Ja Latvijas pilsonis dzīvo citā Eiropas Savienības valstī un ir iekļauts šīs valsts vēlētāju sarakstā, tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, viņš stāv vairāku izvēļu priekšā.
Latvijā dzīvojošie bieži mēdz sūroties, ka grūti izvēlēties deputātu kandidātu sarakstu, par ko balsot, tikmēr tautiešiem ārpus Latvijas turklāt jāizlemj, vai izvēlēties EP deputātus no Latvijas partiju vai no mītnes valstī veidotajiem deputātu kandidātu sarakstiem. Ja izlemts balsot par Latvijas kandidātiem, vēl jāsaprot, kā to izdarīt: vai meklēt tuvāko balsošanas iecirkni vai balsot par pastu.
Sarunājoties ar latviešiem, kas EP vēlēšanās balsos ārpus Latvijas, nācās secināt, ka viņu argumenti, kāpēc balsot par mītnes valsts vai Latvijas deputātu kandidātu sarakstiem, ir visadažādākie.
Balsos par stiprākajiem
Kaspars Igaunijā dzīvo un strādā jau ceturto gadu, jo tur mīt viņa dzīvesbiedre. Viņš izlemis balsot par Igaunijas EP deputāta kandidātiem. “Vienīgais iemesls, kāpēc tā ir, ka, manuprāt, jābalso par stiprākajiem. Respektīvi, šajā gadījumā, ja man jāizvēlas, kam būtu iespēja pieņemt ietekmējošāku, spēcīgāku lēmumu, tad sliecos par labu igauņiem, jo viņi pēdējs gados ir pierādījuši sevi drusku labāk. Savukārt Latvija var pavilkties uz augšu, ja ir spēcīgāki kaimiņi,” teic Kaspars.
Viņš atzīst, ka, lemjot kuru tieši partiju atbalstīt, uzticēsies dzīvesbiedres ieteikumam. Tomēr arī pats vēro, kādi ir un kam tic dažādu politisko spēku atbalstītāji. Piemēram, dzirdējis, kā Igaunijas partijas “EKRE” atbalstītājs pauda atbalstu Krievijas diktatoram Putinam. Tad sapratis, ka par šo partiju pats nebalsos.
Kaspars piebilst, ka, neraugoties uz izvēli šobrīd balsot par Igaunijas politiķiem, arī Latvijas politikai seko līdzi un piedalās arī Latvijā rīkotajās vēlēšanās.
Kur dzīvo, par to balso
Gunita, kura Francijā dzīvo un strādā jau divdesmit gadus, atklāj: “Kopš esmu ieguvusi dubultpilsonību, vēlēšanās piedalos tikai Francijā. Arī šajās Eiropas parlamenta vēlēšanās balsošu par kādu Francijas sarakstu.”
Viņa atzīst, ka par franču politiķiem balsos arī tāpēc, ka “neesmu dzirdējusi kādas jaunas idejas no Latvijas politiķiem”. Gunita gan atzīst, ka arī pati nav pietiekami sekojusi politiskajām aktivitātēm Latvijā, kā arī politiskajām apvienībām, kas te darbojas, tāpēc būtu grūtāk izlemt, par kuru deputātu kandidātu sarakstu no Latvijas tad galu galā balsot.
Diāna, kas darba un ģimenes dēļ jau trīs gadus dzīvo Nīderlandē, plāno balsot par nīderlandiešu kandidātiem. “Es dzīvoju Nīderlandē, un man liekas, ka tas ir arī loģiski – balsot par nīderlandiešu kandidātiem. Galu galā tas ir Eiropas Parlaments un visi ievēlētie tāpat tur būs kopā. Tāpēc man neliekas tik svarīgi balsot tieši par latviešiem. Otrs faktors ir, ka nobalsot par latviešu kandidātiem ir sarežģītāk. Ja es gribētu balsot par latviešiem, tad man tas ir īpaši kaut kā jāorganizē. Savukārt, ja balsoju par nīderlandiešiem, ar savu pasi vienkārši dodos uz balsošanas iecirkni,” skaidro Diāna.
Viņa gan piebilst: ja pirmā vēstule ar aicinājumu balsot EP vēlēšanās būtu pienākusi nevis no Nīderlandes, bet no Latvijas, iespējams, tomēr balsotu par Latvijas kandidātiem. Tāpēc Diāna mudina atbildīgās iestādes citkārt aktīvāk uzrunāt ārvalstīs dzīvojošos latviešus par iespēju nobalsot par latviešu kandidātiem. “Man ļoti patika, ka Nīderlande tiešām parūpējās par to, ka es saņemu to vēstuli ar aicinājumu balsot. Man liekas bēdīgi, ka mēs par diasporas cilvēkiem neparūpējamies, lai viņi tiešām aiziet un nobalso,” tā Diāna.
Latvijas politikā joprojām zinoši
Tikmēr cita Diāna, kas jau apmēram 15 gadus dzīvo ārpus Latvijas, bet šobrīd ceturto gadu dzīvo Maltā, nolēmusi balsot par kādu no Latvijas deputātu kandidātu sarakstiem. Tā izlēmusi, jo “identificēju sevi kā latvieti un man ir svarīgi, kas notiek Latvijā. Man ir svarīgi mani bērni un arī, lai bērniem būtu saikne ar Latviju”.
