lv
Mājas lapa ir izstrādes procesā un informācija tiek papildināta.

Akadēmiskā Dzīve – vienā numurā par veco trimdu un jauno diasporu

Visās labi vadītās grāmatnīcās Latvijā gada sākumā nonācis Latvijas Universitātes žurnāla Akadēmiskā Dzīve jaunākais, 56. numurs, kas šoreiz veltīts galvenokārt ārzemju latviešiem: vecajai trimdai un jaunajai diasporai Rietumeiropā.

LU ekonometrijas profesors Mihails Hazans tajā sniedz fundamentālu ieskatu par Latvijas diasporas un remigrācijas novērtējumu – metodoloģiskajām pieejām un galvenajiem atzinumiem: diasporas apjoms jānovērtē ar tiešām metodēm, izmantojot datus par valstspiederīgo un bijušo valstspiederīgo, kā arī Latvijā dzimušo personu un to pēcteču skaitu ārvalstīs. Diasporas tīklošanās prakses un piesaistes faktorus mūsdienās izvērsti aplūko LU Migrācijas un diasporas pētījumu centra direktore socioloģe Inta Mieriņa. Viņas kolēģe no LU Filozofijas un socioloģijas institūta Ilze Koroļeva atbild uz jautājumu par piederības izjūtu un atgriešanās plāniem: kas mainījies Latvijas diasporā? Kādā valodā runā diaspora? Par valodas situācijas dinamiku pamatoti norūpējusies lietišķās valodniecības doktorante Daina Grosa. Visbeidzot, sabiedrības veselības speciāliste Ieva Reine raksta par veselības aprūpi Latvijā: kāda ir ģeogrāfijas ietekme uz diasporas izvēli? Pētījuma rezultāti liecina, ka iespējas veikt profilaktiskās apskates, saņemt speciālista un gimenes ārsta konsultācijas veido ciešu saikni ar Latviju un veicina transnacionālu dzīvesveidu.

Kā tilts uz trimdas tematiku ir LU FSI doktorantes Maijas Krūmiņas pamatīgais pētījums par atgriešanos zaudētajā paradīzē: trimdas (un nu jau diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumiem. Baltistikas speciāliste Stokholmas Universitātē Lilita Zaļkalne sniedz padziļinātu ieskatu nozīmīgā LSDSP Ārzemju komitejas izdevuma Brīvība pirmajos gados (1948–1954). Vēsturnieks Kārlis Kangeris iztirzā Vācijas valdības izveidotā Biroja no dzimtenes padzītajiem ārzemniekiem (Büro für heimatvertriebene Ausländer) darbību latviešu bēgļu vidū Rietumvācijā. Bijušais Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienības (ELJA) valdes priekšsēdis Ģirts Zēgners sniedz aptverošu pārskatu par šīs organizācijas slavenajām gaitām 1954.–1995. gadā. Savukārt bijušā skolēna Ojāra J. Rozīša piezīmēs plaši atainota īpašā sala Minsteres Latviešu ģimnāzija un tās globālā nozīme latviešiem visā pasaulē. LU vēstures doktorante Kristīne Beķere pievēršas Baltijas miera un brīvības kuģim (1985) kā vienai no nozīmīgākajām latviešu trimdas politiskajām akcijām.

Tematisko numuru papildina Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas teorijas profesora Sergeja Kruka analīze par Nacionālā attīstības plāna (2021–2027) valodu, kura norāda uz tā veidotāju (ne)izpratni par sadarbību, uzticību un vienotību kā uz sabiedrisko, nevis tikai indivīda līmeni attiecināmiem jēdzieniem. Pazīstamais politiķis un Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Einārs Cilinskis kopā ar kolēģiem raksturo Latvijas klimata un enerģētikas politikas mērķus, risinājumus un analīzes metodes. Patiesības lomu plašsaziņas medijos postpatiesības apstākļos lietpratīgi apskata RSU sociālais filozofs Vents Sīlis. Galveno rakstu virkni noslēdz jaunais LU doktorants Rūdolfs Reinis Vītoliņš ar antīkās vēstures tēmu – etiopiešu maltīti kā sakrālās ainavas veidošanas līdzekli Hērodota Vēsturē.

Ne mazāk daudzveidīgas, krāšņas un intelektuāli mundras lasāmvielas piedāvā deviņi žurnāla apskatu daļas raksti, apliecinot, ka Akadēmiskā Dzīve kopš 1958. gada (līdz 2006. gadam ASV) arvien ir latviešu valodā vienīgais nopietna rakstura žurnāls akadēmiskajai saimei un visiem zinātkārajiem par Tēvzemei nozīmīgiem zinātnes, kultūras un sabiedriskiem jautājumiem.

 

Ainārs Dimants,

galvenias redaktors

lu.lv/adz

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes (cookies). Mēs to darām, lai atcerētos Jūsu izvēles un apkopotu statistiku par Jūsu vizītēm.
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK