2024. gada 21. un 22. septembrī informatīvā, diskusijas un informācijas apmaiņu veicinošā gaisotnē Beļģijā, Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā norisinājās ikgadējā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru kopsapulce.
Šogad kopsapulcē piedalījās 19 no 20 ELA biedrorganizācijām – 13 no tām klātienē, ierodoties no deviņām dažādām Eiropas valstīm, bet vēl sešu biedrorganizāciju pārstāvji no piecām valstīm sapulcei pievienojās tiešsaistē. Šī gada ELA kopsapulces organizatorisko daļu uzņēmās Latviešu biedrība Beļģijā.
Kopsapulce ilga divas dienas. Pirmā diena bija atvēlēta dialogam un diskusijai ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu, Vecāko aizsardzības nozares padomnieku Kasparu Galkinu, kā arī ģenerālmajoru, Latvijas militāro pārstāvi NATO un ES Imantu Ziediņu. NATO pārstāvji aicināja kopsapulces dalībniekus uz informatīvu sarunu par drošības jautājumiem.
Pārrunājot diasporas politikas jautājumus, biedriem bija iespēja iepazīties, pastāstīt par sevi un uzdot savus jautājumus LR Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniecei Zandai Grauzei, kā arī tikties ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Pēteri Blumbergu, uzzinot vairāk par apvienības darbību un pieredzi.
Otrā kopsapulces diena paredzēja intensīvu darbu slēgtā sēdē pie aktuālajiem biedrības un diasporas jautājumiem, atskata uz padarīto, jaunu uzdevumu plānošanas, kas rezultējās jaunas ELA valdes ievēlēšanā.
Kopsapulces pirmā diena un aktīvas diskusijas
ELA kopsapulci sestdien, 2024. gada 21. septembrī atklāja ELA prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, sakot paldies visiem, kuri ieradušies klātienē un turpina aktīvi darboties savās organizācijās un iesaistās kopīgajā ELA darbā, kā arī pagājušā gada vadības lokam - prezidijam, referentiem un darbiniekiem par ieguldīto darbu.
Kopsapulcē uzrunu teica LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Beļģijas Karalistē Aiga Liepiņa, izsakot pateicību Latviešu biedrībai Beļģijā par sanāksmes organizēšanu, kā arī jaunajai diasporas vēstniecei Zandai Grauzei par klātbūtni sanāksmē.
Uzrunājot klātesošos, A. Liepiņa uzsvēra, ka klātesošie aktīvā veidā piedalās mūsu valsts procesos visos svarīgākajos virzienos, cenšoties nemitīgi materializēt tās zināšanas, ko iegūst: “Mēs ieguldām šīs zināšanas, lai mēs spētu labākā veidā organizēt savu valsti Latviju. Un mēs piedalāmies svarīgā procesā - gan ārējās, gan iekšējās iedvesmas par Latviju radīšanā, tādēļ vienīgais, ko es vēlos novēlēt - būt sekmīgiem, spējīgiem iziet ārpus sava burbuļa un iedvesmas stāstu par Latviju padarīt spēcīgu un pārliecinātu.”
Klātesošos uzrunāja LR Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze, uzsverot, ka “ir liels prieks un gods būt klāt Eiropas Latviešu apvienības kopsapulcē. Mans darbs jau kopš pirmās dienas ir bijis ļoti intensīvs, satiekoties ar pārstāvjiem ne tikai Latvijā, bet arī mītnes valstīs. Ar dažiem esmu tikusies arī attālināti.” Raksturojot ELA, Z.Grauze uzsvēra: “ELA ir viens dzīvs un dzīvīgs organisms visās tās formās, un tieši tik dažāds un daudzšķautņains, kādi mēs visi esam. Un tā arī ir jābūt - jūs esat tie, kas mums šo daudzšķautņainību demonstrē.”
Z. Grauze īsumā dalījās ar saviem plāniem diasporas vēstnieces amatā. Noslēgumā vēstniece uzsvēra, ka labas sadarbības pamatā ir komunikācija, savstarpējā sarunāšanās un stāstīšana par saviem darbiem., Z. Grauze citēja Ainu Nogobods-Ābolu, sakot: “Dari un dari zināmu!”, mudinot visus klātesošos stāstīt par to, ko dara un kas ir paveikts.