Viņasprāt, atrašanās ārpus Latvijas netraucē būt zinošai par mūsu valsts politiskajā dzīvē notiekošo un izvērtēt, par ko balsot: “Tas, kā es izvērtēju, par ko balsot, manuprāt, īpaši neatšķiras no tā, kā Latvijā dzīvojošais to dara. Visu laiku sekoju līdzi jaunumiem, katru dienu lasu ziņas no dažādiem portāliem un sazvanoties apspriežu ar saviem ģimenes locekļiem Latvijā iekšpolitikas jautājumus. Izrunājam dažādus jautājumus, attieksmi - kā viņi no šīs lietas redz, Latvijā dzīvojot. Jo es tomēr informāciju iegūstu no ziņām, un tas nav gana vispusīgs avots.”
Diāna plāno balsot pa pastu.
Arī Arta, kas jau gandrīz 14 gadus dzīvo Beļģijā dzīvo un tur strādā par tulku, nolēmusi balsot par Latvijas izvirzītajiem EP kandidātiem. Iemesli šādai izvēlei ir vairāki: “Pirmkārt, jāatzīstas, ka Beļģijas politikai tik ļoti nesekoju līdzi, tāpēc man nav tik lielas izpratnes par tiem cilvēkiem, kas kandidē uz EP no Beļģijas. Otrkārt, Latvijas gadījumā man ir svarīgi nobalsot pret atsevišķiem politiskiem spēkiem.”
Savukārt par ko tieši balsos, Arta vēl nav izlēmusi. Lēmumu pieņems, vērojot politiskos notikumus Latvijā. “Ziņas it kā lasu, taču nevar teikt, ka šausmīgi rūpīgi sekoju Latvijas iekšpolitikai. Bet ir kaut kādas tādas lietas, kas man ir svarīgas un atkarīgi no tām es arī balsoju. Piemēram, man likās, ka arī Latvijā vajadzēja pieņemt attiecību regulējumu viendzimuma pāriem,” viņa atzīst.
Arta piebilst, ka līdz šim, neraugoties uz ikdienu ārpus Latvijas, balsojusi teju visās līdz šim notikušajās Saeimas un EP vēlēšanās. Tāpat piedalījusies referendumos, piemēram, valsts valodas referendumā.
Lai nav kauns par Latvijas pārstāvjiem!
Lindai, kas jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo Briselē, Beļģijā un strāda Eiropas Savienības institūcijās, iespējams, gaidāmā ceļojuma dēļ Eiropas Parlamenta vēlēšanās šoreiz neizdosies nobalsot. Tomēr, ja balsotu, tad izraudzītos kādu no Latvijas piedāvātajiem deputātu kandidātu sarakstiem, jo Latvija joprojām ir Lindas valsts un viņa vēlas, lai dzimteni Eiropā pārstāvētu deputāti, par kuriem nav jākaunas. Šobrīd diemžēl sanāk kaunēties.
Nīderlandē ilgus gadus dzīvojošā Līza arī sliecas balsot par Latvijas deputātu kandidātiem.
Līdzīgi kā Arta, viņa ar savu balsi vēlas ietekmēt, lai Eiropas parlamentā no Latvijas neiekļūtu konkrētas partijas un to pārstāvji: “Viens no iemesliem, kāpēc pagājušoreiz balsoju par Latvijas sarakstiem, bija tas, ka ļoti cerēju, ka Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka netiks Eiropas Parlamentā. Tas nenostrādāja, tomēr ņemot vērā, cik ļoti liela ir Krievijas ietekme uz atsevišķiem Latvijas politiķiem, daru visu, lai mēģinātu viņus nedabūt iekšā Eiropas institūcijās.”
Pat, ja ne vienmēr izdodas sasniegt mērķi, ir jāiet un jābalso, mudina Līza: “It īpaši tāpēc, ka zinām, ka ir partijas, kuras ir prokremliskas un kurām atkal ir iespēja tikt Eiropas Parlamentā. Man liekas, ka tas Latvijai mazliet dara kaunu, ka, piemēram, Ždanoka ir gadiem sēdējuši Eiropas Parlamentā un aizstāvējusi Krievijas intereses.”
Izvēloties par ko balsot EP vēlēšanās, viņai ir būtiski arī tas, kādā Eiropas partiju grupā viņas izvēlētais kandidāts iekļausies. Tāpēc, lemjot par ko balsot, “nevari tikai skatīties, ko partijas dara Latvijā”. “Jāvērtē, kā tās rīkojas ES līmeņa politikā: kādā partiju grupā tās ir un kā šī partiju grupa balso. Man īpaši svarīgi ir, kāda ir partiju grupas attieksme pret vides un klimata jautājumiem,” teic Līza. “Es gribu, lai ir kāds, kuram tas jautājums arī rūp. Tāpēc domāju, ka nekad nebalsošu par Eiropas Tautas partiju. Viņi man ir par konservatīvu un pēdējo gadu laikā, manuprāt, ir parādījuši, ka viņiem īstenībā nekas neinteresē.”
Līza atceras, ka tikai vienu reizi esmu balsojusi par Nīderlandes kandidātiem. Iespējams, tāpēc, ka tā bijis vieglāk: krietni lielāka balsošanas iecirkņu pieejamība.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latviesi.com un autores Ieva Strazdiņa un Ilze Kuzmina.
#DiasporasNVO2024
