18. jūnijā Zoom vidē notika Lielbritānijas un Īrijas diasporas skolu vebinārs 2021 “Sadarbība stiprina mūs!”. Tas bija otrais no trim Eiropas Latviešu apvienības (ELA) un Latviešu valodas aģentūras (LVA) rīkotajiem Eiropas diasporas latviešu skolu reģionālajiem vebināriem 2021. gadā.
Raksta autors: Latviesi.com
Saite uz pirmavotu: Ekrāns pilns ar smaidošām sejām - Lielbritānijas un Īrijas diasporas skolu vebinārs (latviesi.com)
Pasākumu līdzorganizēja Ritma Prokopčenko no Dublinas latviešu skola “Saulgriezīte”. ELA prezidija loceklis un izglītības referents Māris Pūlis portālam Latviesi.com stāsta, ka šajā, otrajā, Zoom vebinārā piedalījās 32 delegāti no 13 skolām. Apvienotās karalistes pārstāvji bija no Aberdīnas, Birminghamas, Derbijas, Edinburgas, Londonas, Pīterboro un Ziemeļīrijas. Savukārt Īrijas dalībnieki bija no Droghedas, Dublinas, Maijo, Slaigo, Tulovas un Vaterfordas. Īrijas latviešu nacionālo padomi vebinārā pārstāvēja Laima Ozola, Latviešu biedrību Īrijā - Inguna Grietiņa-Dārziņa, 2x2 Īrijā - Zane Puncule, Latviešu valodas aģentūru - Aija Otomere, Eiropas Latviešu apvienību - Aira Priedīte un Māris Pūlis, bet sarunu vadīja Mārtiņš Gineitis.
Ar kādu mērķi šis seminārs tika rīkots?
Galvenais mērķis ir veicināt iepazīšanos un sadarbību starp reģionu skolām, lai varam mācīties un cits citam palīdzēt ar daudzveidīgu latvisko pieredzi, ar kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem un vietējai latviešu sabiedrībai. Mēs visi jutīsimies drošāk, ja zināsim, ka vienmēr varam piezvanīt draugam, ja ir kādas grūtības. Labi, ka dzīvojam tehniskā laikmetā, tādēļ komunicēt un apmainīties domām ir vieglāk, nekā agrāk.
Varam cits citam palīdzēt ar: mācību stundu, resursu un skolotāju apmaiņu, īpaši ja kādai skolai trūkst kāda eksperta; sadarboties projektos, pasākumos un nometnēs; apciemot reģionu skolas, lai redzētu, kas citur notiek, un apmanīties domām.
Ko pārrunājāt seminārā?
Ievadvārdos pieminēju nesen mūžībā aizgājušo Pēteri Elfertu, viņš mums bija labs draugs, kurš uzsāka 2x2 kustību ASV, bija vēstnieks Īrijā, Turcijā, Grieķijā un Latvijā, diasporas uzdevumā viņam vienmēr pie sirds bija izglītība, kultūra un cilvēki. Pieminējam viņu ar īsu klusumu brīdi. Tad pastāstīju par vebināra mērķiem.
Aija Otomere Latviešu valodas aģentūras vārdā visus apsveica un novērtēja skolotāju izturību pandēmijas laikā - to, ka iedvesma nav pazudusi.
Aira Priedīte stāstīja, kā, konsultējoties ar skolām, izstrādājām izglītības stratēģiju. Svarīgi, ka diasporai ir vīzija par izglītību - Eiropas multikulturālajā un daudzvalodības vidē izkopta, vitāla un mūsdienīga latviešu valoda un latviskā piederība veido mūsu stratēģiju un būtību.
Tad bija kārta prezentācijām.
Līga Dundure, kura beigusi Edinburgas Universitāti, iepazīstināja mūs ar sava maģistra darba secinājumiem par nedēļas nogales skolām Lielbritānijā un skolotājiem – mums, latviešiem, ir svarīgi uzturēt latvietību, un mūsu skolotāji uzskata to par sirdslietu; tomēr dažu tautību pārstāvji skolu izmanto kā papildus iespēju palīdzēt bērniem ar angļu valodu vai matemātiku utt. Redzams, ka vietās, kur šo tautību pārstāvji dalās ar telpām, tur arī notiek sadarbība un iepazīšanās ar otru kultūru, veidojot kopīgus sarīkojumus. Un šī ir iespēja mums iesaistīties ar multikulturālām nodarbībām.
