Eiropas Parlamenta vēlēšanās plāno piedalīties ne vien Eiropas Savienībā (ES), bet arī ārpus tās mītošie latvieši. 2019. gadā par Latvijas kandidātiem ārpus valstu bloka izveidotajos iecirkņos nobalsoja vairāk nekā 500 cilvēku.
Šogad vēlētāju skaits, iespējams, būs lielāks, jo arī iecirkņu būs vairāk. Latviesi.com sazinājās ar latviešiem ārpus ES, lai uzzinātu, kas viņus motivē balsot un aicināt vēlēt arī sev apkārt esošos tautiešus.
Latviešiem ārzemēs balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar katru gadu kļūst arvien vieglāka un pieejamāka. Ja vēl pirms 10 gadiem novēlēt par kandidātiem no Latvijas varēja tikai pa pastu, tad pēdējās divās vēlēšanās to darīt var arī ārpus Latvijas izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, kuru skaits pakāpeniski aug – 2019. gadā 44, bet šogad – jau 50. Taču interese vēlēt aizvien ir zema – jo īpaši valstīs, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.
ASV nobalsot varēs kopumā 4 iecirkņos - Vašingtonas, Ilinoisas, Ņujorkas un Kalifornijas štatā.
Gerda Ogriņa ir Ziemļkalifornijas latviešu biedrības valdes locekle. Ārpus Latvijas viņa uzturas jau vairāk nekā 10 gadus – sākotnēji dzīvojusi Vācijā, bet pēdējos divus gadus mīt Sanfrancisko līča rajonā, ASV.
Vēlēšanās – kā Saeimas, tā Eiropas Parlamenta – piedalās regulāri un šogad kopā ar kolēģiem latviešu biedrībā arī plāno informēt apkārt esošos tautiešus par iespēju balsot.
“Meklēsim vairāk informācijas, izsūtīsim latviešiem, veidosim dažādus informācijas apkopojumus, lai cilvēkiem ir vieglāk saprast, kā to izdarīt – ka tas nav sarežģīti,” viņa teica.
“Es arī meklēju informāciju, par to kā nobalsot, un to nebija viegli atrast. Lielākā daļa informācijas ir veltīta tam, kā balsot, ja dzīvo Eiropas Savienībā. Ja esi ārpus tās, tad bija nedaudz grūtāk saprast, kas jādara.”
Sarunā ar Latviesi.com Gerda stāstīja, ka, viņasprāt, aktīvāki vēlēšanās parasti ir tie latvieši, kas ASV ieradušies salīdzinoši nesen. Turklāt aktīvāki Ziemeļkalifornijas latvieši parasti ir tieši pirms Saeimas, nevis Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Par to liecina arī 2022. gada Saeimas vēlēšanās atvērto iecirkņu skaits ASV – kopā 11 iepretim šogad atvērtajiem četriem.
“Manuprāt, šajā gadījumā cilvēki ir nedaudz atturīgāki, jo viņiem, iespējams, tās [vēlēšanas] nešķiet tik saistošas,” viņa piebilda.
Turklāt šobrīd ASV sabiedrībā vērojams krietni lielāks satraukums par rudenī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, nevis Eiropas Parlamentu.
“Šobrīd daudzi ļoti satraucas par to, lai [kādreizējais ASV prezidents Donalds] Tramps neuzvarētu [ASV prezidenta vēlēsanās]. (..) Un šiem Amerikas pilsoņiem – un skaidrības labad jāsaka, ka es neesmu ASV pilsonis, bet Latvijas pilsone, kas šeit dzīvo – viņiem tomēr primāri rūp tas, kas notiek šeit. Un, tā kā šis ir vēlēšanu gads, interese ir pastiprināta un uzmanību ASV prezidenta vēlēšanām velta lielāku, nekā EP vēlēšanām.”
Arī Lielbritānijā šogad vēlētājiem būs atvērts krietni mazāks iecirkņu skaits nekā 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Ja toreiz pieejami bija deviņi, tad tagad tikai 3 iecirkņi – Velsas pilsētā Svonzi, galvaspilsētā Londonā un Anglijas ziemeļu pilsētā Bredfordā.
Un, lai arī iepriekšējos gados vēlēšanu iecirknis Bredfordā vienmēr bija atvērts Saeimas vēlēšanu laikā, šogad būs pirmā reize, kad cilvēkiem tur būs iespēja nobalsot arī par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem.
Par šo iespēju kopā ar domubiedriem gādājis Māris Pūlis no Latviešu Izglītības Fonda Lielbritānijā un arī vietējā tautas deju kolektīva “Kamoliņš” vadītājs.
Lai arī dzimis un uzaudzis Anglijā, viņam ir divas pilsonības – britu un latviešu. Aktīvi iesaistās latviešu kopienas aktivitātēs un jau kopš 1995. gada un regulāri balso kā Saeimas, tā pēcāk arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
“Es ticu tādai fundamentālai lietai – ja tu kaut kam nepiekrīti un grib kaut ko kritizēt, vai tev vienkārši kaut kas nepatīk – neklusē! Tu vari mainīt kaut ko tikai tad, ja tu runā. Un tas pats ir ar balsošanu – ja es tagad kritizēju, bet nebalsoju, tad kas es esmu? Man pat nevajadzētu teikt, ka nekas taču tāpat nemainīsies, ja es pat neesmu nobalsojis,” viņš teica.
Arī Lielbritānijā latviešu interese balsot ir krietni lielāka tieši Saeimas, nevis Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču Bredfordā iecirkni izveidot mudinājusi motivācija atvieglot balsošanas iespējas tiem, kas to nolēmuši darīt.
“Cilvēkiem pagaidām nepatīk pa pastu balsot. Elektroniskā balsošana pieejama vēl nav. Ja būtu elektroniskā balsošana – super! Bet tagad mēs dodam ērtību un iespēju [nobalsot]. Redzēsim! Ja neies, tad neies,” smējās Māris.
Prasīts, kas pašu argumentē balsot par Eiropas Parlamenta deputātiem, kaut šobrīd viņš dzīvo ārpus šo valstu bloka, Māris atbildēja, ES ir liela valstu savienība, kas Latvijai dod ne vien lielāku drošību, bet arī iespēju augt.
“Mēs esam plusos – varam izveidot jaunas komunikāciju sistēmas, ceļus uzbūvēt vai dzelzceļu, vai kaut ko tādu, kas nāk ar Eiropas naudu un palīdz arī Latvijai. Un es esmu latvietis – es gribu redzēt, kā Latvija aug!” viņš teica.
Vienlaikus Māris atzina, ka šogad Lielbritānijā informācijas par Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir maz un gribētos, lai nākotnē lielāka iniciatīva informēt latviešus ārzemēs būtu tieši no Latvijas puses.
“No valdības varētu būt vairāk reklāmas, ka mūsējie ārvalstīs – jūs varat arī pa pastu balsot vai braukt tur un tur. Un mēs esam ziemeļos. Kad bija Saeimas vēlēšanas, cilvēki no Skotijas brauca uz Bredfordu, lai balsotu,” viņš teica.
Tikmēr par apkārtējo informēšanu Bredfordas latvieši rūpēsies paši – pirms vēlēšanām Bredfordas latviešu klubā būs izvietoti informatīvi materiāli par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Aktīvi par gaidāmo iespēju nobalsot tiek ziņots arī vietējo latviešu kopienu “Facebook” grupās.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latviesi.com un autore Ieva Strazdiņa.
#DiasporasNVO2024
