lv

Domas par obligāto militāro dienestu atšķirīgas arī diasporas latviešiem

Eiropas Latviešu apvienība 2022. gada jūlijā veica aptauju starp savām biedru organizācijām Eiropā, uzdodot konkrētus jautājumus, lai noskaidrotu diasporas viedokli par dažādām tēmām. Kopumā aptaujā piedalījās gandrīz 100 respondentu no dažādām Eiropas valstīm - Vācijas, Zviedrijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Grieķijas, Gruzijas, Spānijas, Šveices, Luksemburgas un Ukrainas. 

Kā viens no pirmajiem jautājumiem bija “Vai Latvijai jāiegulda vairāk par patreiz likumā noteiktajiem 2,5% no IKP savā aizsardzībā?” Diasporas biedru organizāciju pārstāvji atbildes bija dalītas, kur 55 % atbildēja ar “Jā” un 45 % atbildēja ar “Nē””. Viens no respondentiem minēja, ka: “Nepieciešami līdzekļi obligātajam militārajam dienestam absolūti visiem Latvijas pilsoņiem”, kas liek mums ikvienam aizdomāties par esošo situāciju un zināmiem draudiem, kas aktualizējuši arī pārdomas un rosinājuši diskusijas par obligāto Valsts aizsardzības dienestu.

Pilsoniski aktīvs un labi izglītots cilvēks saprot, ka katram pašam individuāli ir jāuzņemas atbildība, un vienlaicīgi jābūt gatavam aizstāvēt savu valsti un ģimeni, piemēram, kara gadījumā. Latvijas aizsardzībai ir kvalitatīvi skolota profesionāla armija, kur liels nopelns ir mūsu valsts dalībai NATO. Labs papildspēks bruņotajiem spēkiem ir labi organizēta, uz brīvprātības principa balstīta zemessardze. Tikai apzinoties mūsu katra nozīmi valsts aizsardzībā un mūsu katra spēju palīdzēt, mēs varam aizstāvēt savu valsti.

Aizsardzības spējas kopumā tiktu paaugstinātas, ieviešot obligātas civilās aizsardzības apmācības  gan vīriešiem, gan sievietēm tajā pašā vecuma grupā, brīvprātīgi izvēloties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienestu.

Veiktajā ELA aptaujā uzdevām jautājumu “Vai Jūs atbalstāt Latvijā obligātas civilās aizsardzības apmācības Latvijas pilsoņiem (18-27 gadu vecumā), kur ikviens var brīvprātīgi izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu?” Arī šajā jautājumā ir skaidra nostāja, proti 67 % atbildēja ar “Jā”, turpretī 33 % - “Nē“.

Uz jautājumu “Vai Jūs atbalstāt diasporas cilvēku iesaisti Latvijas obligātas civilās aizsardzības apmācībās Latvijas pilsoņiem (18-27 gadu vecumā)?” 45% respondentu atbilde bija “Jā”, savukārt 48,5% atbildēja “Nē”, bet 6,5% atbildēja “Cits”, paskaidrojot to ar šādiem komentāriem: “Tur jābūt iespējai izvēlēties, kurā vecumā to dara. Bet, Jā, vajag dienestu”, “ Brīvprātīgi” un “Arī sievietēm!”.

Kopumā no atbildēm ir saprotams, ka Eiropas diasporā viedokļi dalās diezgan vienādās daļās. Te rodas jautājums, vai Latvijas valsts pilsoņiem līdz galam ir saprotams šis jaunais valsts uzstādījums attiecībā uz Valsts aizsardzības dienestu, kā arī, vai Eiropā dzīvojošais Latvijas jaunietis vēlēsies turpmāk atgriezties Latvijā, jo ELA vairākkārt ir norādījusi Latvijas valsts iestādēm par kritisko stāvokli, kāds ir attiecībā uz diasporas jauniešu piesaisti Latvijai, latviešu valodas saglabāšanu un apmācību, kultūru un pilsonisko līdzdalību.

Pēdējos gados Latvija ir ieguldījusi lielus resursus un strādājusi, lai uzlabotu remigrāciju. Eiropas Latviešu apvienība ierosina ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas valsts piederīgajiem skaidrot Valsts aizsardzības dienesta plānus attiecībā uz obligāto dienestu, kā arī izglītot jauniešus un viņu vecākus par šāda dienesta vajadzību, veidojot cilvēkos izpratni, ka izdarītais sabiedrības labā atmaksāsies, ka katrs pats ar savu ieguldījumu veido labāku vidi, labāku valsti. Mērķis ir veidot vienotu un saliedētu sabiedrību, lai krīzes gadījumā būtu skaidra virzība un katrs nāktu ar savu pienesumu. Ja mūsu mērķis būs viens, tad mēs būsim stipri savā dažādība.

Viedoklis ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība. #NVOfonds2022

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK