lv

Diasporas jaunieši Eiropā kopā ar Latvijas Valsts prezidentu skaidro vēstures procesus

Cik daudziem pusaudžiem pasaulē ir bijusi iespēja tikties ar savas valsts prezidentu, uzdot viņam jautājumus un diskutēt? Par godu Latvijas svētku nedēļai šāda reta iespēja 10. novembrī pusotru stundu tiešsaistē tikties ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu bija diasporas jauniešiem, kuri kopš 8. septembra trešdienās piedalās attālinātās vēstures nodarbībās.

Kāpēc vēsture ir svarīga

“Vēsture ir ārkārtīgi svarīga, lai izprastu, kādēļ pasaule ir tāda, kāda tā ir patlaban. Tas ir jāzina arī tādēļ, lai mēs varētu iekļauties tagadnē vai arī to mainīt. Protams, savas valsts vēsture ir vissvarīgākā, bet jāredz tās vēsture arī plašākā kontekstā, jo Latvija neattīstās izolēti no visas pārējās pasaules. Caur Latvijas prizmu mēs arī skatāmies Eiropas un pasaules vēsturi,” iesākot sarunu, uzsvēra prezidents. 

Sarunā piedalījās 15 līdz 19 gadus veci jaunieši - Beatrise no Azerbaidžānas, Elizabete no Austrijas, Valters un Aleksandrs no Beļģijas, Līva un Pauls no Šveices, Marta no Zviedrijas, Patrīcija un otra Marta no Vācijas.

Nodarbību cikls ilgs līdz 1. decembrīm, un to vada Salaspils 1. vidusskolas vēstures skolotāja Annija Bergmane. Šīs sarunas sākumā jauniešiem bija jāatbild uz skolotājas jautājumiem par iepriekš skatīto B. Eglītes filmu “Vienīgā fotogrāfija” (2008). - Kā notika valsts dibināšanas process? Kādas rīcības iespējas bija valsts dibinātājiem? Vai bija pietiekoši daudz laika diskutēt par dažādiem jautājumiem? Kādēļ valsts dibinātāji nolēma riskēt un veidot savu valsti? Ar kādām problēmām saskārās un varēja saskarties jaunizveidotā Latvijas valsts? - Vai mēs, pieaugušie, zinātu, ko te atbildēt?

Jaunieši kā valsts vadītāji uzrunā latviešu tautu

Jauniešiem bija dots uzdevums sagatavot aptuveni vienu minūti garu uzrunu, kuru viņi kā valsts vadītāji teiktu latviešu tautai - atrast īstos vārdus, kuros tauta ieklausītos, lai mudinātu neapstāties pie grūtībām.

Viņi bija drosmīgi un to darīja - un Egils Levits šīs uzrunas klausījās. Latviesi.com var apliecināt, ka prezidents tiešām bija ļoti uzmanīgs klausītājs - pusaudža vecumā taču ir tik svarīgi, ka pieaugušais sarunas partneris ieklausās, jo uzskata tevi par personību, par līdzvērtīgu sarunu biedru - un ja tas vēl ir valsts prezidents! 

Jaunieši savās uzrunās vairākkārt uzsvēra nepieciešamību pēc vienotības, lai veiksmīgi veidotu Latvijas nākotni. Viena no runātājām akcentāja Raiņa domu - “Tauta var gan pastāvēt bez valsts, bet valsts bez tautas nav domājama.” 

Egils Levits uzslavēja jauniešus par aktuālām uzrunām un, atbildot uz jautājumu, kā saliedēt tautu - gan pirms simts gadiem, gan tagad - atbildēja:

“Ir vajadzīgas kopējas intereses un kopīgs mērķis. 1918. gada 11. novembrī, vienu nedēļu pirms 18. novembra, beidzās karš - Eiropā bija zināms apjukums un radās iespēju logs. Un latvieši ārkārtīgi mērķtiecīgi šo iespēju logu izmantoja - tikko bija pirmā izdevība, uzreiz proklamēja savu valsti. [..] Domstarpības politiķu starpā ir pilnīgi normālas. Taču viņi spēja apvienoties viena ļoti liela mērķa sasniegšanā. Tas prasīja ļoti lielu drosmi un ticību savai valstij, kas, ņemot vērā realitāti, ja paskatījās ārā pa logu, nemaz neizskatījās tik droši.

Šobrīd šis mērķis būtu kovidpandēmijas apkarošana - tas ir kas tāds, ko vēlas visi. Tas ir reāls, vienojošs mērķis. Ikdienas dzīvē bieži ir grūti atrast kaut ko, kas pilnīgi visiem vai lielai daļai būtu mērķis. Taču vēsturiskās situācijās, kā toreiz vai tagad - padarīt skaidru šo mēŗki - ir politikas uzdevums. Bet tas ir arī jebkura pilsoņa uzdevums.”

Prezidents atbild uz jauniešu jautājumiem

Turpinājumā jaunieši varēja prezidentam uzdot savus jautājumus. Aizkustinoša bija viņu atvērtība un zinātkāre. Pirms vēl E. Levits bija pieslēdzies tiešsaistei, kāds norūpējies jautāja, kā pareizi uzrunāt prezidentu? - Un tiešām, ja vien ikdienā nestrādā diplomātiskajā dienestā, kā lai to zinātu?

Jautājumu loks prezidentam bija ļoti plašs, sākot ar - kā vērtējat Latvijas prokuratūras darbu?, līdz - kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens? Varēja redzēt, ka jauniešiem patiešām ir interese par prezidenta darbu un ka viņiem rūp norises Latvijā. Jautājumi bira kā no pārpilnības raga: Cik gadu Jums bija, kad izdomājāt kandidēt prezidenta amatam? Kā vērtējat vides pārmaiņas Latvijā? Kā mainīt atkritumu šķirošanas politiku Latvijā? Kā vērtējat Latvijas diplomātiskā dienesta darbu? Vai prezidents drīkst izpaust savas emocijas - bailes, dusmas? Kas Jums vislabāk patīk un nepatīk perzidenta darbā? Kādu mūziku klausāties? Vai latviešiem no ārzemēm ir jābrauc atpakaļ uz Latviju utt. 

Uz Elizabetes jautājumu: Kas Jums ir Latvija - ne kā valsts prezidentam, bet kā Egilam Levitam, prezidents atbildēja:

“Latvija ir zeme un vieta pasaulē, kas ir mana zeme un mana vieta. Eiropa ir liela, un pasaule ir vēl lielāka, bet katram cilvēkam ir jābūt savai vietai, kur viņš jūtas mājās. Un tā man ir Latvija. Kad tu aizbrauc uz kādu citu zemi, tev varbūt tā patīk, bet tā tomēr ir cita zeme, tā nav tava zeme.”

Savukārt Līva gribēja zināt, kā prezidents jūtas, kad aizvien vairāk jaunu cilvēku brauc prom no Latvijas? E. Levits uz to atbildēja:

“Jaunam cilvēkam ir jāredz pasaule. Svarīgi, ka ir pieredze no dažādām valstīm. Es esmu dzīvojis piecās dažādās valstīs, no katras esmu kaut ko paņēmis līdzi. Bet ir svarīgi, ka tu atgriezies savā valstī.

Cilvēkiem vajadzētu studēt bakalauru Latvijā, bet maģistru - kādā ārzemju universitātē, un tad atgriezties Latvijā, jo Latvijā ir strauji augoša ekonomika - tā pieaug divreiz straujāk nekā citur Eiropā. Un tas ir ilgstoši, jau 30 gadus. Tāpēc jauniem cilvēkiem te ir ļoti labas izredzes. Ja mēs apskatāmies kādas pozīcijas biznesā vai valsts dienestā, vai citur - 30 gados tu esi daudz vairāk sasniedzis, tu esi augstākā pozīcijā nekā Vācijā, Francijā vai citās vecās Eiropas valstīs. Jauniešiem Latvijā ir ļoti labas izredzes.”

Un Elizabete vēlreiz jautā, ko prezidents novēlētu mūsdienu jauniešiem?

“Pirmkārt, zinātkāri, vēlmi izzināt pasauli ap sevi,” teic E. Levits. “Otrkārt, iesaistīties šīs pasaules veidošanā visdažādākajos veidos!”

Prezidents uzdod jautājumus jauniešiem

Egils Levits ne tikai atbildēja uz jauniešu jautājumiem, bet izmantoja arī iespēju uzdot viņiem savus jautājumus. Piemēram, kāpēc jaunietim, kurš ir atvērts pasaulei, ir svarīgi izprast vēsturi? Prezidents jauniešus uzmanīgi uzklausīja, izcēla vērtīgos aspektus, uzslavēja par atbildēm un papildināja ar savu viedokli. Piemēram:

“Tu nāc no Latvijas, un, ja mēs runājam par vēsturi caur personīgo prizmu, tad Tu automātiski nonāc pie Latvijas. Tu tagad esi Moldovā - tas latvietim ir samērā neparasti. Tu vari jautāt, kāpēc es esmu Moldovā, kāpēc mani vecāki šeit ir, kā viņi tur nonāca, un tas automātiski noved pie vēstures.

Kad jauns cilvēks interesējas par sevi, ģimeni un tuvāko apkārtni, līdz ar to arī par savu valsti, tas padara cilvēku spējīgāku - spējīgāku tikt galā ar šodienas problēmām un izaicinājumiem. ”

Patriotisms Eiropas kontekstā

Pusotras stundas garās sarunas laikā tika runāts gan par vēstures tematiem, gan par šodienas politisko situāciju, par vēstures mācīšanu - kā runāt ar jauniešiem, ko jaunieši sagaida no vēstures nodarbībām, kā dažādi cilvēki un materiāli var palīdzēt vēstures apguvei. 

Tā kā šīs vēstures nodarbības latviešu valodā MS Teams platformā kā pilotprojektu organizē Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA), un ELA partneris šajā projektā ir atslegas.tv, tad ELA izglītības grupas vārdā tās vērtē ELA pārstāve Latvijā Aira Priedīte.

Viņa teic: “Jauniešiem šī saruna bija ļoti vērtīga. Ja sākumā viņi bija kautrīgi, atturīgi un mazliet nobijušies, tad brīdī, kad saprata, ka pretī stāv cilvēks, kurš viņus uzskata par patiešām pilnvērtīgiem sarunu partneriem, kas viņos ieklausās un viņiem atbild - un ne jau kā maziem bērniem, bet kā partneriem - tas arī bija dzinulis, lai bērni prezidentam uzdotu aizvien jaunus jautājumus.”

Aira Priedīte uzsver, ka ļoti svarīgi ir jauniešus agrīni iesaistīt dialogā - tas nākotnē veicinās viņu sabiedrisko līdzdalību un, iespējams, viņu tālāko interesi politiskajos procesos. Redzot prezidentu un ņemot viņu par priekšzīmi, jaunieši tiek rosināti paskatīties mazliet tālāk par influenceriem.

“Es saskatu mūsu jauniešos patriotismu Eiropas kontekstā,” teic Aira Priedīte. “Viņi katrs nāk no savas valsts, un viņos ir atvērtība pret savas mītnes valsti, kur viņi dzīvo - tur es redzu Eiropas kontekstu. Un tomēr viņiem nāk līdzi Latvija - tas ir ļoti pozitīvi arī Latvijas izaugsmei. Tas ir latvisks patriotisms Eiropā.”

Runājot par nākotni A. Priedīte stāsta, ka pilotprojektus jauniešiem ELA sākusi, jo tieši viņiem ļoti trūkst mūsdienīga un uzrunājoša latviskās izglītības piedāvājuma. Pilotprojekti ir mēģinājums aizpildīt šo robu, taču nākotnē piedāvājums noteikti ir jāpaplašina.

Pēc šīs tikšanās Aira Priedīte ir pilnīgi pārliecināta, ka tāda veida diskusijas ir vajadzīgas: “Mans mērķis būtu nākamgad jauniešiem piedāvāt tematu par trimdiniekiem un jaunās diasporas pārstāvjiem, kuri ir atgriezušies Latvijā, kuri dzīvo un strādā kādā interesantā vietā. Valsts prezidentu diemžēl katru reizi neizdosies sarunāt uz šādām diskusijām. Taču ir pietiekami daudz arī citu tautiešu, kas darbojas citās jomās. Jauniešiem ir ļoti svarīgi rādīt šādus piemērus, lai viņi saprastu, ka Latvija ir pilnvērtīga Eiropas partnere.”

Tikšanās noslēgumā prezidents Egils Levits uzsvēra:

“Būt latvietim ir ārkārtīgi interesanti. Jo mūsu vēsture ir tik neparasta… Un piedalīties vēstures tapšanā mūsdienās, kad ir zināms, kas ir bijis iepriekš, un zināt, kāpēc ir tā, kā ir - ir vienkārši aizraujoši. Paldies jums par interesi un paldies, ka gatavojat šādus projektus!”

Saruna varbūt bija vairāk par dzīvi, nevis vēsturi. Taču tas patiesībā ir sasiets kopā tik ciešām saitēm, ka atraut vienu no otras nav iespējams. Un tā sarunai bija liela pievienotā vērtība.

Raksta autors: Latviesi.com, saite<<

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK