Taujāts, kāpēc diasporas latviešiem arī jāiet balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, viņš atgādina to, ko pirms pāris dienām teica Eiropas Komisija priekšsēdētājs Žans Klods Junkers – "Iedomājieties to rītu, kādā mēs pamodīsimies, ja balsot būs aizgājuši tikai populisti un ekstrēmisti!"
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas izpildītāju Andri Kužinieku intervē Sallija Benfelde.
25. maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet nereti nākas dzirdēt viedokli, ka Eiropas Savienībā visu nosaka Eiropas Komisija, bet Parlamentam lielas ietekmes nav, tādēļ nav ļoti svarīgi, kādi politiķi tajā tiek ievēlēti. Vai tā ir? Ko dara Eiropas Komisija, vai tā var pieņemt lēmumus bez Parlamenta?
Eiropas Komisija ir daļa no Eiropas Savienības izpildvaras, bet Eiropas Savienības institūciju pamatos ir trīs vaļi: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, kurā darbojas dalībvalstu ministri un kuri pēc savām atbildības jomām piedalās lēmumu pieņemšanā. Eiropas komisijai ir likumdošanas iniciatīva – likumprojekti Eiropas izpratnē ir direktīvas vai regulas, ko izstrādā Eiropas komisija. Pēc tam tās tiek nodotas apspriešanai gan Parlamentam, gan Padomei jeb ministriem. Eiropas Komisija nekad viena pati nevar pieņemt nekādus lēmumus, ir vajadzīga dalībvalstu ministru piekrišana un Parlamenta balsojums. Tas nozīmē, ka daudz atkarīgs no tā, kā dalībvalstu valdības prot aizstāvēt savas intereses un, protams, no tā, kādi ir un ko dara ievēlētie deputāti Parlamentā.
Tātad iniciatīvas vienmēr nāk no Eiropas komisijas?
Jā, tā tas pamatā ir, bet Eiropas Parlaments šīs iniciatīvas var apturēt, arī būtiski mainīt. Tas ir līdzīgi, kā jebkurā valstī, arī Latvijā – valdība likumprojektu nodod Saeimai, un tas var tur gan tikt pieņemts, gan būtiski mainīts, gan arī iestrēgt uz ilgāku laiku.
Kādi ir galvenie jautājumi, kas būs jālemj 25. maijā ievēlētajam Eiropas Parlamentam, ja raugāmies no Eiropas komisijas viedokļa?
No vienas puses, tas būs kā jauns sākums, kad jūlijā ievēlētais Eiropas Parlaments sāks darbu. No otras puses, ir lietas, kas ir uzsāktas un turpināsies, pat neatkarīgi no tā, vai Eiropas Parlaments ir tikko ievēlēts, vai kādu laiku jau darbojas, jo valstu valdības tāpat visu laiku strādā. Eiropas līmenī valstu vadītājiem tuvākā gada laikā ir jāvienojas par nākamo Eiropas savienības budžetu. Tas ir svarīgi katram Eiropas iedzīvotājam, it īpaši tajās valstīs, arī Latvijā, kuras no Eiropas budžeta saņem vairāk, nekā iemaksā. Tāpēc mums ir svarīgs ne tikai budžeta apjoms, bet arī tas, cik ātri par to vienosies. Iepriekšējos gados ir bijis tā, ka ilgi nevar vienoties par budžetu, un tad rodas pārrāvums, piemēram, zinātnieku, lauksaimnieku programmu finansējumā. Tāpēc budžets ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Iespējams, iedzīvotāji ikdienā tik ļoti nepamana jautājumus, kas saistīti ar digitālajām lietām, bet pēdējos piecos gados ir ļoti daudz panākts – piemēram, nav jāmaksā par viesabonēšanu, datus savā telefonā var izmantot jebkurā Eiropas valstī, kurā atrodies. Bieži vien par to atceras, tikai izbraucot ārpus Eiropas Savienības, jo tad var salīdzināt, cik dārgs ir šis pakalpojums. Un, protams, ir jautājumi, kas saistīti ar datu drošību, ar kiberdrošību. Jebkurā gadījumā digitālajos jautājumos vēl ir daudz darba. Jautājumi, kas arī Latvijai ir ļoti svarīgi, ir enerģētikas politika – ar Eiropas Komisijas atbalstu ir sākta pilnīga atvienošanās no Krievijas elektrotīkliem piecu gadu laikā. Mēs joprojām esam savienoti ar Krievijas tīkliem, bet nākotnē mēs būsim pilnīgi neatkarīgi no šīs valsts.