Eiropas jauniešu organizācijas EJ vicepriekšsēdis Jānis Skrebels savos ievadvārdos pateicās par atbalstu un novērtēja, ka ELA vienmēr EJ ir uztvērusi kā vienlīdzīgu partneri, jo šodienas EJ ir rītdienas ELA.
Pirmajā dienā norisinājās diskusija par pilsoņa pienākumiem: valsts aizsardzības dienestu un pilsoniskās līdzdalības veidiem, kurā piedalījās NATO pārstāvji. Šī diskusija rosināja ikvienu klātesošo gan pārdomāt savu iespēju pievienoties Valsts obligātā dienesta apmācībām nākotnē, gan aktīvi iepazīstināt savus biedrus ar VAD (Valsts aizsardzības dienests) koncepciju un norādīt uz informācijas avotiem Aizsardzības ministrijas mājaslapā.
Otra sanāksmes diskusija tika veltīta pilsoniskajai līdzdalībai. Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs dalījās ar pieredzi, kā tiek veikts Latvijas lobija darbs ASV.
Diskusijās par pilsonisko līdzdalību ELA prezidija pārstāvis Andris Skrastiņš, stāstīja par diviem īstenotiem projektiem, jo īpaši uzsverot sadarbības projektu ar biedrību EJ un latviesiem.com, ko kopīgi ar ELA īstenoja šā gada sākumā, lai sekmētu diasporas pilsonisko izglītību un paaugstinātu informētību saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024.
Noslēgumā visi sanāksmes dalībnieki pārrunāja vēlēšanu tematu, pārrunājot, kas nepieciešams nākotnē, kā saredz diasporas dalību vēlēšanās tieši pilsoniskās līdzdalības kontekstā, atgādinot, ka piedalīties vēlēšanās ir katra pilsoniskais pienākums.
Noslēdzošā ELA pirmās kopsapulces diskusija bija veltīta diasporas politikai. Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze iepazīstināja ar sevi, bet ELA biedrorganizācijas īsi prezentēja savu biedrību, jo šī bija pirmā reize, kad klātienē tikāmies ar 2024. gada 15. augustā amatā iecelto vēstnieci.
Kopsapulces otrā diena – ELA biedrorganizāciju slēgtā sēde
Kopsapulces otrajā dienā – svētdien, 2024. gada 22. septembrī piedalījās ELA biedrorganizāciju balstiesīgie biedri, kuriem bija iespēja atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto, kā arī iezīmēt nākotnē darāmo un būtisko gan ELA, gan biedrorganizācijām, gan diasporai kopumā. Slēgtās sēdes otrajā daļā šogad tika ievēlēts jauns organizācijas prezidijs.
Jauno ELA prezidiju turpmākos divus gadus veidos Justīne Krēsliņa (Zviedrijas Latviešu apvienība), Vita Kalniņa (Vīnes latviešu kopa “Kalniem pāri”), Laura Ritenberga-Kindere (Latviešu Centrs Minsterē), Ilze Atardo (Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība ALISI), Kristīne Krauze (Latviešu pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē) un Helēna Veita (Latviešu biedrība Beļģijā).
ELA revīzijas komisijā turpmākos divus gadus darbosies Aija Čukure (Grācas latviešu kultūras biedrība), Līga Veita (Štutgartes latviešu biedrība “Saime”) un Ieva Valen (Stavangeras latviešu biedrība).
ELA pārstāves Pasaules Brīvo latviešu apvienībā būs Mārīte Kļaviņa (Frankfurtes latviešu biedrība) un jaunā ELA prezidija priekšsēdētāja, kas tiks ievēlēta jau tuvākajā laikā.
Balstoties uz kopsapulcē apspriesto, tās dalībnieki izstrādāja vairākas rezolūcijas turpmākajam gadam pilsoniskās līdzdalības, drošības, izglītības, kultūras un mediju jomā.