lv

Balso: Obligātas e-ID kartes, nodokļu novirzīšana NVO un personvārdi Latvijas dokumentos

Oktobrī, sadarbībā ar Manabalss.lv, vietnē Open2Vote.eu tiek publicēti desmit Eiropas Latviešu apvienības (ELA) rosināti jautājumi, kas ir saistīti ar diasporu, saiknes uzturēšanu ar Latviju un remigrāciju. Pirmie no trīs jautājumiem lasāmi zemāk. 

Tā kā ārpus Latvijas dzīvo aptuveni piektā daļa Latvijas piederīgo, ELA ieskatā diasporas aktīva dalība palīdzēs portāla aptauju rezultātos atspoguļot plašāka Latvijas pilsoņu loka nostāju un darīt to zināmu politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanai, norāda apvienības vadītāja Elīna Pinto.

Lai balsotu portālā, ir nepieciešama autorizācija. Tā dod iespēju savā profilā redzēt visus izdarītos balsojumus, taču balsojumi paliek anonīmi - statistikai tiek izmantoti tikai anonomizēti dati, pēc kuriem nav iespējams noteikt personas identitāti.

Vai atbalstāt likuma prasību, ka e-ID (Latvijas personas apliecība ar e-paraksta funkciju) būs obligāta visiem Latvijas valstspiederīgajiem visā pasaulē?

Personas apliecība - eID karte - Latvijā dzīvojošajiem no 15 gadu vecuma kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikta no 2023.gada 1.janvāra, bet ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem – no 2025.gada 1.janvāra. 

Šī prasība arī ārvalstīs dzīvojošajiem kā obligāta paredzēta tādēļ, lai diasporas pārstāvjiem ārvalstīs jau tagad būtu pēc iespējas plašāk pieejami elektroniskās identitātes apliecināšanas un elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamie līdzekļi valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai e-pakalpojuma veidā. Īpaši nozīmīgi tas ir kļuvis Covid19 ietekmē, kad ceļot uz Latviju administratīvu jautājumu kārtošanai kļuvis sarežģītāk, kā arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs bijušas spiestas samazināt apmeklētāju plūsmu, gan atsevišķos gadījumos pārtraukt konsulāro pakalpojumu sniegšanu klātienē. 

Tomēr daļa diasporas uzskata šo obligāto prasību par nepamatotu un nesamērīgu dažādu iemeslu dēļ – jo ikdienā vairs nav nekādu saistībā ar Latviju kārtojamu oficiālu lietu, kur būtu nepieciešams e-paraksts (īpaši nepilngadīgajiem) un ceļošanai pietiek ar pasi, vai arī ar e-ID iegūšanu ārvalstīs saistīto papildu izmaksu dēļ, vai tāpēc, ka personai jau ir citas valsts e-identifikācijas rīks, kas atzīts izmantošanai arī Latvijā. 

Vai būtu jārada iespēja daļu valstij nomaksāto nodokļu novirzīt kādai paša norādītai sabiedriskai vai labdarības organizācijai?

Nevalstiskās organizācijas veic valstij un sabiedrībai nozīmīgas funkcijas – gan pārstāvot sabiedrības grupu intereses, rūpējoties par sociālo atbalstu, vides aizsardzību, garīgās dzīves, kultūras un mākslas attīstību, u.c. Taču vairums šo organizāciju saskaras ar finansiālām grūtībām, un valstis to atbalstam paredz dažādus risinājumus (valsts finansējums, nodokļu atlaides par ziedojumiem u.c.). 

Viens no starptautiski izplatītiem atbalsta veidiem ir procentuālā filantropija jeb sistēma, kurā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) maksātājs var novirzīt noteiktu procentu no paša nomaksātā IIN konkrētām paša norādītām nevalstiskām organizācijām (NVO, reliģiskām organizācijām, arodbiedrībām u.tml.). Tāda sistēma pastāv, piemēram, Lietuvā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā. 

Vai cittautu personu vārdi un uzvārdi Latvijas izdotos dokumentos jāatveido pēc latviešu valodas normām, mainot to rakstību?

Valsts valodas likums un speciālie MK noteikumi nosaka, ka personvārdi atveidojami saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un rakstāmi atbilstoši latviešu literārās valodas normām. Personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus personas vārdam un uzvārdam, kas atveidots atbilstoši spēkā esošajām latviešu valodas normām, var norādīt arī citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona to vēlas un var to apliecināt dokumentāri. 

Latvijas piederīgie gan Latvijā, gan ārvalstīs, kuri laulības ceļā iegūst cittautu uzvārdu, bieži norādījuši uz to, ka šādi minētais uzvārds bieži tiek būtiski sagrozīts, pat līdz neatpazīšanai. Tas var radīt sarežģījumus, neērtības un pārpratumus sadzīvē un administratīvu lietu kārtošanā. Tas var apgrūtināt personas identificēšanas iespējas vai personvārda īpašnieka saistību noteikšanu ar ģimeni un laulāto, kas ir svarīgi ceļojot, parakstot līgumus, saņemot mantojumu un daudzos citos dzīves gadījumos.

Balso un izsaki savu viedokli! Izvērtē un sniedz savu skatījumu politikas veidotājiem!

Balso ŠEIT<<

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Manabalss.lv. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK