enerģiskiem, līdz šim mums ir bijuši ļoti labi deputāti, mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš ir bijis viens no divdesmit aktīvākajiem deputātiem Eiroparlamentā. Viņš ir bijis redzams, ir virzījis Latvijai svarīgas iniciatīvas un ir bijuši jautājumi, kuros rezultāts bijis Latvijai labvēlīgs situācijās, kad tā varēja arī nebūt. Daudz Latvijas labā ir paveikuši arī citi Eiroparlamentā ievēlētie deputāti gan enerģētikas, gan drošības un finanšu jautājumos.
Vācijā par kādu no Latvijas sarakstiem Eiropas parlamenta vēlēšanās nobalsot varēs tikai Berlīnē. Vai tas nesamazinās novēlējušo skaitu?
Berlīnē, Latvijas vēstniecībā, ir vēlēšanu iecirknis, kurā Latvijas pilsoņi varēs nobalsot par kādu no Latvijas sarakstiem. Tautiešiem bija iespēja rīkot vēlēšanu iecirkņus arī citur Vācijā, Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedzot pieteikumu ar 36 balsstiesīgo parakstiem. Informējām par to mūsu latviešu organizācijas, tomēr vēlēšanu iecirkņa rīkošana ir ļoti atbildīgs un laikietilpīgs uzdevums un Vācijā spēkā ir arī specifiski noteikumi – proti, normatīvie akti nosaka, ka ārvalstu vēlēšanu iecirkņi var atrasties tikai Goda konsulātu telpās. Jāpiebilst, ka latviešu biedrības ir ļoti aktīvas – Saeimas vēlēšanās piedalījās 3064 balsstiesīgo, kas bija divas reizes vairāk, nekā pirms četriem gadiem. Turklāt arī Eiroparlamenta vēlēšanās ir iespēja balsot pa pastu. Pieredze liecina, ka tas cilvēkus apmierina, viņi labprāt balso pa pastu. Kopumā Vācijā dzīvo aptuveni 50 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, cik liela aktivitāte būs šajā reizē, redzēsim pēc vēlēšanām.
Diasporas organizācijas lielāko tiesu interesējas par dziedāšanu koros, dejošanu vai vienkārši kopā sanākšanu, par politiku interese ir mazāka. Vai Vācijā notiek tāpat?
Pie mums ir līdzīgi – tas ir atkarīgs no tā, kādu interešu cilvēki satiekas konkrētajā laikā un konkrētajā vietā. Svarīgi ir tas, kāpēc cilvēki ir aizbraukuši no Latvijas. Dzīves līkloči ir ļoti dažādi. Citi ir atbraukuši brīvprātīgi, meklējot labākas karjeras iespējas ārvalstīs, citi atbraukuši krīzes dēļ, mēģinot uzlabot savu ģimeņu dzīves apstākļus. Iemesli, kādēļ cilvēki ir šeit, lielā mērā nosaka arī attieksmi pret Latviju un to, kāda ir saikne ar to. Cilvēki strādā iet ikdienas gaitās un vakarā viņiem ir laiks sanākt kopā. Ko dara latvieši, kopā sanākuši? Dzied korī vai dejo. Tomēr tas nav vienīgais, ko latvieši dara. Ir pasākumi arī ar sociālo akcentu, piemēram, Berlīnē ir aktīva grupa, kas aicina dažādus pārstāvjus no Latvijas, lai runātu par sociāliem un politiskiem procesiem, lai rosinātu diskusijas un pārdomas, un ciešāku saskarsmi ikdienā. Berlīnē ir arī sestdienas bērnu skola, ir folkloras grupa, koris un jaunu cilvēku aktīva grupa, kuri piedalās dažādās diskusijās. Tas nenozīmē, ka šo grupu cilvēki savstarpēji nesazinās, viņi vienkārši katrs ir atraduši sev sirdij tīkamāko nodarbi.
Vai nav tā, ka daudzi joprojām sirdī slēpj aizvainojumu un dusmojas uz Latvijas valsti, bet citi ārpus Latvijas jūtas brīvāki un ar lielākām nākotnes iespējām?
Ir dažādas cilvēku grupas. Pieņemu, ka gan Vācijā, gan arī citās valstīs redzamākā ir tā Latvijas diasporas daļa, kura grib, iet un dara. Vienam ir grūtāk, otram vieglāk, bet cilvēki dara, lai sakārtotu savu dzīvi. Jā, pozitīvi noskaņotie ir redzamāki, bet tas nenozīmē, ka nav ģimeņu vai cilvēku, kuriem iet grūti. Mēs ikdienā satiekam dažādu sociālo grupu cilvēkus un viņi, protams, atšķiras. Ikvienam no mums divas lietas ir svarīgas, neatkarīgi no tā, ar ko nodarbojamies – ir jābūt drošībai un ir jābūt iespējai uzturēt sevi un savu ģimeni. Ar to arī sākas lēmumu pieņemšana, kur dzīvot un ko darīt lielākajai daļai cilvēku, kuri aizbrauc no Latvijas un arī tiem, kuri grib atgriezties un atgriežas.
Cilvēki bieži saka, ka Eiroparlaments taču nevar ietekmēt darba devēja un darba ņēmēja attiecības Latvijā, minimālo algu, veselības aprūpi un sociālā atbalsta sistēmu, to drīzāk var izdarīt kādas starptautiskas cilvēktiesību organizācijas.
Ir jānošķir tās lietas, kas ir Eiropas Savienības kompetencē, no tām lietām, kas ir nacionālo valdību ziņā. Tās lietas, ko pieminējāt savā jautājumā, ir nacionālajā kompetencē. Eiropa tur nav vainojama. Mūsu pašu rokās ir sakārtot savu valsti un veidot sociāli ekonomiskos apstākļus tādus, lai cilvēki justos labi un nelūkotos pēc dzīves ārpus Latvijas. Tomēr jāpatur prātā, ka tie lēmumi, kurus pieņem Eiropas Parlaments viennozīmīgi mūsu dzīvi ir darījuši daudz, daudz labāku. Bet mums gribas ātrāk un labāk. Protams, mēs gribētu Latvijā tādu pat dzīves līmeni kā Vācijā, bet jāatceras, ka pēc neatkarības atgūšanas mums sava valsts bija faktiski jāsāk veidot no sākuma, kamēr Rietumeiropai ir bijusi iespēja to darīt jau pēc otrā pasaules kara, izdzīvojot dažādus attīstības posmus. Mēs tam ejam cauri paātrinātā veidā, mēs daudz esam panākuši, bet nevaram to izdarīt, „saspiežot” šos procesus laikā. Ir jārunā par to, ka ir daudz labu un pozitīvu lietu. Trūkumi ir jāredz, par tiem ir jārunā un tie ir jārisina, bet nevajag aizmirst labo. Arī Eiropas Parlamenta devumu Latvijas izaugsmē. Mēs esam daudz izdarījuši ar Eiropas savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu. Mums ir vajadzīga gudrība un pacietība!
Mums ir brīnišķīgi Latvijas cilvēki Vācijā! Šeit latvietība tiek kopta un lolota. Aicinu visus atbalstīt Eiropas savienību un Latviju Eiropā!
* Materiāls sagatavots Eiropas Latviešu apvienības īstenotā projekta “Simts balsis Simtgadē” ietvaros ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas valsts Simtgades programmas ietvaros.