Jau trešo gadu Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina Lielajā Talkā aprīlī iesaistīties diasporas kopienas visā pasaulē. Šogad Lielā Talka liek īpašu uzsvaru uz jaunām vēsmām vides domāšanā, bagātinot sakopšanas darbus ar izglītošanos, diskusijām un “ideju talkām” mūsdienīgas un atbildīgas vides politikas jomā. ELA aicina latviešu organizācijas, diasporas skoliņas, interešu un mākslinieciskās kopas ārvalstīs līdz 2019. gada 27. martam pieteikt savu dalību Lielajā Talkā šeit.
Kā uzsver ELA priekšsēdētāja v.i. Elīna Pinto, “talkas ārvalstīs mūs vienojušas no Islandes līdz Spānijai un Turcijai, un tā jau kļūst par tradīciju. Šogad pasauli pāršalkušas jauniešu protesta akcijas, iestājoties par atbildīgu vides un klimata politiku. Mēs nevaram palikt malā šajā kustībā par zaļu, darbīgu un atbildīgu Latviju un Eiropu”.
ELA aicina sakopšanai izvēlēties Latvijai vai latviešiem nozīmīgas vietas ārvalstīs, kas īpaši saistītas ar Latvijas valstiskuma un tautas vēsturi (vēsturisku notikumu vietas, kapavietas), trimdas sabiedrisko vai kultūras aktivitāšu piemiņu (latviešu nami, draudzes nami, kultūras svētku vietas), izcilu tautiešu dzīvi vai darbību, kā arī pašreizējo diasporas sabiedrisko vai kultūras dzīvi (Valsts svētku, Līgosvētku vai citu svētku vietas un to apkaime, latviešu organizācijas atbalstošu pašvaldību norādītas vietas u.c.).
Talkošana diasporas kopienās ik gadu tiek apvienota ar kultūras un aktīva dzīvesveida iniciatīvām, muzikāliem starpbrīžiem un viktorīnām. Šogad Lielās Talkas rīkotāji mudina talkotājus apkopot savu mītnes zemju labās prakses piemērus vides saudzēšanai un klimata politikai, kas varētu būt noderīgi arī Latvijā. Lielā Talka mudina jauniešus dalīties ar idejām, kā samazināt piesārņojumu, un kāds iepakojums būtu tas, kas aizstātu plastmasas iepakojumu. Talkotāji veidos radio un video sižetus par savu darbošanos, ar ko pagājušajā gadā ikviens varēja iepazīties Latvijas Radio 2 ēterā un internetvietnē.
Lielajā Talkā Eiropā iepriekšējos gados tika sakopti vēsturiski un sabiedriski nozīmīgie latviešu centri Minsterē un Bērzainē (Vācijā) un “Straumēni” (Lielbritānijā), bet Beļģijas latvieši aprūpēja bijušo kara gūstekņu nometni Cēdelghēmā. Stambulā un Gērnsijā latvieši vāca atkritumus jūras krastā, bet Spānijā un Dānijā jaunieši rīkoja atraktīvas tīrīšanas sacensības un lekcijas par vides piesārņojuma tēmu. Lielbritānijā un Īrijā tika sakoptas latviešu atdusas vietas un LELBāL draudzes nami.
Diasporas aktīva līdzdarbība vides un dabas aizsardzībā balstās uz 2017.gada vasarā notikušā pirmā Eiropas Latviešu kongresa pausto apņēmību no ārvalstīs mītošo latviešu puses izzināt un saglabāt Latvijas dabas vērtības un tās popularizēt ārvalstīs, kā arī veidot par dabas un vides vērtību saglabāšanu līdzatbildīgu sabiedrību, diasporā smeļoties labās prakses piemērus un veidojot pieprasījumu pēc atbilstošas politikas Latvijā.
Foto: Lielā Talka Latviešu centrā Bērzaine, Freiburgā, 2017. gadā