Kāda ir Eiropas Komisijas nostāja Krievijas gāzes vada Baltijas jūrā „Nord Stream-2”* jautājumā? Vācija to ļoti atbalsta... Savukārt Latvijai tas nepavisam nenozīmē attālināšanos no Krievijas ietekmes enerģētikā.
Šis projekts nav viennozīmīgs, Eiropas Komisija to jau ir skatījusi – vai tas ir vai nav pretrunā ar esošajiem likumiem. Riski ir atrasti, priekšvēlēšanu debatēs viens no iespējamiem Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera pēctečiem Manfrēds Vēbers no Tautas partijas grupas Eiropas Parlamentā ir bijis kritisks pret šo projektu. Redzēsim, kādas būs vēlēšanas un kādi politiķi tiks ievēlēti.
Vai Eiropas Komisija var apturēt projektus, kas finansiāli ir izdevīgi kādai dalībvalstij, bet var apdraudēt visu Eiropas Savienību kopumā? Varbūt tādus projektus, kuros tiek skaitīta nauda, bet netiek domāts par drošību, var apturēt Eiropas Parlaments?
Viena no ļoti smagām diskusijām bija par apvienošanās projektu, kad apvienoties gribēja Vācijas rūpniecības gigants ”Siemens” ar Francijas mašīnbūves uzņēmumu „Alstom”. Šī apvienošanās tika apturēta konkurences apsvērumu dēļ. Lieli sodi ir uzlikti arī lielām sociālo mediju kompānijām par konkurences noteikumu neievērošanu. Jautājumus nelemj, runājot par to, vai tas ir labi vai slikti, lēmumiem jābūt objektīviem, balstītiem uz esošajiem likumiem un noteikumiem Eiropas savienībā. Eiropas komisijai tā ir viena no funkcijām – nodrošināt, ka likumi un noteikumi tiek ievēroti.
Tātad gala lēmums par to, vai Krievijas „Nord Stream-2” tiks atbalstīts, lielā mērā būs atkarīgas no tā, kāds Eiropas Parlaments tiks ievēlēts?
Tas, kādu Parlamentu ievēlēs, būtiski ietekmēs šo lēmumu – cik vispār to Eiropas Savienība var ietekmēt. Jāsaprot, ka tas ir Krievijas projekts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un tas, protams, tiek prezentēts kā biznesa projekts.
Latvijā projektus reizēm cenšas vērtēt tikai no biznesa viedokļa, uzskatot, ka nauda ir svarīgāka par drošību vai neatkarību un ka nauda automātiski nodrošina visu. Acīmredzot, mēs Eiropā tādi neesam vienīgie. Ja Eiropas Komisija pieņem kādu lēmumu un Parlaments to apstiprina, vai lēmumu var apstrīdēt Eiropas Tiesā un kurš to var darīt?
Ir visplašākās iespējas apstrīdēt lēmumu – to var gan indivīds, gan konkrēta dalībvalsts vai kāda institūcija. Tiesas lēmumus visi atzīst. Starp citu, saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas savienības, viens no karsti apspriestajiem jautājumiem bija par to, vai atsevišķos jautājumos Eiropas Tiesai tomēr būs tiesības lemt saistībā ar Lielbritāniju. Britiem nekad nav paticis, ka ir kāda pārnacionāla institūcija, kura var ietekmēt to, kā Lielbritānija funkcionē.
Atgriežoties pie jautājuma par Eiropas Savienības galvenajiem darbiem tuvākajos piecos gados – cik daudz tiks lemts par drošību ne tikai militārā vai kiberdrošības aspektā, bet domājot arī par ekonomisko drošību?
