Sestdien, 30.jūlijā, Rīgā notikušajā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru sapulce, tika apspriests gan organizācijas līdzšinējais veikums, gan arī nākotnes plāni – veidot ciešākas saiknes starp mūsu diasporām pasaulē un Latvijas sabiedrību.
Eiropas Latviešu apvienība, kas veido tiltu starp Latviju un aptuveni 350 tūkstošiem ārpus Latvijas dzīvojošiem mūsu valsts piederīgajiem Eiropā, atzīmē savu 70 gadu pastāvēšanas gadadienu. Šo desmitgažu laikā Eiropas latviešu kopdarbība ir dzinusi dziļas saknes, kuplojusi plašumā, un arī pārtapusi: gluži tāpat kā pati Latvija un latvieši.
Sapulcē piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits, mudinot likt lielāku uzsvaru uz inovācijām, zinātni, tehnoloģijām un izglītību “Tās ir jomas, kurās ir jāinvestē. Tās vienlaicīgi ir jomas, kurās mēs nākamajā rudenī vēl neredzēsim rezultātus. Bet, ja mēs šodien ieguldām tur, un pamatīgi, nevis kaut kādas druskas, tad 2030.gadā mēs tiešām redzējuši rezultātu un būsim krietni pakāpušies,” sacīja Levits.
“Latvija pēc desmit gadiem būs tāda, kā mēs redzam latviešu jauniešus. (..) Es redzu, ka latviešu jaunieši gan Latvijā uz vietas, gan pasaulē ir ļoti mūsdienīgi un arī līdzatbildīgi domājoši, pārejot no patēriņā balstītas attieksmes pret dzīvi uz pietiekamībā balstītu,” sacīja ELA prezidija locekle Elīna Pinto.
Liela vērība sapulcē tika veltīta izglītībai un latviešu valodas apgūšanai.
Pilngadību iegūst pirmā paaudze, kas pēc 2008.gada krīzes izbraukuši ar ģimenēm no Latvijas. Tā ir paaudze, kas Latvijā ir dzīvojusi pašus pirmos dzīves gadus vai Latvijā nav dzīvojusi vispār.
“Kā mēs varam maksimizēt ārvalstu bērnu latvietību, kā varam veltīt neformālo izglītību, lai vairotu latvietību. Ar skolas fokusu tikai nepietiks,” pauda ELA prezidija izglītības nozares vadītājs Māris Pulis.
“Gandrīz neviena Latvijas augstskola diasporas jaunatni neuzskata par potenciālu, ar kuru vajadzētu strādāt individuāli,” norādīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
Ir ārkārtīgi būtiski nepazaudēt jauno latviešu paaudzi. Tāpēc būtu jāgādā, lai jaunieši ierauga Latviju ne tikai kā brīvdienas laikos pie vecmāmiņas, bet uztvertu Latviju kā mūsdienīgu, eiropeisku valsti.
“Mēs esam ieviesuši bērniem apmācības robotikā. Un tas būs veids, kā piesaistīt bērnus modernai Latvijai,” norādīja ELA izglītības programmu vadītāja un pārstāve Latvijā Aira Priedīte.
Latvietība ārvalstīs nav vienkārši ieelpojama kopā ar svaigu gaisu, tas ir pamatīgs darbs. Ārpus Latvijas dzīvo apmēram pusmiljonam latviešu. No tiem 85% dzīvo tieši Eiropā, tādēļ ir liela atbildība, kā noturēt šo cilvēku saikni ar Latviju.
Pinto izteica gandarījumu, ka valsts budžetā ir paredzēta nauda darbam ar diasporu. Taču arī diasporas latvieši ir tie, kuri finansiāli dod ieguldījumu arī Latvijai.
Pasākumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #NVOfonds2021 #DiasporasNVO2021