Ingrida Tārauda iepazīstināja ar savu skolu “Kāpnītes”, kura ar trim pedagogiem šobrīd darbojas attālināti, piedalījās arī Lūcija Kapača no Latvijas. No septembra nodarbības būs arī klātienē. Šai skolai ir ļoti laba sadarbība ar vecākiem, un viens no iemesliem tam ir, ka bērniem uzdod mājas darbus, kuros vecākiem ir bieži jāpalīdz. Notiek arī ārpusskolas konkursi, viens no tiem ir tautas dziesmu maratons. Tāpat bērni kopā ar vecākiem tiekas ar citiem klases biedriem, kad ir skolas mācību ekskursijas. Mācību programma ir ļoti strukturēta, tajā iekļauts daudz interesantu ārpusskolas digitālo resursu, piemēram, Laimes muzejs utt. Vēl viens interesants projekts ir tikšanās ar citvalstu skolām - etwinning.lv. Ingrida Tārauda uzsvēra, ka būtu labi, ja mūsu diasporas skolas varētu iepazītties ar skolām Latvijā.
Vineta Matule no Slaigo latviešu skolas sniedza izsmeļošu prezentāciju, kā mācīt bērnus ar īpašām vajadzībām. Vineta iepazīstināja ar roku spēlēm, pirkstu spēlēm, kā lietot lasāmās kartes un informēja par zīmju valodu. Secinājums - svarīgi lietot puzzles, lai attīstītu bērnu atmiņu un runu. Ļoti svarīgas bērniem ir fiziskās nodarbības – deja, rotaļas, dziedāšana un joga, jo kustība palīdz attīstīt prasmes un uzmanību.
Tāpat katra skola delegātus iepazīstināja ar sevi, pastāstīja vienu lietu, ar ko lepojas un vienu lietu, ko varētu uzlabot.
Kopumā pozitīvie aspekti, ko skolas minēja, bija: laba komunikācija ar vecākiem, nodarbības ārā, bērni mācās no citām valstīm, Covid dēļ visi prot darboties attālināti, dienas nometne ir ļoti populāra, vecāki sadarbojas skolas labā, māca latviešu valodu kā svešvalodu, skolotājiem patīk paaugstināt kvalifikāciju, sadarbība ar Latviju, konkursi, bērni mācās kopā ar vecākiem.
Savukārt negatīvie aspekti bija: telpas par mazu, nevar atstāt mācību resursus skolu telpās, kā piesaistīt bērnus pie skolas, kā piesaistīt vecāku palīdzību skolā.
Pēdējā vebināra daļā paralēli darbojās trīs darba grupas – ‘’Dalīšanās ar mācību materiāliem un resursiem’’, ko vadīja Ingrida Tārauda; ‘’Lasīšanas stūrītis’’ - vadīja Ritma Prokopčenko un ‘’Vietējās nometnes un tikšanās’’ - vadīja Māris Pūlis.
Rīkotāji, ELA un LVA, izsaka lielu pateicību visiem skolotājiem, kuri atlicināja laiku un piedalījās šajā radošajā vebinārā! Paldies mūsu super runātājiem, rīkotajiem, Mārtiņam Gineitim par tehnisko izpildījumu un par finansējumu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”!
Vai latviešu skoliņu skolotāji labprāt un aktīvi sadarbojas?
Delegātu entuziasmu tiešām varēja redzēt, neskatoties uz to, ka bija piektdienas vakars un tajā pašā laikā Anglijai bija futbola spēle ar Skotiju. Darba grupās bija skolotājiem bija iespēja veidot kontaktus un kopīgu sadarbību, jo paši delegāti izteica vēlmi pārrunāt šos tematus. Prezentācijas arī rādīja pieredzi, ko citas skolas varētu labi izmantot.
Kādas ir galvenās atziņas pēc semināra?
Mūsu skolās notiek daudz labu lietu. Es skolām izsūtīšu aptauju par viņu labo praksi, ko iekļaut dokumentā - tas būs pieejams visām skolām.
Darba grupās tika pārrunātas idejas par to, kā attīstīties, skolotāji tās izstrādās tālāk un informēs skolas.
Par skolu telpām... šeit varbūt ministriju / vēstniecību līmenī jāskatās, ko varam darīt, lai pašvaldības var lietot telpas bez apgrūtinājuma, īpaši lai var atstāt materiālus kādā drošā vietā. Parunāšu ar vēstniecību, bet būtu labi, ja skolas parunātos ar pašvaldības nodaļu, kas darbojas ar “supplementary” skolām.
Par ko vislielākais prieks?
Vebinārs beidzās pēc trim stundām, un ekrāns vēl bija pilns ar smaidošām sejām, tādēļ domāju, ka viss bija sekmīgi.
Tomēr delegāti, visi kā viens, grib tikties klātienē, jo saviesīgā daļa arī ir ļoti svarīga, kur varam izmainīties ar idejām un kontaktiem. Cerams, ka tas tā drīz būs!
Vebināru finansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.
Projektu “Diasporas notikumu un cilvēkstāstu multimediāla atspoguļošana” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild Latviesi.com. #MAF2021