Ja par to runājam, tad būtu jāsāk ar drošības jautājumu kopumā – kas Eiropā ir mainījies? Ilgi tika uzskatīts, ka Eiropas Savienībai aizsardzības un drošības jautājumos nekas nav jādara, jo ir NATO. Savā ziņā kā modinātājzvans bija Trampa ievēlēšana un viņa dažādās spekulācijas par to, ka amerikāņiem pietiek aizstāvēt Eiropu un uzturēt Eiropas aizsardzību, tas eiropiešiem jādara pašiem. Bija spiediens uz Eiropas valstu izdevumu daļas palielināšanu. Tā ir viena jautājuma puse. Otra ir tā, ka aizsardzība un drošība ir viena no Eiropas prioritātēm. Tā ir arī prioritāte jaunajā Eiropas Savienības budžetā. Tika arī analizēts, kā Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir arī NATO, iepērk militāro tehniku un ar to saistīto aprīkojumu. Katra ir kā atsevišķa karaļvalstiņa un iepērk atšķirīgu tehniku. Drošības jautājumos spēki ir jāapvieno, jāizmanto vienādas tehnoloģijas, industrijām ir jāsadarbojas. Otra lieta ir, ka ir vajadzīga padziļināta sadarbības drošībā un aizsardzībā, un tādēļ nekas pat nav jāmaina esošajos likumos. Valstis var apvienoties, piemēram, veikt kopīgas apmācības, un tas notiek, un Latvija tam ir pievienojusies. Nākamajā budžetā ir ielikta arī t.s. militārā mobilitāte. Ir jāveic audits un jāsaprot, cik piemērota ir katras valsts infrastruktūra, lai no vienas valsts, piemēram, bruņu tehnika var pārvietoties uz otru valsti, piemēram, Latviju vai Lietuvu, vai ir tilti ar atbilstošu platumu un nestspēja, dzelzceļam uzbrauktuves un nobrauktuves un tamlīdzīgi. Eiropas budžetā būs paredzēta nauda, lai šos objektus uzlabotu. Tiks izstrādāta tāda kā pārvietošanās shēma un šķēršļu novēršana un infrastruktūras uzlabošana. Par Eiropas armiju viedokļi ir dažādi, Eiropas komisija nav piedāvājusi Eiropas armijas izveidi, tā ir nākotnes diskusija.
Protams, ir arī tās it kā netveramās drošības lietas – kiberdrošība, aizsardzība pret viltus ziņām. Šajos jautājumos daudzas lietas jau ir darītas arī Eiropas līmenī.
Daudzi bažījas, ka Eiropas Savienība varētu kļūt federāla, samazinātos iespējas lemt pašiem par sevi un kultūrvēsturiskais mantojums vairs nebūtu tik svarīgs. Vai Eiropas Komisijai ir ieceres par federālu Eiropu?
Eiropas Komisija tā īsti nemaz nav piedāvājusi federālo ideju. Pirms diviem gadiem Junkers nāca klajā ar pieciem Eiropas nākotnes scenārijiem un nevienā no tiem nebija skaidras federālās idejas. Tie pieci scenāriji bija kā idejas apspriešanai, nevis kā Eiropas Komisijas piedāvājums. Latvijā mazāk, Eiropā vairāk priekšvēlēšanu kampaņā partijas vai nu kategoriski nostājas par federālu Eiropu vai tik pat kategoriski ir pret šādu ideju, lai gan tā nav piedāvāta. Domāju, ka ir jomas, kurās ir iespējama un vajadzīga ciešāka sadarbība starp valstīm, bet ir jomas, kurās tas nav iespējams un nav arī vajadzīgs. Tā teikt, patiesība ir kaut kur pa vidu, oficiālas nostājas, ka vajadzīga federāla Eiropa, nav bijis. Junkers ir sacījis, ka Eiropai ir jābūt lielai lielās lietās un mazai – mazās lietās. Nav vajadzīgs regulēt, piemēram, gurķu lielumu vai tamlīdzīgi, kā to agrāk reizēm ir gribējies. Junkera piecos prezidentūras gados ir bijusi virzība uz likumdošanas regulējuma samazināšanu t.s. mazajos jautājumos.
Vai var droši teikt, ka Eiropas Komisija nav bieds un drauds nacionālajai kultūrai, tradīcijām un valodai?
To var droši teikt, drīzāk otrādi. Eiropas Komisijā ir vairāki desmiti, laikam pat ap simts tulku, kuri tulko uz un no latviešu valodas. Tulkošanas direktorāta viena no prioritātēm ir valodu attīstība. Mūsu kolēģi latvieši un tulkošanas direktorāts Luksemburgā ļoti aktīvi piedalās un sadarbojas ar Latvijas vadošajiem pētniekiem valodas jautājumos, rīko konferences. Viņi tulko tekstus no citām valodām latviešu valodā un to attīsta.
Mēs bieži pieminam Eiropas vērtības – ko tas nozīmē, kādas tās ir?
Eiropas vērtības ir definētas gan pamatdokumentos, gan līgumā, ir pamattiesību harta un varbūt tas skan garlaicīgi. Protams, ik pa laikam tiek lauzti šķēpi, kā šīs dokumentos ierakstītās vērtības skaidrot. Eiropas komisijai ir savs skatījums, kuru tā ir atklāti paudusi, piemēram, Polijai un Ungārijai par vārda brīvību un preses brīvību, tiesu varas neatkarību. Gan jāpiebilst, ka diskusiju ar Poliju ierosināja Eiropas komisija, bet ar Ungāriju – Eiropas Parlaments. Domāju, ka arī nākamais Eiropas Parlaments un nākamā Eiropas Komisija turpinās par šiem jautājumiem diskutēt, bet šis vērtības – cilvēktiesības, vārda brīvība, likuma vara, tiesu neatkarība – nekur nepazudīs. Piemēram, likuma vara nozīmē arī cīņu ar korupciju, un Latvijai, tāpat arī citām valstīm, tas ir ļoti svarīgi.
Ko dara Eiropas Komisijas pārstāvniecība un kas finansē tās darbu?
Savā ziņā pārstāvniecības darbs ir līdzīgs vēstniecību darbam, mēs esam kā Eiropas Komisijas vēstnieki katrā dalībvalstī. Vēstnieka darba loks ir ļoti plašs – gan pārstāvēt savu institūciju, stāstīt par tās darbu, gan sekot tam, kas valstī notiek. Mēs daudz stāstām par Eiropas institūcijām, kas tājās notiek, izglītojam jauniešus, atgādinām par vērtībām, skaidrojam medijiem lēmumus, uzklausām jautājumus un strādājam arī ar ekspertu kopienām dažādos jautājumos. Mūsu dialogs ir sākot ar skolniekiem un beidzot ar akadēmiķiem. Eiropas māju Rīgas centrā mēs vadām kopā ar Eiropas Parlamentu, te ir telpas konferencēm, dažādiem pasākumiem saistībā ar Eiropu nevalstiskajām organizācijām, projektiem, te uz diskusijām par Eiropu nāk viedokļu līderi. Māju mēs īrējam no privātpersonas un par to maksā Eiropas komisija un Eiropas Parlaments.
Un vēl – mēs joprojām, pēc piecpadsmit gadiem Eiropas Savienībā, turpinām atgādināt, ka Eiropa nav „viņi”, bet Eiropa esam mēs.
Kāpēc diasporas cilvēkiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un balsot par kādu no Latvijas sarakstiem?
Es teikšu to pašu, ko pirms pāris dienām teica Junkers Eiropas dienā, 9. maijā – Iedomājieties to rītu, kādā mēs pamodīsimies, ja balsot būs aizgājuši tikai populisti un ekstrēmisti!
Tādēļ ir svarīgi iet un balsot, lai mēs nepamostos Eiropā, kurā mēs negribētu būt un kurā mēs vairs neko nevarēsim ne izdarīt, ne mainīt.
*Jaunie ES gāzes tirgus noteikumi paredz attiecināt līdzšinējās konkurences prasības arī uz gāzes vadiem, kas savieno Eiropas valstis ar pārējo pasauli. Šīs izmaiņas tika ierosinātas, lai Eiropas Komisija (EK) varētu iesaistīties sarunās ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom" par gāzes vadu "Nord Stream 2". Daudzi Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās uzskata šo projektu par politiski un ekonomiski bīstamu.
Materiāls sagatavots Eiropas Latviešu apvienības īstenotā projekta “Simts balsis Simtgadē” ietvaros ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas valsts Simtgades programmas ietvaros.
Autors: Eiropas Latviešu apvienība