Pirmdien, 2022. gada 17. oktobrī Rīgas pilī notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā, ņemot vērā nepieciešamību pilnveidot abu jomu sniegumu.
Diskusijā piedalījās gan Latvijas augtskolu pārstāvji, gan nozares eksperti - Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes profesors, Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes profesors, Ina Druviete, Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā, Agrita Kiopa, Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore un Valters Ščerbinskis, Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors, Dite Liepa, Rīgas Stradiņa universitātes docente un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece, Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītāja, Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Anita Rodiņa, Satversmes tiesas tiesnese, Kārlis Vērdiņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs, Vašingtona Universitātes Sentluisā doktorants.
Diskusiju apmeklēja arī ELA Latvijas biroja pārstāve, izglītības nozares eksperte Aira Priedīte.
Diskusiju iespējams noskatīties tiešsaistes platformā YouTube.
Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā. “Minēšu dažus mērķus, kas vēl jāsasniedz. Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!
Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā.
Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī. Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.
Latviešu valodai ir jākļūst par valstisku prioritāti, caurvijot visas dzīves jomas. Tikai tad mēs varēsim būt droši, ka nākotnes Latvijā dzīvos izglītota un ar labu spriestspēju apveltīta sabiedrība.”
Kā norāda ELA pārtāve Aira Priedīte: "Valsts valodas dienai veltītajā diskusijā tika uzsvērta augtskolu internacionalizācija, bilingvālā izglītība, augstskolu personāla angļu valodas zināšanas, par izaicinājumiem, ka daudzi Latvijas jaunie zinātnieki raksta doktora disertācijas ārvalstīs un neatgriežas Latvijā. Izskanēja arī ideja, ka no ārvalstīm varētu mācīties atvērtību. Būtisks solis augstkolu pārvaldību stiprināšanā ir padomes. Viedokļi diskusijā bija kardināli atšķirīgi, bet tajā pašā laikā noderīgi, ka visi sarunājas vienā telpā. Ir ļoti daudz darāms, lai sakārtotu valsts valodas līmeni un vēlmi doties starptautiskā arēnā."
Foto autors Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja
Mediju ziņa ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #NVOfonds2022