Latvieši ārzemēs vēlēt drīkst jau šobrīd, savu balsi nosūtot pa pastu. Balsot drīkstēs arī Latvijas un ārvalstu iecirkņos, taču rūpīgi jāplāno gan tas, kad vēlēt klātienē, gan arī - kad savu balsi nosūtīt uz Latviju.
Piemēram, balsošanā pa pastu vērā ņems nevis dienu, kad balss nosūtīta no ārvalstīm, bet, kad nonākusi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) birojā, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) rīkotajā tiešsaites sarunā 2024. gada 7. maijā norādīja biroja vadītāja Kristīne Saulīte.
Šogad latviešiem pieejamas divas iespējas, kā nobalsot – klātienē un pa pastu, sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte.
“Ārvalstīs vēlētājiem būs pieejami 50 iecirkņi – 38 no tiem vēstniecībās un 12 būs pašveidoti diasporas iecirkņi. Informāciju par visiem var atrast Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā,” viņa teica.
Ārvalstīs klātienē varēs nobalsot tikai 8. jūnijā no 8.00 rītā līdz 20.00 vakarā, savukārt Latvijā būs pieejama arī iepriekšējā balsošana jeb iespēja novēlēt vēl pirms konkrētā vēlēšanu datuma.
“Ja latvietis no ārzemēm atbrauc uz Latviju vēlēšanu nedēļā, tad ir iespēja iepriekš nobalsot šajā vēlēšanu nedēļā. (..) Piemēram, ja kāds pirmdien atlido uz Latviju, tad noteikti iespējams jau nobalsot. Pat iesaku to darīt, lai vēlēšanu dienā nav jāstāv rindā,” stāstīja Saulīte.
Klātienē iepriekšējā balsošana būs pieejama atsevišķās dienās no 1. līdz 7. jūnijam, proti pirmdien, ceturtdien un piektdien. Tāpat Saulīte atgādināja, ka šogad vēlētājs nav piesaistīts kādai konkrētai balsošanas vietai – vēlēt drīkstēs jebkurā izvēlētajā iecirknī.
Kā jau ziņots, latvieši ārzemēs balsot varēs arī pa pastu, turklāt šogad tādai iespējai būs krietni vieglāk pieteikties. Lai to paveiktu, ar savu E-ID karti vai Latvijas bankas kontu jāautorizējas Latvija.lv e-pakalpojumu vēlētāju datu pārvaldības sadaļā jeb tieši https://latvija.gov.lv/Services/9521.
Tur varēs izdrukāt nepieciešamos vēlēšanu dokumentus un iepazīties ar pamācību balsošanā pa pastu.
Uz jautājumu, vai šādā veidā balsojot svarīgs ir pasta zīmogs jeb kad balsojums nosūtīts vai arī diena, kad balsi saņem vēlēšanu iecirknis Rīgā, Saulīte atbildēja, ka svarīgs ir datums, kad šo sūtījumu saņem Centrālās vēlēšanu komisijas birojs.
“Pasta balsošana jau ir sākusies. Lūdzu nevilcināties, jo visu programmu visi kandidāti ir zināmi. Viss ir pieejams – jau bija pieejams gada sākumā. Aicinu pēc iespējas ātrāk veikt savu izvēli, jo pasta balsošana ir atvērta no 4. maija,” norādīja Saulīte. “Zinot, ka pasta sūtījumi ne vienmēr pienāk ātri, tiešām aicinu jau drīz savu izvēli veikt un balsojumu nosūtīt. Jo, ja vēstule tiks saņemta jau pēc vēlēšanām, tā vairs netiks skaitīta klāt pie balsīm.”
Balsot šajās vēlēšanās ir svarīgi, jo Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības (ES) iestāde, tiešsaites sarunā uzsvēra EP biroja Latvijā pārstāvis Jānis Krastiņš.
Eiropas Parlaments (EP) tiešā veidā ietekmē jebkura eiropieša dzīvi, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) rīkotajā tiešsaites sarunā norādīja EP biroja Latvijā pārstāvis Jānis Krastiņš. Piemēram, Latvijā pērn līdz pat 80% likumu bija balstīti tieši Eiropas Savienībā (ES) pieņemtajos lēmumos.
“Tas ir visvienkāršākais un tiešākais veids, kā jebkurs ES pilsonis, kurš var piedalīties vēlēšanās, var pielikt savu roku un ar savu balsi ietekmēt to, kādus lēmumus pieņems ES turpmākajos 5 gados,” viņš uzsvēra.
Eiropas Savienībā pieņemtie lēmumi ietekmē ļoti daudz un dažādas sfēras. Pat tik praktiskas, kā USB-C kā viedtālruņu un citu elektronisko ierīču vienotais lādētājs.
“Ir arī tāds pavisam nesens ar ātrajiem maksājumiem eiro valūtā starp Eiropas Savienības bankām,” turpināja Krastiņš.
“Tagad Eiropas Savienības mērogā ir pieņemts likums, ka tuvāko pāris gadu laikā bankām būs jānodrošina visus maksājumus līdz 10 sekunžu laikā starp jebkurām divām Eiropas Savienības valstīs bāzētām bankām – neatkarīgi no tā, vai tā ir brīvdiena vai divi naktī. Un komisijas maksa par šo pakalpojumu nedrīkstēs būt dārgāka nekā par citiem parastajiem maksājumiem.”
Šogad no Latvijas tiks ievēlēti kopumā 9 deputāti. Un saprotams, ka šis skaitlis varētu šķist ļoti mazs uz kopīgā fona jeb 720 Eiropas Parlamenta deputātiem.
“Bet ir būtiski saprast, ka Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti neveido valstu blokus,” skaidroja EP biroja Latvijā pārstāvis. “Deputāti veido nevis valstu grupas parlamentā, bet, līdzīgi kā Latvijas parlamentā ir partiju frakcijas, tā Eiropas Parlamentā ir politiskās grupas, kas apvieno partiju deputātus no daudzām valstīm, balstoties uz viņu kopīgajām interesēm un vērtībām, nevis tāpēc, ka viņi pārstāv vienu vai citu valsti.”
Šogad Eiropas Parlaments arī īstenojis pats savu vēlēšanu kampaņu un tās mērķis ir panākt, lai šogad nobalsotu pēc iespējas vairāk cilvēku.
“Un šoreiz parlamenta izvēlētais sauklis ir “Balso! Neļauj citiem lemt tavā vietā”,” teica Krastiņš.
Sauklis izvēlēts tādēļ, ka jebkurā gadījumā Eiropas Parlamentā tiks ievēlēts konkrēts deputātu skaits, tostarp arī 9 deputāti no Latvijas.
Katra cilvēka ziņā ir izvēlēt to, kas šie cilvēki būs un par kādām vērtībām iestāsies. Ja cilvēks nevēlēs, tad viņš savu izvēli nodod citu cilvēku rokās – arī tādu, kuru vērtības un vīzija par Eiropas Savienības nākotni ir gauži pretēja paša redzējumam.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latviesi.com.
#DiasporasNVO2024
