Piektdien, 2023. gada 29. septembrī Ārlietu ministrijā notika Diasporas konsultatīvā padome (DKP), kurā piedalījās arī Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvji.
Šajā DKP sēdē klātienē piedalījās ELA prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, ELA Latvijas biroja pārstāve, izglītības nozares eksperte Aira Priedīte, ELA pārstāve Pasaules Brīvo latviešu apvienībā, Frankfurtes Latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa, bet attālināti ELA kultūras referente Andra Baltmane.
Sēdi atklāja Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, tālāk sekoja Saeimas Ārlietu komisijas deleģētās pārstāves DKP un Saeimas darba grupas sadarbībai ar diasporu vadītājas Irmas Kalniņas uzruna.
ELA prezidija priekšsēdei Justīnei Krēsliņai bija iespēja klātesošos iepazīstināt ar aktualitātēm organizācijā, pastāstot arī par nule aizvadīto ELA biedru kopsapulci (skatīt šeit no 22.10).
Diasporas konsultatīvās padomes paspārnē darbojas vairākas darba grupas, kur divās ir arī ELA pārstāve Aira Priedīte. A. Priedīte, Latviešu valodas un izglītības darba grupas vadītāja, informēja klātesošos par darba grupas aktualitātēm. (skatīt šeit no 32.51) Viņa arī pateicās ministrei E.Gavelei par uzklausīšanu un iniciatīvu, ka izveidoja diasporas izglītības grupu.
Latviešu valodas un izglītības darba grupas, kuras sastāvā ir Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latviešu valodas aģentūras, Valsts izglītības satura centra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji, mērķis ir nodrošināt regulāru iesaistīto pušu dialogu jautājumos, kas saistīti ar latviešu valodas apguves iespējām diasporā, kā arī ar disaporu saistītiem izglītības jautājumiem.
Savukārt, Remigrācijas koordinācijas un Diasporas mediju darba grupu pārstāvji iepazīstināja ar aktualitātēm viņu atbildības jomās.
Diasporas mediju darba grupas vadītājs Indulis Bērziņš (ELA biedrorganizācijas Daugavas Vanagi Vācijā pārstāvis) īpaši izcēla diskusijas par diasporas mediju lomu 28. septembrī notikušajā forumā "Diaspora – (ne)atņemama Latvijas informatīvās telpas daļa?".
ELA kultūras referente Andra Baltmane sniedza atskatu uz diasporas dalību XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, kuros piedalījās 87 diasporas kolektīvi no 22 valstīm, par īpašo diasporai veltīto Pasaules saieta namu. ELA pārstāve pastāstīja arī par Eiropas kopu darbību rudens periodā un gatavošanos Eiropas Latviešu kultūras svētkiem (ELKS) (skatīt šeit no 58.24)
Sabiedrības integrācijas fonda Projektu konkursu un uzraudzības nodaļas vadītāja vietniece Liene Vārslavāne iepazīstināja klātesošos ar Fonda jaunumiem un platformu, kas tiek izstrādāta projektu pieteikumiem “Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma”, kurā tiks organizēts jau nākamais konkurss Diasporas organizāciju atbalstam.
Tālāk sēdes dalībnieki uzklausīja Ārlietu ministrijas ziņojumu “Plānu darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam” projektu un konceptuāli atbalstīja tā virzīšanai apstiprināšanaiMinistru kabinetā.
Plāns paredz arī turpmākajos trīs gados atbalstu diasporai atbilstoši Diasporas likumā noteiktajiem četriem rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem:
- latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas;
- diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;
- diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā;
- atbalsts remigrācijai.
Plāna izstrādē piedalījās arī ELA pārstāvji.
LR Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, pasakoties visiem, kuri iesaistījās plāna izstrādē, uzsvēra: “Diasporas organizāciju iesaiste ir galvenā atslēga veiksmīgai diasporas atbalsta izveidei. Sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām un diasporas organizācijām Plāna projektā esam iekļāvuši pasākumu kopumu, lai rastu efektīvus mehānismus diasporai būtisko jautājumu risināšanai, kā arī remigrācijas sekmēšanai.”
Par plānu darbam ar diasporu
Plāna darbam ar diasporu ir galvenais politikas plānošanas dokuments diasporas jomā, kurā saskaņā ar Diasporas likumu tiek noteikti pasākumi un plānots finansējums, lai nodrošinātu Diasporas likumā noteikto atbalstu diasporai un remigrācijas veicināšanai.
Plāna darbam ar diasporu 2024. – 2026.gadam projektu izstrādājusi Ārlietu ministrija ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām atbildīgajām par diasporas politikas ieviešanu un diasporas organizācijām. Plāns aptver visplašāko jautājumu loku – atbalstu diasporas organizācijām, tai skaitā diasporas mediju stiprināšanu, izglītības jautājumus, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, diasporas iesaistes Latvijas tautsaimniecībā un zinātnē attīstību, kā arī jo īpaši svarīgus pasākumus remigrācijas veicināšanas jomā.
Par Diasporas konsultatīvo padomi
Diasporas konsultatīvās padome, kā padomdevējas institūcija, nodibināta 2019. gada maijā un tajā ietilpst 26 pārstāvji - gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan diasporas organizācijas.
Diasporas politiku, iesaistot diasporas pārstāvjus, diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas, īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas.
Fotogrāfijas no Ārlietu ministrijas foto arhīva.
Mediju ziņa ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņas saturu atbild LR Ārlietu ministrija un Eiropas Latviešu apvienība. #NVOfonds2023
ELA pārstāvji piedalās Diasporas konsultatīvās padomes sēdē 2023. gada 29. septembrī
