lv
Mājas lapa ir izstrādes procesā un informācija tiek papildināta.

LVportāls.lv: Diasporas likums. Kādas likumdošanas iniciatīvas īstenotas?

Pirms nepilniem diviem gadiem tika pieņemts Diasporas likums. Tas būs ietvars diasporas un remigrācijas rīcībpolitikai, kas līdz tam nebija definēta. No vairāk nekā desmit likumdošanas iniciatīvām, kas noteiktas likuma pārejas noteikumos, dažas ir pieņemtas, citas vēl tiek izskatītas Saeimā. 

Informācijas pirmavots: LV portāls, Inese Helmane

LV portāls skaidro, ko ir izdevies atrisināt ar Diasporas likuma ieviešanu un kādas galvenās problēmas vēl būtu jārisina.

ĪSUMĀ
  • Ir izveidoti trīs diasporas politikas stūrakmeņi: Diasporas likums, Diasporas konsultatīvā padome un visaptverošs plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam.
  • Ar likumu ir ielikti stipri pamati tam, lai ar mērķtiecīgu darbu uzturētu saiknes un piesaistītu diasporas ieguldījumu Latvijas demogrāfijas, ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu pārvarēšanai.
  • Apņemšanās, kas noteiktas Diasporas likumā, skar 12 likumu grozījumus.
  • Vairāki likumprojekta grozījumi patlaban atrodas izskatīšanā Saeimā, vairākas apņemšanās Diasporas likumā ir izpildītas.
  • Diskutabls ir jautājums par to, vai remigrējušam diasporas loceklim pensijas neapliekamais minimums jāpiemēro tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

Ārlietu ministrijas jaunieceltā speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele uzskata, ka ir izveidoti trīs diasporas politikas stūrakmeņi:

Plāns paredz atbalstīt diasporas vajadzības ārpus Latvijas un sekmēt tautiešu atgriešanos Latvijā remigrācijai atbalstošu pasākumu ietvarā, Ārlietu ministrijai koordinējot vienotu valsts institūciju darbu ar diasporu.

Akmenī ierakstīts atbalsts

“Likums ir nostiprinājis, “ierakstījis akmenī” finansiālu atbalstu iespējai izglītoties latviešu valodā un arī kultūrai. Ilgus gadus katru reizi bija jāstāsta, ka latviešu skolas ir un būs un ar tām tiek uzturēta latviskā identitāte. Šī apņemšanās tagad ir iekļauta pamatbudžetā,” saka Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte. Vienlaikus viņa atzīst, ka darbs pie Diasporas likuma turpinās.

Likums nodrošina noteiktas lietas, bet ne cilvēku attieksmi. Ir labi, ka publiski valsts atzīst to, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārpus valsts, ir tikpat nozīmīga sabiedrības sastāvdaļa.

“Likums nodrošina noteiktas lietas, bet ne cilvēku attieksmi. Ir labi, ka publiski valsts atzīst to, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārpus valsts, ir tikpat nozīmīga sabiedrības sastāvdaļa,” turpina K. Saulīte. “Latvieši jau gadu desmitus ir dzīvojuši ārvalstīs ar domām par un ap Latviju. Tas, ka ir likums, šo darbību un degsmi nemaina. Vai viss ir gājis tik ātri, kā gribētos? Protams, ne, bet šogad pa vidu ir Covid-19. Diasporas likums vairāk ir “sausā” daļa, kas atļauj kaut ko darīt. Reālā darbība nav atkarīga no likuma. Jo vairāk ejam uz priekšu, jo vairāk risinām un saprotam, ka lietas ir jāmaina.”

Nostiprina saikni ar Latviju

Savukārt Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēde Elīna Pinto norāda, ka Diasporas likums ir ielicis stiprus pamatus tam, lai ar mērķtiecīgu darbu uzturētu saikni ar Latviju un piesaistītu diasporas ieguldījumu Latvijas demogrāfijas, ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu pārvarēšanai.

“Likumam bija divējāds uzdevums. Pirmais ir valststiesisks, proti, nostiprināt mūsu valsts un tautas fundamentālos principus, starp kuriem atbilstoši Diasporas likumam ir arī ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo saikne ar Latviju,” tā E. Pinto. “Tādējādi tika radīts likuma ietvars diasporas un remigrācijas rīcībpolitikai, kas līdz tam nebija definēta. Šis likuma uzdevums ir izpildīts, pat ja politiskās vilkmes un stratēģijas šai jomā joprojām trūkst. Tas sakāms arī par Eiropas Savienības līmeni, kur slēpjas risinājumi vairākiem mobilitātes radītajiem emigrācijas valstu demogrāfijas, veselības aprūpes sistēmu un ekonomikas izaicinājumiem.”

Otrs Diasporas likuma uzdevums ELA ieskatā bija praktisks. Tas bija apsolījums konkrēti rīkoties, lai konkrētiem cilvēkiem konkrētos brīžos un apstākļos būtu vienkāršāk kārtot lietas Latvijā vai atgriezties. “Šo apsolījumu jau divus gadus pēc likuma pieņemšanas ir ļoti grūti izpildīt. Nav ieviestas vairākas praktiskās Diasporas likuma normas – par papildu dzīvesvietas reģistrēšanu, par pasta balsošanu pašvaldību vēlēšanās, par ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību remigrējot. Citas normas, piemēram, par ārvalstu profesionālās kvalifikācijas vienkāršotu atzīšanu praktiskam vai akadēmiskam darbam Latvijā, tikušas virzītas lēni un negribīgi, kā liecināja, piemēram, Uģa Gruntmaņa gadījums un citi,” uzskata E. Pinto.

Viņasprāt, šos jautājumus varētu daudz lietišķāk un mērķtiecīgāk risināt Diasporas konsultatīvajā padomē, valdībā un Saeimā. “Nav runa tikai par ierēdniecību, svarīga ir arī sabiedrības un politikas veidotāju izpratne un ieinteresētība,” piebilst ELA pārstāve.

Visu rakstu lasiet lvportāls.lv<<

Informācija publicēta projekta „3D Diaspora Domā Dara (2020)” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Īstenošanas laiks: 01.01.2020. –
30.10.2020. Projekta Nr. NR.2020.LV/DP/19 Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #DiasporaDomaDara

Informāciju publicēja: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK