lv

Latvieši Vācijā – aktīvi balsotāji un vēlēšanu organizatori

“Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas ļauj pēc pilsoņu iniciatīvas pašiem veidot vēlēšanu iecirkņus. Tāpēc ir ļoti svarīgi būt pilsoniski aktīviem un pašiem kā diasporas pārstāvji veidot vēlēšanu iecirkņus,” uzsver ELA un PBLA pāstāve, Frankfurtē pie Mainas dzīvojošā Mārīte Kļaviņa - Pēnsgena, kura ir vēlētāju veidotā vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja.

No Latvijas valsts budžeta šiem vēlētāju veidotiem iecirkņiem apmaksā telpu īri, algu komisijas locekļiem par nostrādātajām stundām (8 līdz 10 eiro stundā atkarībā no amata), kā arī finansē komisijas locekļu ēdināšanu vēlēšanu dienā, tam atvēlot 11 eiro katram. Jāsaka gan, ka ne visi iecirkņi veidotāji pieprasa šo finansējumu. Piemēram, Frankfurtes iecirkņa veidotāji rēķinus par telpu īri nolēmuši neiesniegt, nodrošinās to paši no sava budžeta.

Šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās latvieši diasporā par Latvijas izvirzītajiem deputātu kandidātiem varēs balsot kopumā 12 vēlētāju pašu izveidotos iecirkņos. Eiropas Savienībā (ES) gan atrodas tikai četri no tiem, un tie visi ir Vācijā, kur šajās vēlēšanās būs visplašākais klāsts ar vēlētāju pašu veidotiem iecirkņiem. Tie atrodas Frankfurtē pie Mainas, Minsterē un Minhenē, kā arī latviešu centrā Bērzainē Freiburgā.

Kāpēc latvieši Vācijā nolēma nepaļauties tikai uz Latvijas vēstniecības veidotajiem iecirkņiem, kā arī piedāvāto iespēju balsot pa pastu un uzņēmās nebūt ne tik vieglo balsošanas organizētāju darbu?

Kristīne Markus, Frankfurtes pie Mainas vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretāre, atbildot uz šo jautājumu stāsta: “Interese par Eiropas Parlamentu kā vienu no ES svarīgākajām institūcijām un likumdošanas orgānu man bijusi vienmēr. Uzskatu par savu kā Latvijas un ES pilsoņa pienākumu ne tikai izmantot savas balsstiesības, bet arī, izveidojot vēlēšanu iecirkni, palīdzēt arī citiem latviešiem būt pilsoniski aktīviem. Jau 2022. gadā Frankfurtes Latviešu biedrībā nolēmām, ka gribam būt ne tikai pasīvi iesaistīties, daloties ar informāciju par aktuālām vēlēšanām, bet arī aktīvi piedalīties pašiem organizējot vēlēšanu iecirkni Frankfurtē.”

Latvieši Vācijā – aktīvi balsotāji

Izmēģinot savus spēkus 14. Saeimas vēlēšanu iecirkņa veidošanā, aktīvie Frankfurtes tautieši bijuši patīkami pārsteigti, jo vēlētāju interese par iespēju nobalsot bija pat lielāka nekā gaidīts. Frankfurtē nobalsoja gandrīz 400 latviešu! Tas ļāva vēlreiz pārliecināties, ka latvieši Frankfurtē ir ļoti sabiedriski aktīvi un seko līdzi politiskajiem notikumiem.

Pilsoņu aktivitāte arī lika noticēt, ka iespēja balsot Frankfurtē tiešām ir pieprasīta.

M. Kļaviņa – Pēnsgena gan norāda: uz Saeimas vēlēšanām ir daudz lielāka motivācija veidot iecirkni, jo tajās balsotāju aktivitāte parasti ir krietni lielāka nekā EP vēlēšanās.

K. Markus piebilst, ka iecirknis jāveido arī tāpēc, ka daļa ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu nelabprāt balso pa pastu, jo uztraucas, vai izdosies laicīgi nosūtīt nepieciešamos dokumentus. Turklāt nozīme ir arī tam, ka iecirknī ir iespēja aprunāties, turpat uz vietas noskaidrot visus interesējošos jautājumus par balsošanu. Iecirknī vēlēšanu process šķiet arī ērtāks un saprotamāks.

Dina Krastiņa, kura ir vēlētāju veidota vēlēšanu iecirkņa Minsterē komisijas sekretāre, teic, ka arī Minsterē dzīvojošie latvieši allaž bijuši sabiedriski aktīvi. Šī pati komanda rīkojusi arī balsošanu 14. Saeimas vēlēšanās. Tad Minsterē nobalsoja tik daudz tautiešu, ka tas kļuva par otru visvairāk balsu savākušo vēlēšanu iecirkni Vācijā! “Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkni Minsterē veidojam ar cerību un vēlmi, ka arī EP vēlēšanās latvieši būs sabiedriski atbildīgi un aktīvi,” pauž D. Krastiņa.

Viens no mūsu uzdevumiem ir mudināt tautiešus nebūt kūtriem, aizdomāties, ka šie deviņi deputāti būs tie, kas liks Eiropas Savienības likumu veidotājiem sadzirdēt tieši Latvijas intereses, aktualitātes, vajadzības. Lai šie deputāti ir kompetenti, sadzirdami, aktīvi, ar kvalitatīvu darbu! Aicinām nestāvēt malā kritizējot, bet rīkoties! ES būs tāda, kādu paši vien veidosim, šoreiz - ar savu balsojumu.”

Latviešu kultūras centrā “Bērzaine” arī entuziastu veidots vēlēšanu iecirknis darbosies ne pirmoreiz. “Mums tas ir pašsaprotami, ka jāveido,” saka šī iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dina Emeriha.

Minhenē iecirknis taps pirmoreiz!

Savukārt Minhenē pirmo reizi vēlēšanu iecirknis izveidots tieši uz šīm EP vēlēšanām.

Par to, ka Minhenē izveidots vēlēšanu iecirknis, liels paldies jāsaka Frankfurtes Latviešu biedrības vadītājai Mārītei Kļaviņa- Pēnsgenai. Tieši viņa vienā no latviešu diasporas pasākumiem šī gada sākumā mūs iedrošināja spert šo soli,” stāsta Minhenes vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Agnese Jirgensone. Minhenē nesen izveidojusies jauna latviešu biedrībai, tāpēc A. Jirgensone atzīst, ka vēlēšanu iecirkņa izveide ir diezgan liels izaicinājums, bet šī ir arī fantastiska iespēja pārbaudīt un pierādīt sevi, kā varošu un strādāt gribošu komandu, kura ir atvērta visam jaunajam.

Dod iespēju balsot A. Jirgensones ieskatā ir svarīgi tāpēc, ka “katra balss ir svarīga”.

Eiropas parlamentā tiek pieņemti Latvijai svarīgi jautājumi. Un vērtīgi būtu katram apzināties, ka Latvija ir daļa no Eiropas,” teic A. Jirgensone.

Arī D. Emeriha norāda uz katras balss nozīmību: “Eiropai jākļūst vienotai. Nav svarīgi, cik personas pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā. Svarīgi ir, ko viņi visi var kopīgi paveikt. Mēs katrs ar savu balsi varam veicināt, lai tiek ievēlētas personas, kuras pārstāv mūsu intereses un ikviena balss var būt izšķiroša.”

Kā demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības locekļiem mums jānovērtē un noteikti jāizmanto iespēja piedalīties un balsot Eiroparlamenta vēlēšanās. Ikkatrai balsij ir vērtība un šīs vēlēšanas mums ļauj ietekmēt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības nākotni,” turpina K. Markus.

Viņa aicina Latvijas pilsoņus apzināties, ka Eiropas parlaments ir vienīgā Eiropas Savienības institūcija, kuras pārstāvjus no Latvijas varam ievēlēt paši tiešās vēlēšanās.

Tie būs tie cilvēki, kas turpmākos gadus pārstāvēs Latvijas vārdu un intereses,” uzsver K. Markus.

Tik vērtīgā latviešu balss!

Frankfurtes iecirkņa veidotājas norāda uz kādu ļoti interesantu faktu, kāpēc latviešiem citās ES valstīs būtu vērts balsot tieši par Latvijas, nevis mītnes valsts deputātu kandidātu sarakstiem. Proti, Latvijas pilsoņu balsis ir ar lielāku svaru nekā daudzu citu ES valstu pilsoņu balsis. Tā ir tāpēc, ka vietu skaits Eiroparlamentā iedalīts, ņemot vērā valsts iedzīvotāju skaitu saskaņā ar līdzsvarotās proporcionalitātes principu. Deviņi pārstāvji no Latvijas: tas varbūt šķiet maz, taču jāņem vērā, ka Latvijā ir tikai 1,8 miljoni iedzīvotāju. Vācija, kurā dzīvo aptuveni 84 miljoni, var ievēlēt tikai 96 deputātus. Tāpēc katra par Latvijas deputātu kandidātu sarakstu nodotās balss salīdzinošā vērtība ir gandrīz četras reizes lielāka. M. Kļaviņa - Pēnsgena teic, ka lielais svars, kas ir Latvijas pilsoņu balsīm, ir viens no iemesliem, kāpēc viņa, būdama Latvijas un Vācijas dubultpilsone, tomēr izvēlas balsot par Latvijas deputātu kandidātiem. Turklāt tam, ka Latvija ievēl maz deputātus, ir arī pozitīvais aspekts: visus ievēlētos var atcerēties un sekot viņu politiskajai darbībai, kamēr visiem teju simts Vācijas pārstāvjiem nebūs iespējams pat atcerēties vārdus.

Vieglāk tiem, kam jau ir pieredze

A. Jirgensone atklāj, ka izveidot iecirkni “tīri teorētiski nav grūti”. Taču salīdzinoši liels izaicinājums bija elektronisko parakstu nodrošināšana komisijas locekļiem, jo dzīvojot Vācijā bez tiem var iztikt.

Komunikācija ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) norit ļoti raiti un bez lielas aizķeršanās. Viss tiek izskaidrots ļoti saprotami. Gadījusies gan aizķeršanās: minhenieši saņēmuši sūtījumu, kas bija paredzēts Minsteres vēlēšanu iecirknim un otrādi, taču problēma tika operatīvi atrisināta.

D. Krastiņu birokrātiskais process, kas saistīts ar vēlēšanu organizēšanu, nepārsteidz. “Protams, ir jābūt pacietībai, iemaņām, vēlmei, lai ne tikai izveidotu vēlēšanu iecirkni, bet arī nodrošinātu sekmīgu rezultātu. Izaicinājums ir liels, jo zināms, ka EP vēlēšanās vēlētāji nepiedalās tik aktīvi kā Saeimas vēlēšanās, bet mēs esam vienoti kā komanda un dodam latviešu diasporai iespēju piedalīties vēlēšanās,” viņa saka.

Minsterē vēlēšanu organizēšanu atvieglo tas, ka komanda sastrādājusies, jau agrāk rīkojot vēlēšanas. Katrs vēlēšanu komisijas loceklis dod savu artavu: kādam ir vairāk pacietības, citam sapratnes par tehniskām lietām, bet cits ir izcils matemātiķis, analītiķis vai draudzīgākās atmosfēras radītājs. Vēlēšanu organizatoriem ir prieks būt sabiedriski aktīviem. Kaut jāziedo daudz brīvā laika, šī ir arī laba pieredze. Vēlēšanu rīkošana ļauj sajust, ka ir iespējams darboties Latvijas labā, arī dzīvojot ārpus tās. Līdzdalība vēlēšanās ir iespēja veidot Latvijas nākotni, kā arī parādīt, ka novērtējam demokrātiju un brīvību, ko esam kopā izcīnījuši, piebilst D. Krastiņa.

D. Emeriha vērtē: “Sadarbība ar CVK ir ļoti laba. Sākumā varbūt likās, ka grūtākais būs savākt atbalstītāju parakstus (lai atvērtu pašu vēlētāju veidotu iecirkni par to jāparakstās 36 Latvijas pilsoņiem -I. K.), bet arī to dabūjām gatavu.”

K. Markus ieskatā iecirkņa izveide ir saprotama un salīdzinoši vienkārša, ja ir laba un motivēta vēlēšanu iecirkņa komanda. “Mūsu gadījumā gandrīz visa komanda ir tā pati, kas jau bija organizējusi Frankfurtes vēlēšanu iecirkni 14. Saeimas vēlēšanās, tāpēc iecirkņa izveides un norises process ir pazīstams. Protams, jārēķinās, ka jāizpilda noteikti nosacījumi, lai laicīgi pieteiktu vēlēšanu iecirkni, kā arī jānodrošina telpu un atbilstoša inventāra pieejamība. Ir arī ļoti detalizēti jāpārzina vēlēšanu iecirkņa instrukcijas un norises noteikumi. Komunikācija ar CVK noris ļoti operatīvi un jebkādi jautājumi vai neskaidrības tiek aši atrisinātas, tādējādi arī jūtam lielu atbalstu arī no Latvijas iestāžu puses.”

Kas ir vēlēšanu organizētāji?

A. Jirgensone stāsta, ka Minhenes vēlēšanu komisijas locekļi viens otru pazīst jau vairākus gadus. Piemēram, viena no komisijas loceklēm Vācijā ir jau 13 gadus, strādā bērnudārzā par audzinātāju. Cita Minhenē ir vien pāris gadus, strādā banku sektorā, vēl kāds ikdienā nodarbināts autoindustrijā. Pati A. Jirgensone Vācijā ir 13 gadus, strādā zobu tehniķu laboratorijā. “Mūs visus vieno mīlestība pret latviešu kormūziku, visi dziedam Bavārijas Latviešu Biedrības jauktajā korī "Rudzi". Mūs vieno arī vēlme turpināt latviskumu un sanākt kopā.”

Bērzaines vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi visi Vācijā dzīvo jau vismaz desmit gadus un arī ikdienā strādā latviešu centrā “Bērzaine”.

Frankfurtes vēlēšanu iecirkni veido trīs Frankfurtes Latviešu biedrības valdes locekles un viena biedre, kas visas jau vairākus gadus dzīvo un strādā Vācijā. K. Markus ar Vāciju saistīta kopš 2013. gada, kad “Erasmus” programmas ietvaros vienu semestri studēja Berlīnē tiesību zinātni maģistratūrā, specializējoties Eiropas Savienības tiesībās. 2014.gadā ieguva stipendiju Vācijas Parlamentā (Internationales Parlamentsstipendium), kas ļāva piecus mēnešus strādāt par Bundestāga deputāta palīgu.

M. Kļaviņa – Pēnsgena Vācijā dzīvo jau kopš 2003. gada, kad Ķelnē uzsāka biznesa un ekonomikas studijas. Šobrīd audzina trīs meitas un vada Fraknkfurtes latviešu biedrību, ko kopā ar tautiešiem dibinājusi pirms deviņiem gadiem. Kopš janvāra viņa ir arī Pasaules brīvo latviešu apvienības vicepriekšsēde.

M. Kļaviņa – Pēnsgena uzsver: vēlēšanu organizatori bieži ir tie paši ļaudis, kas ir aktīvi latviešu biedrībās un darbojas uzturot korus, folkloras un deju kopas, kā arī latviešu skoliņas. Tāpēc ir tā: ja kādā pilsētā ir aktīva biedrība, ir liela iespēja, ka tur būs arī pašu veidots vēlēšanu iecirknis. “Piemēram, ja nebūtu pieredzes biedrībā, es nemaz nezinātu, no kura gala sākt, meklējot telpas iecirknim,” teic M. Kļaviņa – Pēnsgena. Viņas vadītais iecirknis ierīkots kultūras centra telpās. Tur arī biedrība īrē telpas.

Turklāt tieši caur biedrības veidotajiem kolektīviem var veicināt arī vēlētāju aktivitāti, katrā pasākumā un saziņā atgādinot: mums būs iecirknis, lūdzu, nāciet vēlēt. Arī iecirkņa veidošanai nepieciešamos parakstus savākt bija viegli, jo tas darīts vietējā latviešu kora jubilejas pasākumā.

Turklāt biedrība var rīkot vēlēšanām paralēlu saviesīgu pasākumu. Frankfurtē turpat blakus iecirknim citā telpā būs iespēja iedzert kafiju, uzstāsies folkloras kopa. “Apvienojam pilsonisko aktivitāti ar kaut ko patīkamu un latvisku,” stāsta M. Kļaviņa – Pēnsgena.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latviesi.com un autore Ilze Kuzmina.

#DiasporasNVO2024

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK