Arvien biežāk diasporas latviešu skolās norit diskusijas par modernu un mūsdienīga mācību procesu. Un tas vienlaikus liek uzdot jautājumu, ko vispār nozīmē būt mūsdienīgai latviešu skolai ārpus Latvijas? Kādas ir metodes, ar kurām ieinteresēt bērnus apgūt latviešu valodu, iepazīt Latviju un tās kultūru?
Par šo tematu runājot raidījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts", top skaidrs, ka diasporas latviešu skolās pārmaiņu process ir sācies un tas līdzi nes gan domāšanas, gan attieksmes maiņu.
Autors: Agnese Drunka, Latvijas Radio
Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Latvijā, izglītības projektu vadītāja Aira Priedīte norāda, ka latviešu skolām jāskatās uz to, kā bērni mācās savās mītnes zemes.
“Viņiem ir vides zinātnes, viņi mācās par demokrātiju, par svarīgiem sabiedrības elementiem un es domāju, ka viena mūsdienīga sestdienas skola to arī varētu mācīt, bet tikai latviešu valodā, lai latviešu bērni apgūtu dažādas prasmes ne tikai mītnes zemes valodā, bet arī latviešu. Ja bērni mācās programēšanu mītnes zemē, tad kāpēc viņš nevar to pašu apgūt latviešu valodā?” vaicā Priedīte.
Tāpēc diasporas skolās uzsākts pilotprojekts mācīt robotiku un programēšanu latviski. Viens no modernas latviešu skolas uzdevumiem ir ļaut bērniem saprast, ka Latvija nav kāda atpalikusi valsts, kur visi staigā pastalās dziedādami, dancodami, bet gan tikpat moderna valsts, kā tā, kurā dzīvo viņi paši.
Jautājums, vai skolas šo pārmaiņu procesu pieņem? Te Aira Priedīte norāda, ka būtisks ir skolotāju jautājums. Ja pedagogs pārzina konkrēto jomu, piemēram, programēšanu, nav divu domu, ka skolā šāds priekšmets ienāks. Tikmēr, ja pedagogs ar kādu no jaunievedumiem būs uz jūs, tad, visticamāk, krietni jāpiedomā, kā to ieviest.
Te palīgā var nākt Latvijas puse. Eiropas Latviešu apvienības iniciatīvas piedāvā skolām izmantot arvien jaunas mācību metodes. Tā šoruden diasporas skolās uzsāks mācīties vēsturi , balstoties uz Atslēgas TV veidotajiem raidījumiem.
Runājot par mūsdienīgu skolu, Stokholmas Latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde uzsver latviešu valodas nozīmi.
“Valoda mainās, šobrīd latviešu valoda nav tāda, kā pirms gadu desmitiem, tāpēc arī skolā esam raduši iespēju, pateicoties sadarbībai ar Iespējamo misiju, latviešu valodu apgūt, izmantojot mūsdienīgus mācību materiālus," stāsta Baubārde. "Un vēl mācību procesā stāstām par mūsdienīgiem latviešiem, izcilām personībām, jauniem talantiem. Vēl mēs domājam attīstīt to, ka mūsdienu latviešu skolu vada bērni - bērnu valdes grupām, sadarbojoties ar skolas vadību, veido un rada mācību procesu kopīgi. Tā šobrīd strādā Zviedrijas skolas un tā varētu darboties arī diasporas skolas. Tādu procesu mēs esam mēģinājuši veidot arī Stokholmas Latviešu skolā. ”
Stokholmas skola atgriezusies mācībās klātienē, bet, pēc pērnā gada pieredzes izvērtēšanas, sapratuši, ka attālinātās mācības bijušas kupli apmeklētas. Tagad pieņemts lēmums reizi mēnesī organizēt mācības neklātienē.
Kamēr ir valstis, kas jau šobrīd var lepoties ar mūsdienīgām latviešu skolām, ir vecāki, kuru pārliecība tei - jārada jauna skola. Tā arī ir viena jauna tendence- rodas jaunas latviešu skolas. Viens no šī procesa virzītājiem ir bijusi pandēmija. Diasporas latviešu valodas un kultūras skolu “Kāpnītes” visnotaļ droši var saukt par pandēmijas augli.
Ingrīda Tārauda, būdama pedagoģe gan pēc profesijas, gan aicinājuma smejoties teic, ka jaunās skolas “vaininieks” bijis viņas astoņgadīgais dēls un pašas atmiņas par darba gaitām skolā Latvijā.
“Man puika teica, varbūt kaut ko modernu izdomāsim, lai man pašam ir interesanti un arī patiktu mācīties, nevis tikai grāmatās skatīties, bet arī kaut ko digitālu? Tā mēs abi divi palaidām šo ideju gaisā,” stāsta Tārauda. "Skola ir jauna, darbojas tikai gadu un tikai virtuālajā vidē, bet gada laikā esam pierādījuši sevi. To parāda fakts, ka uz otro mācību gadu atgriežas tie paši skolēni un viņiem pievienojušies jauni. Un šo mācību gadu ieskicē jaunums, ka Īrijā, Tulovā, online skolai atveras filiāle, kur notiks klātienes nodarbības."
Skolas vadītāja un dibinātāja gan vēl nevar pateikt, cik moderni un mūsdienīgi varēs darboties klātienes skolā, bet digitālajā vidē esot gana moderni, un to apliecina kā bērni, tā viņu vecāki. Starp citu "Kāpnītes", meklējot savu latviešu skolas ceļu, izmēģinājuši vairāk nekā 50 digitālu platformu un palikušii pie jau pārbaudītas vērtības Class Flow un vēl dažām, kas iepriekš iepatikušās.
Līdzīgi, kā Ingrīda, dēla mudināta skolu izveidoja arī Madara Veinberga, sajūtot personīgu vajadzību. Viņa Londonā šobrīd strādā pie jaunas izglītojošas platformas izveides.
“Veidojam šobrīd jaunu skolu. Esam astoņas aktīvas mammas Londonā. Mūsu redzējums ir tāds, ka tai ir jābūt kopienai, ne tikai ar bērniem un par bērniem, bet arī ar vecākiem," stāsta Madara. "Pašā sākumā esam izdomājušas, ka tā būs digitāla skola, digitāla platforma, kur varam satikties ārpus sociālajiem tīkliem un apmainīties gan ar informāciju, gan ar mācību procesu. Es esmu sapratusi, ka gribu šajā skolā bērniem iemācīt izpratni par to, kā lineāra ekonomika pāriet uz aprites, cirkulāro ekonomiku. Kā šāds dzīves veids tiek ieviests ikdienā un ko mēs varam mācīties no latviešu vēsturiskās domāšanas un pieredzes. Tai pat laikā, es gribu bērniem, tostarp savai piecgadniecei, ļaut paskatīties, kāda ir Latvija globālajā kontekstā, meklējot ieguvumus kādi ir, būt latvietim globālajā arēnā.”
Skola vēl ir ideja, bet ir apzināti potenciālie pedagogi, meklētas telpas, rakstīti statūti. Jaunā skola neizslēdz līdz šim zināmos mācību veidus un rīkus. Ir pieteikušās trīsdesmit ģimenes. Iemesli, kāpēc diasporas ģimenes meklē jaunus mācību veidus, jaunas skolas, ir neapmierinātība ar šobrīd pieejamo mācību kvalitāti, kā arī saistībā ar Covid -19 pandēmiju, nav iespējams tik bieži atbraukt uz Latviju, kas līdz šim bija kā lieliska izglītošanās sastāvdaļa. Nekur nav pazudusi arī vēlme satikties un būt kopienā. Un, vēl kas svarīgi- būšana kopā, jaunajā izglītības platformā, ko veido Madara, kopā sanākšana būs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Starp citu, pieaugušo līdzdalība un viņu labsajūta ir viens pamatīgs priekšnoteikums, lai diasporas latviešu skolas varētu darboties. Ne par velti, arī tradīcijām bagātās Stokholmas latviešu skolas pārzine uzsver, ka viņu skola ir tāda apvienība, kas mēģina parūpēties par visiem - pedagogiem, bērniem un viņu vecākiem, jo vecāki ir pamatu pamats. Nevienam jau nav noslēpums, ka daudzdviet tieši vecāki ir tie, kuri strādā par skolotājiem. Zinot, ka teju visās diasporas skolās pedagogi darbojas pēc brīvprātības principa, nesaņemot atalgojumu par savu darbu, turklāt arvien biežāk runāts par latviešu skolu skolotāju izdegšanu, tad jādomā par lielāku atbalstu latviešu skolām. Tieši tāpēc Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto vairākkārt uzsvērusi, ka institūcijām, kas piešķir latviešu skoliņām finansējumu, būtu jāļauj šo atbalstu ieguldīt arī cilvēkresursos, kvalificējot to kā mērķdotāciju, lai varētu, piemēram, samaksāt skolotājiem par darbu.
Tiesa, visi sarunas dalībnieki uzsver, ka diasporas skolotāja darbs nekad nebūs peļņa, tas tomēr allaž bijis un būs sirds darbs.
Publikāciju finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
#NVOfonds2021 #DiasporasNVO2021
